ārā snieg. snieg neremdināmi daudz mazu, trauslu sniegpārsliņu. šķiet, ka šodiena ir tāda nereāla un pavisam pavisam balta. tā it kā kāds ļautu mums sākt visu no jauna, sniedzot baltu un jaunu sākumu. paveroties ārā pa savas zemeņu istabas logu tā vien gribas ieskrieties un lidot. lidot un iekrist maigi baltajās dūnu spalvās, kas sakritušas uz šīs zemītes. viss šķiet tik maigs, pūkains un trausls. gribas būt ārā un griezties virpuļu rituļos tumsas aizsegā elpojot sniegpārsliņu gaisu. gribas sajust kā tās kutina mani un glāsta ar savu vēsimaigo pieskārienu dejojot ap mani savu ziemīgo prieka deju. gribas iekrist mīkstajā sniedziņā un zīmēt sniega enģeļus un just kā sniegpārsliņas mani apmīļo. viss šķiet tik ļoti nereāli, ir sasnidzis tik ļotiļotiļoti daudz un liekas, ka drīz visa pasaule būs tāda nošķirta pati no sevis. būsim tādi mazi eskimosiņi, kas berzēs deguntiņus kopā, jo tā taču eskimosiņi bučojas. mīļi. tiktiktik ļoti man patīk šis pūkaini baltais laiciņš, ka es nespēju vien beigt priecāties. ak, šie mazā bērna prieciņi par niekiem. un sniegpārsliņas turpina birt no debesīm, tā it kā zeme tās pieliktu kā magnēts. ^____^
rīt randōmlī uzvēlu sniegotu ideju par piedzīvojumu ar fotogrāfēšanu un matīsu, kurš speciāli pārcēla braukšanu uz mājiņām par vienu dienu. aizvedīšu viņu uz sniega karaļvalsti un pabūsim tādā citā pasaulē mazliet. es patiešām ceru, ka tur ir TIK skaisti kā man liekas kā tur pašlaik varētu būt. gribas tādas maigi sniegoti skaistas un svaigas bildes. un ar to arī iesākt 2010.gada fotogrāfēšanas sezonu. es neteikšu šonakt uz kurieni mēs dosimies, tas lai paliek noslēpums. mazais sniegotais brīnumiņš. bet es ceru, ka piedzīvojums izdosies un mums būs sniegotie enģeļu prieciņi ar daudz smaidiem, sniegu un negaidītiem pavērsieniem. tik cerams nepārvērtīsimies šādā laiciņā par diviem sniegavīriem ar oranžiem burkāniem degunu vietā. *giggle*
un vēl šonakt es nosapņoju kādu sapni. mm. viņš šķita tik reāls. ir tādi patiešām reālie sapņi, kad pamosties no rīta un spēj visu atcerēties viss mazākajās detaļās un esi to izjutis līdz matu galiņiem. tas bija skaisti skumjš sapnis. un es sapratu cik gan maz laika patiesībā mums ir, lai parādītu cilvēkiem, ko viņi mums nozīmē. nu labi patiesībā to es jau sapratu pirms 3 gadiem, taču šis sapnis man atkal lika atcerēties tās sīkās detaļas, kas bija izbirušas no domām. un sapņa būtībā es varu teikt tikai vienu, ka es jau negribu būt visa tava dzīve.. man pietiktu, ja es būtu tās mīļākā daļa. man nevajag būt pasaules centram, ap kuru tu rotē.. man vnk jāzin, ka es tev kko nozīmēju. es pat nespēju izskaidrot kādēļ man tik ļoti svarīgi ir tavās acīs izskatīties perfekti un droši. man ir tik ļoti nozīmīgi būt kkam vairāk tavā pasaulītē, bet tajā pašā brīdī vien mazai vēja plūsmiņai, kas ir pavisam nemanāma, bet tik nozīmīga, lai tu spētu elpot. un man nedaudz sāp, ka es nespēju saprast tavas domāšanas okeānu un šķiet, ka tajā lēni slīkstu. bet es samierinos ar to visu, ja vien man ļauts ar tevi pavadīt vien pāris minūtes šad un tad. šīs retās minūtes, kad es jūtos brīva, laimīga un es pati. un es tupināšu tiekties uz priekšu līdz nekļūšu par mīļāko daļu no tavas dzīves (pat zinot cik nereāli tas ir), gluži kā maza sniegpārsliņa es nepārstāšu lidotpa plašo pasauli starp miljardiem cilvēku, līdz neizkusīšu tieši uz tava smaida. ^_____^
Starp vakardienas sniegu
Un šo dienu
Es redzu ziemu,
Kas padara aukstu
Ik vienu dienu,
Bet labi ir,
Jo nevar būt slikti,
Kad ārā viss balts
Un kāds ir atstājis
Savas pēdas sniegā,
Lai pateiktu man,
Ka tuvojās laiks,
Doties pie tevis.
skan: tori amos – snow angel, jason mraz – a beautiful mess, green river ordinance – on your own, adele – first love, pat monahan – always midnight, utt.
0 comments:
Ierakstīt komentāru