Rāda ziņas ar etiķeti jūra. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti jūra. Rādīt visas ziņas

20110118

kabatas domu un domu kabatas.

4053895752_dd89843f65_z_large

mm, ir tik ļoti savādi saņemt ziņu dr.lv no sena cilvēka, kas reiz tev nozīmēja visu pasauli un pat mazliet vairāk, kad neesat runājuši jau aptuveni gadu un vēl vairāk atminoties to kā viss beidzās. sarunas raisās gluži kā agrāk, tik jūtams tas mazais ākvārd kad īsti nezini vai drīksti jokot vai tomēr visu jāpasniedz tādās jauki nopietnās krāsās. un tad pēkšņi tu jūti, kā šis cilvēks, lai kur arī nebūtu iesmejas, un wāā tu sajūti to pirmo saules staru prieku, kad neesi sajutis tos vairākus mēnešus pēc garās un aukstās ziemas. ir tik patīkami tā, kad cilvēki tevi šādi patīkami nošokē ar sarunu vēlā naktī, ko pavisam noteikti nebiji gaidījis un cerējis, jo cerību jau biji atmetis pirms laba laba laiciņa. un vārdi: “..atmiņas ir un paliek atmiņas, bez tām nekur, un erase un vel viskko nevar. nekur jau neesmu nozudis. tāpat kā kaķi..” iesit mazliet pa emocijām, un tu nonāc savā mazajā sentimenta virpulītī, kas tevi griež un griež, un griež līdz tev acu priekšā sagriežas viss reiz piedzīvotais, smiekli un asaras, nebeidzamās naktis, jūra un tās sajūtas, ko spēj izraisīt tikai šis viens cilvēks + ierasto cilvēku kompānija, un tad saprast, ka tā visa gluži vienkārši vairs nav, jo gluži kā sentimenta virpulītis arī pasaule un dzīve griežas – tik pa savam, un ne vienmēr pa ceļam tavam.

un tad skatot senas bildes un gremdējoties atmiņās manī uzausa dzejolis dvēseles saulē:

sirds tā mazliet iesāpas, sajūtot sevi guļam
tajās mazajās, krāsainajās nu jau ar jūras viļņiem
apbružātajās stikla lauskās.
un trīs ar pus gadi kā ātrgaitas vilciens
tā mazliet smagi aiztraucas gar smaragdzaļājām acīm,
kas sarkano magoņu pļavu daiļo.
pilns atmiņu negatīviem no senām dienām
un bērniem bezrūpīgi smaidot dzīves objektīvā.
gribētos tā klusi paņemt jūs aiz vēsās rokas
un parādīt to seno vietu, kur mūsu saule lec,
kas draudzībai sniedz saules staru diegus
un mūsu dvēseles savij.
tieši tik cieši, lai kur arī pasaulē jūs nebūtu,
kāda klātbūtni tu jūti vienmēr,
kāda roka uz tava pleca tevi balsta,
un kāds smaids – sasilda.

20100925

don't you forget about me.

rockabilly-nautical-rainbow-diy-wedding18_large
jam vispār vēl pirms FOTOkrosa paspēju 4dienā pabūt Ventspilī un māsīcas kāzās, kas bija sō awesome. kaut kas ļoti ļoti ideāls tas bija. kaut gan esmu viens no tiem cilvēkiem, kas pesimistiski skatās uz visu šo pasākumu un tādus praktiski apmeklē tikai open bar principa dēļ, šis likās jauki, jo jūras krastā un tā nu pa skaisto. un galvenais ka nebija visa kā un nekas netika pārspīlēts, nu varbūt vienīgi ar līgavasmāsu kleitām, kur viena arī man bija jāstūķē virsū, kaut kā neesmu sajūsmā par torteskleitām ar miljons slāņiem, bet nu fine, ko gan vienu vakaru nepacietīsi, kāda cita laimes vārdā. :)

vispār jau kopumā ņemot biju diezgan nelaimīga un diezgan sagruzījusies dēļ visiem notikumiem, kas bija tad un tad, tāpēc uzsāku sarunu ar attiecīgo cilvēku, jo man patiešām sāpēja. varbūt jau dažreiz mums nešķiet, ka daram kko netā un es jau neteicu, ka speciāli tā bija, bet nu vnk bija un es jau nu neesmu no tiem cilvēkiem, kas kko vnk no zila gaisa izgudrotu, tā ka tur sava patiesība tajā visā noteikti bija.! anyways, bija labi, ka es uzsāku to sarunu tieši, tad. tieši, tajā vakarā. jo vismaz pat nedaudz noskaidrojot lietas, savu nakti varēju pārvērst par mazliet lielisku.

viss beidzās ar to, ka paņēmu sagruzījusies šampja pudeli un runājot ar sms starpniecību ar attiecīgo cilvēku devos uz savu numuriņu, lai paskatītos kādu dumju amerikāņu kino un noslīcinātu savas bēdas vienatnē šampanietī, lai vismaz rīt zinātu kāpēc jūtos tik sūdīgi un visu varētu novelt uz galvassāpēm no burbuļdzēriena. :D taču man jau neļāva to, nēē. vecpuisis nr.2 un līgavasmāsa nr. 1 mani izvilka ārā no numuriņa varētu pat teikt ka diegzna brutāli un es tiku aizvilkta līdz pat bāram (kas protams nebija nemaz tik traki :D ), tad protams tika patukšotas vairākas burbuļdzērienu pudeles un atrasta mazliet tekila, kas protams visu iegrieza karstos toņos un aizsākās karstās dejas uz galdiem, mm, cik labi ka pārējie bija aizdevušies uz jūru vai kā nu kurais, jo to jau nu patiešām nevienam redzēt nevajadzēja. šampanietis burtiski lija pa gaisu. :D bet bija fun.!
tad kad bijām izdejojušies un savākuši pārējos vecpuišus izlēmām ar vēl pāris pudelēm sanos doties līdz jūrai un pabaudīt skaistumu, vēju un varbūt pat saullēktu. :) kad nonācām smilšainajā krastā, dzima traka ideja doties peldēties ledainajā ūdenī, un to protams arī īstenojām. omg, tā laikam bija pirmā un pēdējā reize, kad tik vēlu (septembra sākuma) devos peldēties atklātā jūrā.. brrr. bet nu tur kārtīgi iztrakojāmies pa viļņiem un pavārtījāmies smiltīs un vnk baudījām dzīvi, līdz sagaidījām saullēktu. tad lēnā garā devāmies uz miega māju, jo visiem tomēr bija jāceļas ļoti ļoti agri un jādodas uz atpakaļ uz rīgas pusi, lai pavadītu jauno pāri medusmēnesī.

beigās arī izlēmām visi gulēt vienā numuriņā un sakritām kur nu kurais, bija jautri vnk paņemt spilvenu un krist. aizmigām ļoti ātri pēc visām wild aktivitātēm un miedziņš bija salds jo salds. agri no rīta tikai pēc dažu stundiņu miega visa delegācija jauno pāri, pavadīja līdz pat pašai lidostai, tas bija skaisti. un viņi tā pavisam smuki aizlidoja uz Šarmelšeihu. bet es.. es tā smuki atbraucu mājiņās un iekritu gultiņā un nogulēju gandrīz līdz pat pašai pēcpusdienai, kad bija jāceļas un jādodas uz darbu. kas lai neteiktu vairāk bija trakas mocības, jo galva sāpēja tā, ka kāds to būtu izmantojis kā beisbola bumbiņu. :D ehh, šausmāsss, bet mirkļi, ņammm, bija labi mirkļi jā. būs ko atcerēties. ^____^

20100715

different mazirbe.

IMG_5385
pirmo reizi mazirbē pabiju bez mūsu 4nieka – laimiņas, māra un roberta. toties biju ar vecākiem un krustmāti. tas bija visai interesanti, lai neteiktu vairāk. viss bija kkā pavisam savādāk kā parastibet neteikšu, ka sliktāk.

pirmkārt, jau ceļš par kuru devāmies uz mazirbi bija pavisam cits nekā mēs parasti braucām. tas bija tā nedaudz strange, nevarēju uzreiz aprast ar šo ideju, jo jau 2 gadus bija pierast pie viena un tā paša ceļa ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem pamatā. anyways, galvenā doma visam šim pasākumam bija pabūt mazirbē, gulēt saulītē un pavadīt laiku nedaudz ar vecākiem. mazirbē kā vienmēr valdīja miers vismaz tākā faktā nekas nebija mainījies. tas priecēja. laimiņas mamma bija ļoti jauka vienmēr viņa ir patikusi.
gulējām jūriņā vairākas stundas, staigājām pa pludmali un spēlējām bumbu. biju ļoti jauki pavadīts laiks. ūdens bija kā piens nespēju vispār no viņa izkāpt, gribējās vārtīties viņā 24/7. ^^

pirmo vakaru noslēdzām vispirms ar debešķīgu saulrietu jūras krastā un pēc tam ar pasēdēšanu pie ugunskura, kas bija diezgan nāvīgi, jo odu mākonis vnk slepkavoja mūs. tāpēc paņēmu savu smirnoff kokteili un devo uz istabiņu paskatīties Friends maratonu nedaudz un doties čučēt. vispār bija savādi atrasties tajā istabiņā vienai, parasti tur biju ar robertu un parasti tur naktīs valdīja trakums. bet šoreiz esot vienai bija tāds neizprotams miers un nedaudz sentimenta par atmiņām. bija patiesībā grūti sākumā iemigt, jo visu laiku prātā bija mirkļi no iepriekšejām naktīm tajās sienās. un smiekliem tumsā. un tad es aizmigu. *giggle*

otrā diena arī tika pavadīta jūras krastā izbaudot vasaras lieliskās sniegtās īpašības, vnk lieliski. vasaru nevar nemīlēt. ap 6iem devāmies uz māju pusi. pa ceļam vēl tika ķerti saulaini dzeltenie rapšu lauki un taisītas skaistas bildes. un vispār Latvija vasarā ir tik skaista. lauki it īpaši – siena ruļļi, rapšu lauki, magones, utt. burvīgi. ^____^ tika arī nobraukts gar tēta bērnības mājām Talsos. sena sajūta, bet skaista. patīk izzināt vecāku bērnības dienas. jūtos uzreiz tuvāka viņiem.

mājās protams bijām vēlu, taču ar amazing nogurumu, kurš ne pavisam nebija traucējošs, bet gan patīkams un mīļš. tad tika sakārtotas bildītes un lēni dzerts smirnoff kokteilis. *sun* jauka nedēļas nogale ar vecākiem. mm, iesaku.

20100624

īsākā nakts gadā.

ir nākošā diena pēc vaardienas. ir nākošā diena pēc īsākās nakts gadā. ir nākošā diena pēc jāņu nakts. ir nākošā diena pēc līgošanas garciemā. mm, nebiju domājusi, ka jāņi jūras krastā varētu būt tik skaisti. un nebiju domājusi arī, ka civilizēti jāņi man tik ļoti šogad būtu mīļi. jo kkā nu nemaz neskumu pēc gulēšanas teltī it īpaši, ja vēl būtu lijis lietus, vai arī to neforšo telšu un guļammaisu un citu crazy lietu stiepšanu turp un šurp. man ļoti labprāt patika čučēt gultiņā mājā. un visas pārējās akstras. jā man patīk un šogad bija tieši laikā šādi civilizēti jāņi kopā ar dagnīti viņas draudzenēm un dagnītes vecākiem, mazo mīļo sunīti Riko, 2 kaķiem un visiem cilvēkiem, kas arī svinēja jāņus garciema pludmalē.

viss sākās ar to, ka braucot prom no rīgas stacijā satiku kristu ar viņas draudzenēm un redzēju arī pārējos kursa draudziņus, kā viņi iekāpj lielvārdes vilcienā, lai dotos uz ikšķili pie toma svinēties. tas vilciens bija blakus manējam, hihi. nokļūstot garciemā ar visai par daudz pārbāztu vilcienu, kur vismaz es braucot jau no rīgas tiku sēdēt, taču jā anyways tur bija tāds bardaks, ka biju laimīga izkāpt garciemā no viņa. un vispār braucot gan turp vakar, gan atpakaļ šodien es vilcienos redzēju pārāk daudz ķīniešu un japāņu, un nejau tūristus, bet nu tādus, kas jau kādu laiciņu uzturas latvijā, tas bija interesanti. nu jā garciems mani pārsteidza ar to, ka bija daudz saules un super karsts, kur rīgā bija neforši auksts un biju kārtīgi saģērbusies. dagne mani iepazīstināja ar viņu ģimenes jauno mazuli – mazo vilka kucēnu Riko, kurš bija vnk bumbulītis ar vnk superīgām austiņām:
DSC00588-1
tālāk mūsu jāņi turpinājās ar zemeņu kūkas cepšanu, kas jā protams ir netipiski jāņiem kko tādu ēst, bet kā jau teicu šie nebija parasti jāņi, šie bija civilizēti jāņi ar debešķīgu zemeņu kūku, mm tāda ņamma. bet saskārāmies ar nelielām problēmām attiecībā uz blenderi, tāpēc nācās likt prātā izdomu un daudz smieties par to kā tas no malas izskatījās, taču beigās zemenes tika sablenderētas glītā samaltu smadzeņu izskatā :D ņu tas viss process izskatījās apmēram kkā šādi:

tad kamēr abas zemeņu kūkas bija atstātas dagnes mammas uzraudzībā mēs devāmies jāņu zāļu medībās pa vietējām pļavām, galinot odus, aplūkojot krēslas vampīru ģimenes – kalenu – potenciālo māju garciemā un tukšojot smirnoff kokteiļa lielo pudeli īpašajā garciema meža dagnes un ievas bērnības vietā, lūk uz šī te koka:
DSC00533-1
pēc tam devāmies uz mājām atpakaļ, lai tiktu pie debešķīgi garšīgās zemeņu kūkas un vispār pārējiem netradicionālo jāņu ēdieniem kā piemēram – rakletēm- ko bija sataisījis dagnes tētis. īsti šeit jums neskaidrošu, kas tas par zvēru un kā viņš garšo, bet tas izklausās daudz sarežģītāk nekā patiesībā ir dzīvē un gan kādreiz dažiem no jums vismaz noteikti kko tādu pagatavošu. protams arī tādu ņammu ēdām kā svaigi sālītus gurķīšus, kas ir vnk mm garšīgi. un kā gan jāņi bez šašlika, ko es biju aizvedusi – mana tēta gatavotais spešal šašliks, kuru dagnes tētis ļoti paslavēja, tas priecē. *sun* gan bijām pārēdušies visas garšīgās lietas, tad protams laiks bija mūsu zemeņu kūkām, mm. un kopā ar sarkanvīnu [jā jāņos vīnu, vai jau aizmirsāt – man nebija tradicionāli jāņi :P ] ja vien jūs zinātu cik viņas debešķīgi garšo. ^____^ bet gatavas izskatās šādi:

tad kad bijām pārēdušās ne tikai to visu, bet arī manus mazos garšīgos drustu pīrādziņus un citas lietas, tad devāmies uz jūru ar ‘vēl vienu vīna pudeli un kaudzīti alus pudelēm, lai izbaudītu skaisto garciema saulrietu [kurš telefona fotoaparāta bildēs neizskatās tik skaists kāds bija dzīve :( ] un lai pēc tam varētu iet ballēties pludmales party. protams, dodties uz spešal vietu kraujas augšā, lai redzētu visu pludmali no augšas nācās pārbrist pāri nelielai upītei kas ietek jūrā taču tā sadala nedaudz pludmali un dagne protams teica, ka var pārbrist visur jau nav ūdens, taču protmas, ka bija un mums ar ievu nācās stāvot uz mazām saliņām un turot līdzsvaru atbrīvoties no vismaz vienas kedas, lai aizlektu uz vienas kājas otrā krastā, kas protams beidzās ar fail, jo otra keda arī bija slapja :D it’s me, ko var gribēt:
DSC00536-1
mm, bet jūra bija tik skaista, ka bija pat grūti noticēt, ka pa starpai parunājoties ar gunu, kura bija rēzeknē, ka tur līst jau trīs dienas un atceroties ne īpaši labo laiku rīgā. garciemā valdīja saule, siltums un skaistums:
DSC00535-1
anyway, kad bijām pārvarējušas visas barjeras un beidzot nonācām kraujas augšā atradām jauku vietu un kur visu labi var pārredzēt un pārkarot kājas pār kraujas malu vērojām darbīgos cilvēkus pludmalē, kas cēla ugunskurus un jau sāka lēnām iegriezt ballīti, bet mēs pļāpājām par dzīvi un dzērām ko nu kurš, ņu apmēram šitā:
DSC00554-1
kopējais skats uz pludmali bija apmēram šāds [un jā piedodiet bet tas ir tikai aptuveni dzīvē patiešām bija daudz skaistāk, šeit krāsas pabojāja nedaudz telefons]:

un tad līdz saules izzušanai mums garām uz ballītes pusi devās visādi cilvēki – gan mazi emobērni, kas kāpa priedēs līdz pat augšai kā mazi mērkaķēni, gan kkādi dīvaini krievi, kas teica, ka mūs vajagot tā pa vienai tinkš, tinkš, tinkš, tinkš nogrūst no kraujas, gan arī miša, kurš izlikās par jāni un piesēda pie mums parunāties un gandrīz nokrita no kraujas savā dzēruma stadijā un vēl noteica, ka mus jānāk uz ballīti, jo viņš grib lai mēs ejam un ka viņš mums uzsauks alu visām, jo bārs, kas to visu organizē pieder viņam. tad viņa draudziņi centās viņu vilkt prom, bet miša mums atstāja savu jāņu vainagu, taču pēc 10min, kad viņi bija aizgājuši viņš atgriezās peč sava vainaga, jo citādāk neviens nenoticēšot viņam, ka viņš ir jānis, nu da. tas kopumā bija ļoti smieklīgi. :DD un jā man patīk sēdēt kraujas malā un dzert alu, jo zini, ka tehniski vari nokrist un nomirt laužot kaklu uz lejā esošās nogāztās priedes, hehe:
DSC00562-1
anyway, skaistākais visā pasākumā sākās līdz ar brīdi, kad nodzisa saule, jo gar visu garciema pludmales krastu jūras loka līnijā aizdedzās daudzi jo daudzi ugunskuri, kas radīja burvīgu atmosfēru skatoties no augšas, kad beidzot devāmies lejā pie tautas. bet mirklis bija ļoti skaists un liesmiņas, ak šīs liesmiņas, murrr. tas radīja tādu melanholiju un burvību, jā uguns vienmēr ir mani uzrunājis:

kad bijām izballējušās jūras krastā pie stilīgās šlāgeru grupas – brangais kreiserduets labi labi lido. :DD jā labs nosaukums tik pat labai grupai :DD anyway padziedāt šlāgerīšus bija super jauki. :D kad bijām izdziedājušās un bija jau agrs rīts mēs devāmies mājās, lai ēstu mūsu garšīgās kūkas un runātos un gulētu uz virtuves letes, arī krista paspēja mani sasvanīt un izklausījās, ka viņiem izkšķilē iet labi so man bija prieciņš par viņiem maniem crazy party bērniem, bet mēs sapratām, ka drīz laiks doties čučēt. protams ar dagni vēl labu laiciņu norunājām gultās esot līdz abas atslēdzāmies no samaņas pilnībā. mm un man visu nakti blakus čučēja un akdievs cik amazing murrrāja dagnes minka:
DSC00584-1
no rīta vēl paspējām aizdoties līdz jūriņai pirms devos promjām no burvīgā garciema. protmas, dzērām arī svaigi plūkto slaveno garciema piparmētru tēju, kuru es apbīnojamā kārtā dzeru pat bez cukura. mm, un no rīta pludmale pat bija sakopta un nebija nekādu pazīmju, ka naktī šeit plosījusies ballīte, ja vien nebūtu pāris cilvēku, kuri mēģinātu atkārtot evolūcijas ceļu mēģinot piecelties no rāpus stāvokļa kājās. tas bija diezgan ļoti funny. :DD
anyway, jūra no rīta bija skaista:


jā šogad mani jāņi bija ļoti civilizēti, taču pat dubultburvīgi, tāpēc es nu nemaz nesūdzos. un sapratu, ka turpmāk laikam gribu biežāk jāņu nakti pavadīt jūras krastā. mhm, jo tas patiešām bija skaisti, turklāt sajūtas bija maģiskas un jaukas. ceru, ka jums šī nakts arī bija maģiski skaista. murrr. ^____^

20100202

smaids sniegā.

4274237479_640dbff128_large
šodienas randōm piedzīvojums ar matīsu bija fail. viss sākās jau ar to, ka nokavējām plānoto vilcienu foršās rīgas satiksmes dēļ. turpinājās ar to, ka vietā ko ļoti vēlējos apskatīt un kurp devāmies bija pārņemts ar dažiem cilvēkiem, kas visu apgrūtināja. tad matīsam radās randōm ideja iet ar kājām vienu vilciena pieturu no slokas atpakaļ, tātad vaivariem. ņu ok. gājām kā lasāras pa ielas vidu un visi kkā dīvaini uz mums skatījās, mums laikam uz pieres bija uzrakstīts idiots or smth. :D anyway gājām līdz nonācām mazā strupceļā, bet tomēr kkā soļojot un nomētājot viens otru ar sniegu nedaudz nonācām līdz nemo. kur devāmies uz jūriņu. mm. paceļam daudz jo daudz neskarta sniedziņa, kurš burtiski kliedz – nāc, skrien, krīti, es esmu mīksts un pūkains, tu zini, ka to vēlies. mm. un sō gribējās. bēt nāāā. *giggle* tā aizdevāmies līdz jūriņai un tur bija tāds pasaukains miers. un klusums. nekas. šķita, ka laiks ir apstājies, zeme vairs nerotē, gravitāte neeksistē un mēs esam pasaules pašā malā. tik episki skaists mirklis. un tad click – pirmā šī gada bilde. un sezona ir oficiāli sākta. prieks sirsniņā un smaids. (: tad devāmies pastaigā pat nezinot kur abi esam iebriduši, burtiski iebriduši. es nepārspīlējot varu teikt, ka līdz acīm sniegā. ik pa brīdim tika radīta kāda bilde, ik pa brīdim smējāmies, ik pa brīdim gandrīz nokritām, ik pa brīdim skrējām, utt. patiešām fun brist pa sniegu gar jūru, kurš ir līdz ceļiem un uz augšu, kad zābaki pilni ar sniegu, bikses sasalušas, bet saulīte spīd un ir jauki. un tu tik brien brien brien. un tad paskrien un gandrīz ievelies ar seju sniegā, bet galvenais, ka fun. unun visā kopumā fail parvēršas par piedzīvojumu, jo tā jauki, jūra vienmēr visu ļoti ļoti maina. un parādās nebeidzam bērna prieks. un vēl taču jāizbauda šie sniegotie prieciņi, jo kad gan vēl mums šāda ziemas būs, to nevar zināt. un nav taču nekas slikts justies kā eskimosiņam prienot pa sniegu, kurš ir līdz pustevīm unun pasmaidīt par to. faking kūl viss beigās izvērtās un aizsoļojām līdz vaivariem un devāmies apmierināti mājiņās. ^_____^ jauki ziemoti baltsniegota diena. un iekšējs miers, kas veido patīkamu nogurumu pēc šādas dienas. šķiet drīz došos sapņot sniegotus sapnīšus un būt laimīga..

šeit jums galerija no sniegoti jaukākajām bildītēm, kas sanāca:


[bildes lūdzu nezagt savos datoriņos un nekur tālāk zem sava vārda neizplatīt.! ja ļoti kādu vēlaties varat uzprasīt arī civilizētā veidā. paldies.]

un vispār pēdējās naktīs mani moka murgi. viņi ir tāda ļoti ļoti nepatīkami un es patiešām nespēju normāli izgulēties. man nepatīk, ka viņi ir tik nežēlīgi, nejau drausmīguma ziņā, bet gan tāpēc, ka viņos ir cilvēki, kas man ir ļoti tuvi un svarīgi un tas salikums man ļoti nepatīk. vairākas reizes jau esmu pielekusi gultā un kliegusi, vnk vļeh. ņu nav forši. tādas sāpīgi pretīgas lietas viņos unun pats neforšākais ir tas, ka viņi šķiet tik ļoti reāli. es jūtu vismazākais laikapstākļu izmaiņas uz savas ādas, jūtu pieskārienus, jūtu elpu, vnk šīzo. grrr, es ceru, ka pēc šodienas sniegotā skaistuma viņi vairs nebūs.. bet ja nu tomēr, tad nezinu es vairs gulēt nekad neiešu. nu nav forši šitā mocīties. vnk NAV.!

skan: klusums, miers un laimes sajūta. kā arī nedaudz sirdspukstu, taustiņu un sniegpārsliņu elpas.

20091110

ecstasy is all you need.

tumblr_ksjguhcf671qa129to1_500

tikko iztulkoju crazy tekstu. un kā apgalvo guna un es piekrītu tad autors noteikti bija saēdies LSD tabletītes pirms to rakstīja vnk kibersviests. anyway tas nu ir izdarīts tagad var piebeigt šo ierakstu un doties gulēt. jo nebūs vairs nekādas negulētas naktis, tas kaitē manai veselībai..
vakardienas milzu galvassāpes šodien ir it kā pargājušas un cerams tās nedomā atgriezties. vakar vispār bija dīvains vakar nezinu, kas man bija uznācis vai vainīgas tās headache, bēt paldies vismaz vienam cilvēkam, kas spēja uzlabot manu vakaru ar jauku sarunu. un likt pasmaidīt. un jā vispār mīļi. ^___^
rītdien uzzināsim crazy atzīmes KM. nemaz negribu domāt visādi skaitļi jau pazibējuši gar acīm. vēl vajadzētu iesākt socioloģiju, bēt to laikam tik 3dien, bet ja 3dien būs jāsatiek mana saulīte mazā, tad fāk socioloģija. viņa tik sēn nav satikta, ka vnk nomīļošu viņu līdz bezsamaņai. un tad socioloģija pārcelsies uz 4dienu, bēt tad gan no rīta līdz 23:00. piedod auer. :)
un vispār šajās brīvdienās nebūs nekādas izklaides, bēt gan mācīšanās, mācīšanās un bibliotēka. šoreiz nopietni.!
vēl šodien saņēmu savu ilgi gaidīto vēstuli no kanādas. mm, cik viņa jauki smaržoja pēc kļavu sīrupa. un vispār tu dikti jaukas lietiņas bija sarakstītas, kas mani iepriecināja. cerams, ka tas piepildīsies. ^^
vakar vēl parunājos ar cilvēku ar kuru vairs nedrīkstēju tehniski runāt, bet es vnk nepēju, jo man ir OTO – okyo trūkums organismā. nemaz neprasiet, kas tas ir.
rīt ēdīsim SZF kūku, jo mārtiņam ir vārdiņdiena un mēs taisīsim viņam maziņu surprisēēēē. *sun*
vispār gribas prieciņu..tādu skaistu, kā piemēram pasēdēt naktī jūras krastā un paklausīties ko stāsta jūra. mana mūža mīlestība. ahh tik sen viņa nav satikta. tik ļoti viņa pietrūkst. jūrā ir tāds pavisam maģisks un spēcīgs šarms. varbūt tāpēc, ka mēs nespējam aptvert tās plašumu, varbūt nesaprotam viņas sāpes un laimi, varbūt nespējam salasīt visus viņas izskalotos akmentiņus un salikt viņas dzīvesstāstu kopā, varbūt nesaprotam kāpēc tā atņem dzīvības, vai viņa ir atriebīga vai vnk pakļaujas straumei. jūra ir viena no skaistākajām lietām, jūras stāsti ir bezgalīgi gluži kā viņa pati. taču viņa ir māte, viņa ir dvēsele un viņa ir elpa. viņa ir manas dvēseles elpa..
“Live in the sunshine, swim the sea, drink the wild air…”
arlabunakti minkas, mīlu jūs. :*

skan: amiel – love song, michael buble – home, evermore – light surrounding you, utt.