Rāda ziņas ar etiķeti mols. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti mols. Rādīt visas ziņas

20101121

labākās lietas notiek neplānoti.

tumblr_lc1labXxI91qboappo1_500_large
vakardiena bija ļoti ļoti jauka. jo ar kristu un matīsu devāmies uz andrejsalas molu, galvenokārt, lai parādītu kristai, to ka arī tehniski rīgas centrā var būt mols. rezultātā, viņai uzdāvinājām tādas mazās liepājas sajūtu, patīkami. uz mola lietas mazlīt izmainījušās, taču vēl joprojām tur ir jauki būt kaut uz pāris mirkļiem.

un tad tapa spontānā ideja doties iedzert alu un protams, kur gan citur, ja ne victory pub, tā vieta ir spešal. un atkal pierādījās tikai tas, ka tie vakari, kas sākas tur ir maģiski jauki un galvenais, ka spontāni. alus, alus, alus un taimerbildes, taimerbildes, taimerbildes un smiekli, smiekli, smiekli. parunājām arī par to, ka patiesībā vairs tik maz palicis laiciņa kopā un kas tad īsti būs tie cilvēki ar kuriem tad tā patiesi kontaktēsimies arī pēc bakalaura, tas tā interesanti patiesībā. un vispār es atkal neko neredzēju no staro rīgas, jo visu vakaru pavadījām victory pub’ā, kas protams nav slikti.

vēlāk ieradās arī liene tā, kas gružkaste un mūsu spontāni jaukais vakars turpinājās. krista bija funny un mīļumuzplūdi traki daudz viņai, bet tas ir tik super. un bildes patiešām ļoti daudz no šī vakara, tas nekas, ka ļoti līdzīgas viņas, bet izstaro siltumu un jaukas emocijas. un jā, man patīk kutināt cilvēkus, hihi. ^___^ un vispār, viss ir tā ļoti interesanti, mazie mirkļi mani nebeidz pārsteigt un es varu viņus tikai baudīt tā, ka smaids negrib nekur doties prom. gribi vai nē, bet jāsmaida, šajā novembrī tā ir slimība – būt pozitīvam un smaidīt, bet ziniet šāds novembris man patiešām tīk un gribas elpot, gribas to visu ķert un iemūžināt, jo nekad jau nezini cik ilgi tu būsi laimīgs. bet nē es dzīvoju šodienai, nevis rītdienai un tāpēc es nedomāšu par to, kas būs, bet gan par to cik labi ir tagad. murrr, mīlu jūs mazie. :*

IMG_7250a
IMG_7240-1
IMG_7249
DSC04122
DSC04140
DSC04164
DSC04139
p.s. – šī bilde ir divdomīga, ņu vismaz mans sabojātais prāts nu jā to redz divājādi. :D

anyways, lielisks vakars draudziņi, paldies. ^_______^

20091106

a snowflake is winter's butterfly.

girl_umbrella_winter_alone_art_photography_female-077c02cc5af673f94aff4a5f59ecfe6d_h_large

murrr. šī nedēļa vnk pazuda. dienas sajaukušās kopā un pārvērtušās vienā garā, garā dienā. ņu vismaz tā liekas, ja neesi gulējis vairāk kā 48h. viss trakums sākās nakti pirms pirmā nopietnā kontroldarba KM. bet tas bija tā vērts, jo daudz, kas tika uzrakstīts un varbūt ir pat cerība tikt pie labākas atzīmes nekā 4. :P
nākošās nakts trakums turpinājās dēļ Auera un pareizāk tāpēc, ka vienmēr viss tiek darīts pēdējā brīdī un protams nevaram aizmirst arī par to faktu, ka visi jau nevar strādāt, parasti ir daži, kas cenšas un pārējiem vienalga. bēt nu arī to mēs pārdzīvojām labi, bēt vienalga esmu ļoti dusmīga. mh.! paldies vismaz tiem mīlulīšiem, kas man tajā naktī daudz palīdzēja un kavēja man laiciņu, lai man nenāktu miedziņš un varētu visu pabeigt. ^____^
pēc šī vnk iestājās miers un doma galva: ALUS.!
vakar no rīta pirms došanās uz augstskolu, kad biju nogulējusi socioloģiju sadzēros enerdžīdrinkus. ārā bija uzsnidzis sniedziņš un ejot uz augstskolu no trolejbusa, bukovskis mani vēlējās izvārtīt sniegā un kamēr viņš klāstīja man savu plānu, tikmēr rihards ejot no aizmugures mani iepikoja – just great. :D auera lekcijā bukovskis bija vnk wild, šķiet, ka viņš bija brokastīs ēdis lsd tabletītes vai arī sapīpējies zāli. nezinu īsti, ko bēt mja WILD.! visu laiku sita man pa kājām, miljons reizes sakoda manu roku (kad neizturēju iekodu viņam galvā. hihi.), spēlējām spēlītes, bakstīja & kutināja mani un jā vnk wtf. es arī gribēju salietoties to ko viņš bija salietojies. :D gribas tādu prieciņu. (:
pēc auera lekcijas bastojām otro socioloģiju un devāmies laivas meklējumos uz molu. pa ceļam tiku iepikota, again. madara smuki slīdēja un gaidīja tramvaju - sliežu vidū. un uz mirkli pasaudējām nilu. kkā nezināmi mistiskā veidā tomēr nonācām līdz molam. tur meklējām laivu, kur sākumā tika atrasta bērnu izklaides laiviņa, kur tapa dažas bildes ar 3 vīriem. bēt tā kā tas bija nožēlojami, tad nācās meklēt īstu laivu ko protams ar ilgiem pūliņiem neatradām. no šit. :D
tad devāmies mājiņās. protams man vēl bija jāaizdodas uz rdmv atdot fotoaparātu, kur man nācās nosēdēt pus otru stundu gaidot kamēr beigsies matemātikas kontroldarbs. bēt prieciņš satikt sanci. i miss her. a lot. :*
mājas un tad.. ..tad, kas to, lai zin, kas notika. *giggle*
un vispār vai tas, kas notiek patiešām notiek, vai mēs tikai tik ļoti vēlamies,lai tas notiktu, ka mums šķiet, ka tas patiešām notiek, bet patiesībā tas nenotiek. :P padomājiet par to.! :D
anyhow, naktī tiiiiiik smuki sniga. un sniedziņš tik skaisti skanēja zem klusiem soļiem nakts tumsā. kad vientuļi cilvēku ķermeņi pārvietojas ar soli un diviem, un vēl vienu. tie netriecas viens pret otru, neradot siltumu tie vnk klusē un turpina iet viens otram blakus. tie iet un ieklausās sniega vārdos, tā čukstos un smieklos. un tie smejas tam līdz. un tā visu nakti pa apli, pa apli vien..

skan: sara bareilles & ingrid michaelson – winter song.