the footfalls of a cat.

..let’s turn the wheel of memory back and see what happened..
4dien bija alus vakars frančos, kur kamēr mēs ar madaru gaidījām gunas ierašanos, paspējām iekļūt kopbildē ar kkādu čali, kurš teica, ka vēlāk izmantošot šo foto lai mūs šantažētu. oh well, whatever, dīvains viņš bija un sadzēries. ar gunas ierašanos aizsākās meiteņu noslēpumu bārstīšana un visādas citādas sarunas, matīsa tracināšana ar to, lai atrod kāda kursa biedra numuru (piedod par to) un alus alus alus. tika pastāstīti visādi noslēpumi un jā fascinēja visu laiku, ka čalis pie blakus galdiņa non stop klausījās, pat tad kad vismaz kādas 4 reizes pateicām lai viņš izbeidz. vnk wtf. tad mums uz īsu mirklīti pievienojās gunas draugi – divi bija apprecējušies un vnk tiiiik mīlīgi, un ar vienu citu gunas draudzeni es dzēru kko degošu. tad kkā nonācām victory pub, kur more alus un vēlāk atnāca anna un jūlija. tā kā guna visu iepriekšējo nakti nebija gulējusi un man no rīta bija randiņš ar bijušo klasesbiedreni, tad mēs nakts vidū aizdevāmies mājās atstājot pārējos ballējoties.
5diena protams bija in slow motion, tipiski man. anyway, ar klasesbiedreni aizdevāmies uz RAĢ. tiiik savāda sajūta bija iet pa vecajiem gaiteņiem, kur tev virsū skrien mazi traki bērni un kāpt pa kāpnēm, kur vēl pavisam nesen mēs visi kopā gājām glītās kleitās un uzvalkos, lai pamestu šo ēku. nosēdējām 40min fizikas stundā. fizikā kā jau vienmēr īpaši nekas nav mainījis, heidža vēl joprojām spīdzina bērnus, izstāstīja viņš arī jauno sistēmu ko viņš pielieto un mja man prieks ka skolu pabeidzu pagājušo gadu jo šis ir vnk stingrā cietuma režīms mums tad vēl bija tīrais nieks un varējām vēl easy izbraukt cauri. bēt nu man pat palika skumji un sagribējās atkal mācīties skolā, jo lai kā arī nebūtu bijis un neticu ka tagad to teikšu, bēt man pat pietrūkst fizika. :D parunājāmies tā jauki, kamēr bērni uzdevumu maratonam gāja cauri, nabadziņi. :D pēc tam pasēdējām arī matemātikā un tā vnk bija tumša bilde, skolotāja lika mums parēķināt logaritmus un vnk wtf vispār neko nesapratu, tā kā kkādi ķīniešu hieroglifi. matemātika gan man nemaz nepietrūkst. thank god.! :D un tad nebeidzām dienu ar klases audzinātāju un angļu valodas skolotāju, kur mīļi parunājāmies par to kā bija un kā ir. protams bez asarām jau neiztikt, bēt jauki tāpat. pietrūkst man visa tā patiešām ļoti ļoti.
5dienas vakarā vīlos kārtējo reizi cilvēkos jeb pareizāk vienā cilvēkā. šķiet jābeidz vienreiz domāt par cilvēkiem labas lietas, jo vienmēr jāviļas, labāk domāšu cik viņi slikti un ja viņi tādi patiešām izrādīsies tad nesāpēs. nu kāpēc es vienmēr tik ātri pieķeros cilvēkiem, vnk gribas šito izsist no sevis. mhh un kā jau teicu tā notiek tikai pasakās tur tikai viss ir tik skaisti, bet dzīvē nē tā nenotiek. man centās ieskaidrot pretējo, bet redz tu liki man vilties. jo tomēr mana patiesība bija pareizā. guys are such assholes, nu izņemot matīsu, jo viņš ir zaķītis. :) vispār viss tik ļoti piegriezies, ka katru vakaru gribas sadzerties un ballēties un nejust to, ka sāp. šitā jau par alkaholiķi var kļūt, bet lai gan kuram gan tas rūp, kas ar mani notiek.
5dien nakts vidū izpildīju savu solījumu vienam cilvēkam un aizrakstīju. un prieks, ka viņam tas likās piemīlīgi. tas liek pasmaidīt. ^____^
un vakar tiiiik faking smuki sniga vienu brīdi. ar tiiiik milzīgām super pūkainām pārslām. ahh. tas bija sasodīti skaists mirklis. žēl tikai, ka tas viss tik ātri pazuda. bēt tā jau ir ar tām skaistajām lietām..
un šodien, šodien jāmācās. thats it.!