es sniegpārsliņu valsi uzburšu debesīs.

mm. un turpina snigt. ārā tik sniegsniegsniegsnieg un snieg. āā jā vai es teicu jau, ka ārā snieg. nu jā – snieg. ir jau jauki, ka šogad bija sniedziņš uz ziemassvētkiem un jauno gadu, bet viss. pietiek taču. ar 2o1o. iestāšanos viņam vajadzēja beigt snigt pēc manas filozofijas un sākt kust un iestāties pavasarim, jo jā paldies par ziemu bija jauki, bet es gribu, lai tagad tomēr tuvojas vasara. un jā līdz vasarai vēl 20.nedēļas, happytime. ^^
šodien padarīju arī daudz mājas darbiņu, kuri nebija plānoti manā dienas kārtībā, taču nezinu dažreiz uznāk vēlme darītdarītdarīt lietas. nu jā, un šodien bija viena no tām dienām. bet var jau būt, ka tas atkal bija tikai iemesls, lai tā kārtīgi nemācītos socioloģiju. oh well.
prieciņš par to, ka vakardienas komunikācijas eksāmenā 9. *sun* lai gan nu jā tas bija vieglākais no visiem sesijas brīnumiem. rīt būs level up. gribās patiesībā tomēr mācīties, kaut vai tik tā iemesla dēļ, ka pēc sesijas būs daudzdaudzdaudz brīvu dienu. un brīvdienas patiešām ļoti gribas. gribas aizbraukt kkur prom – ir jau nelieli plāni par došanos uz mazirbi, gribas arī taisīt sen netaisītu lietu kā filmu vakaru, un darīt citas jaukas muļķības, mm. ^____^
rīt vakarā ar bijušajiem dosimies uz depo, kur būs dzelzs vilks. najs. sadzersimies alu un čilosim pie dziesmiņām, kas runājas ar dvēseli. un vispār depo sen nav būts. strange, agrāk tā bija viena no favorite vietām. bet nu i guess lietas mainās.
vēl šodien arī tā padomāju, ka akdievs kā man apnikuši cilvēki. nu ne jau mani zaķīši, mincīši, saulītes un mīļumiņi. bet cilvēki, kuri patiesībā nav īpaši gudri, taču iedomājas, ka ir superōsōm vai vismaz nav loģiski. jo esmu sapratusi vienu, ka ar tiem cilvēkiem ar kuriem, kas noiet greizi var visu salabot vien ar dažiem vārdiem, samīļojienu un smaidu. un viss ir atkal kā agrāk,neviens neko nepārmet, nebāž acīs, viss notiekās atklāti, mierīgi un ar mīlestību. taču ir cilvēki ar kuriem tev šķiet, ka izrunājies pusgadsimtu un varbūt uz dienu vai divām viss ir okey, taču tad viss atkal sākas no jauna un par kkādiem sīkumiem. viss notiek tā ļauni, vēsi un periodiski. un jā pietiks vienreiz sev melot, var taču dot cilvēkam otro iespēju, taču ja tā jau ir 5 vai 6, tad viss, jāpaskatās patiesībai acīs un vien jāpieņem tas, ko zini jau sen – šis cilvēks nemainīsies un vnk nav tevis vērts. pietiks vienreiz dēļ šādiem cilvēkiem bojāt savus nervus, pietiks. ar šo arī tas beidzas. neiet jau runa par to, ka netiks šiem cilvēkiem veltīts pat čau vai atā, taču jaukās lietas viņi vairs nedabūs kā arī ko vairāk par parastiem paplašinātiem, bet ne saliktiem teikumiem. jāsāk taču viņi nedaudz paaudzināt. (:

vakar atkal savilkos miljons jaunas dziesmas. mana dziesmu atkarība vēl joprojām ir milzīga un es ceru, ka tāda arī paliks. un kkā ļoti iepatikās viena ballīšu dziesma nomy – cocaine. mm. ^____^

Your life, a game
turn it up, turn it up with cocaine
And everytime that you live is a time when you feel
and the only time you heal

skan: nomy – cocaine, nomy - fuck you all good night, nomy – we fall, james morrison - the pieces don’t fit anymore, james morrison - the letter, john mayer – daughters, sheryl crow - if it makes you happy, utt.