Rāda ziņas ar etiķeti skola. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti skola. Rādīt visas ziņas

20100312

she treats them like a bottle of wine.

tumblr_ktif2h2SI61qa0yiyo1_500_large
[jā zinu, pāris dienas šeit nebija rakstīts. tik dīvainas izjūtas. bet i guess bija sevi nedaudz jāierobežo attiecībā uz blogošanos. :P]

ārā plosās stulbā kuce, ziema un puteņo. bet es nu jau esmu mājās, dzeru karstu kakao un esmu laimīga. jo kas gan cits kā iepirkšanās iepriecina meitenes sirsniņu. it īpaši ja sirsniņa tiek pie jaunām kurpēm un apakšveļas, tad damn – it’s magic combination. un man priecājoties par šīm lietām patiesībā vienalga par to haosu ko izraisījusi ziema ārā aiz loga, pat ja nācās pa to preteklību nākt mājās. *sun* gribās ātrāk pavasaripavasaripavasari, lai var beidzot vilkt kurpes. īīī, kā gribās. pilnīgi varētu kādu saskrāpēt kā gribās. *giggle* un jā vēl gaidu savus mazos nieciņus, kurus pirms 2 dienām pasūtīju no ebay. patiesībā beidzot. atkal visu atliku uz pēdējo brīdi, bet nu i guess thats just me. sō tagad gaidūūū. gribu savus smukos tunelīšus un vēl pāris sīkumus. *wīīīī*
nopirku arī dažas detaļas ieviņas rītdienas dāvanai. un jesss tomēr atradu pūkainos rōzā rokudzelžus kkur par lētāku summu. ōsōm. bet nu tas tik viens elements no šīs dāvanas. rīt pārējie sīkumi un varēšu eleganto melni samtaino kasti pārsiet ar maigi rōzā lentīti un pasniegt manai mīļajai meitenei, kurai beidzot palika 18. beidzot, varēšu viņu vilkt pa visiem bāriem. āāā, kā es gaidīju šo dienu. ^_____^

tagad došos nosūtīt vēstuli savai kursa darba vadītājai ar jaunajiem tēmas variantiem, lai beidzot ar to būtu miers. un es varētu šodien uzdrukāt ievadu. kā arī pakonsultēšos ar savu x10 referāta palīgu un tākā viena nodaļa jau ir, tad došos rakstīt nākošo. šodien jāsadara maksimāli daudz, lai rītdienu var veltīt skaistuma procedūrām pirms vakarā došos ballēties ar savu mīļo beidzot 18gadīgo meiteni. ^___^

un vispār man ļoti patīk, ka beidzot viss ir kūūūl labi. kad viss ir krāsains un negribas nekur aizbēgt. viss būtu vēl ideālāk, ja guna tomēr nekur nākošgad neaizdotos, taču es viņu saprotu un notiks tā kā būs jānotiek. un ja viņa aizbrauks es viņu gaidīšu atpakaļ un turpināšu mīlēt. (: bet jā arī tas nemaina to, ka viss ir saulaini un es ikdienā saulstarojos. jo jaukie mirkļi ir tik daudz, ka drīz jau nezināšu kur viņus visus krāt. murrr. visā visumā man lūdzu 1kg apskāvienu, 560g smaidu un 1 paciņu laimes. 1l piena arī nenāktu par ļaunu, man kā jau kaķēnam. hihihi. :P

337d289f9e427b8fdab9d86562544c63_3592575
viņš ir tik sasōdīti piemīlīgs. wuv him. *sun* :D
un tas smaids. rawr.!

20100217

i <3 english lessons at school.

tumblr_kxechjs0TG1qzcxm7o1_400
[ņu tātad zemāk būs daži stāstiņi no super foršājām angļu valodas stundām, kas mums bija ģimnāzijā. wāā, kā man viņas pietrūkst, tur vienmēr bija jāraksta kūūl stāstiņu un mums bija tik forša skolotāja, ka viņai patika jo trakāk, jo labāk variants. mm. pietrūkst ļoti ļoti šo izpriecu. hihi. mums ar martu vienmēr bija 10nieki. jo mēs bijām faking šīzo emo cacu kids with no moral ethics.]

1. How Johnny lost his mind.
Once upon a time there lived a little boy named Johnny. He lived in a small castle near the sea. One day he met went walking on the
beach and on his way he ran into a beautiful princess. She was so beautiful he immediately fell in love with her. Johnny wanted to take her home with him but he couldn’t really afford it because he already had seven wives and a pony, although he was only 12. He chatted her up and asked what her name was. ‘Frenemy’, she said. ‘My name is Frenemy’. ‘Nice to meet you, Frenemy, would you like to come to my castle and check out my pony?’ Johnny asked. Frenemy thought about it for a moment but she realized she couldn’t go because she was barefoot and as we all know, nobody goes to look at a pony in a castle with their feet naked, so she said ‘Sure, but first, let’s get some shoes, you’ll buy me a pair won’t you?’ Johnny felt embarrased because he had run out of money the day before, he spent it all on unicorn action figures. He blushed and said that he was allergic to shoe shopping because he didn’t want to tell Frenemy that he was dirt poor at that moment. The princess shrugged and said ‘Okay, in that case, let’s par-tay!’ Johnny suggested going to his backyard. ‘I have a candy mountain there!’ Frenemy agreed so they started walking. Three minutes later they had reached the backyard. Frenemy complimented Johnny on how beautiful it was. ‘I love this place; just look at these amazing plastic flamingos! Splendid!!’ That moment she heard a soft, quiet squeak.. ‘Chaaarlieeee!’ Johnny grinned. ‘This is my pony I told you about! Chaaarlieeee!’ Frenemy smiled and gave Chaaarlieeee a light pat on the head and held her hand in the air so the friendly little creature could sniff it and get used to her. ‘He is sooo adora-OH MY GOD, OH MY GOD, WHAT IS HE DOING??!?!?’ Chaaarlieeee had bitten off her palm and was chewing on it looking all satisfied. Frenemy was looking at her arm in shock, and Johnny was doing the same thing. ‘I have no idea what’s gotten into CHAAARLIEEEE NOOOOO!’ he screamed because now Chaaarlieeee had jumped on Frenemy and tackled her on the ground and he was biting her neck. It was awful. There was blood everywhere, Frenemy was screaming in pain and agony, Chaaarlieeee was biting her head off and Johnny couldn’t do anything about it, because mind you, he was only 12. Finally the screams stopped... Frenemy was dead. Chaaarlieeee dragged her bloody corpse into the Candy Cave and that was the last anybody ever saw of her. Johnny was still in shock. Suddenly he fell to the ground unconscious.
...his fifth wife later found him in the corner of his bathroom, hugging himself and rocking back and forth. He couldn’t remember who he was, and not even what his name was. His nine wives tried to help him, but they failed, and a year later police found them all dead in the castle and Johnny was nowhere to be found. His case remains a mystery to this day.

2. How Peter tried to get to Canada.
Once upon a time there lived a very adventurous 9 years old boy named Peter. He always had lots of crazy ideas. One day he woke up with one extremely crazy idea. He wanted to get to Canada in any possible way. So he took his bike and went out. He thought that it was a good idea to cycle to Canada but he was wrong. He hadn’t gotten far when he ran into his friend Jane. Peter told her about his amazing idea and invited her along. They were thinking about the way to get there for hours. Finally Jane said: “Oh Peter, I have set aside some money to buy a wooden leg for my cat, because now he is living with only 3 legs.” “Yessss”, said Peter. He saw a solution right in front of them. [Emm, wait that’s a cat. Riiiiiight, look behind the cat.] “We will use your money to buy materials.!” told Peter. “What materials.?” asked Jane. “Materials to build a reactive plane,” Peter smiled. “Yes yes yes in that way we will be in Canada really soon,” said Jane, “But first we need to go and buy food for my cat, because this morning i noticed that some moron have ate it all, probably my stupid little brother Jake. Ehh, kids.”
After some time at Jane’s house..
”GODDAMIT Jane you have only 63$ and some old bubblegums in here.!” Peter shouted, “That’s not enough. We need plan B.” Then they sat down and were thinking and thinking for a really long time – emm, about 5 minutes. [yess, that’s a long time. for fuck sake we are kids you idiot – 5 minutes is a long time for us.!] Then Jane suggested: “We could hitch hike to Canada.” “Uuu, that’s a very nice idea, Jane,” said Peter, “Let’s go.!” They were standing for some 10 minutes when an old man offered them a lift. But instead of taking them to Canada he took them to dark forest. Actually that old man was a serial killer who ate kids for lunch. But while the old man was boiling water for strawberry tea, they had a chance to run away. When they somehow got home they right away started to think about new ideas how to get to Canada. They had so many plans that they even ran out of alphabet letters. But every time they kept running up against unexpected problems and shifts. But Peter and Jane never gave up. Even now they are still trying to get to Canada. [even tho’ they are now 47 years old, but still crazy like kids. Well actually I think that they are not really normal but kinda sick.] But yes, Canada – the greatest place in the world.! *sun*

3. Reeds High Suicides.
There was a Mary in 1887. Poor girl poisoned herself with some pills. There was Julie in 1901. Hang herself in her parent's bedroom. There was Emilie in 1918. Drowned herself in a pound at the back of her house. Skipping ahead some, there was Jake in 1952. Jumped out of the ninth floor window. There was also Angela in 1980. Shot herself with her uncle's gun.
Today noone really knows these stories anymore. Only the people who died or people who bothered to read about them in newspapers. Noone saw the similarities between all the suicide victims - they all went to Reeds High, they all were seniors, they all had schoolarships to go to the best universities, they all had daddy's with a lot of money and they all had popularity. So if their lives were perfect why did they killed themselves.?!
Nobody knew the answer. Perhaps even they didn't. Even Mike didn't knew it. He will be the next one and for some unknown reasons he wanted it so much even not knowing. I guess he was already tired of this nightmare that he saw every night since his little brother died. It has chased him 7 years. When he closed his eyes this dead body of his brother was always haunting him. He have tried to resist, but it was no use.
Tonight again the same, but this time he had enough. He closed his eyes and faced his dead brother who was in the dark corner watching into his eyes. Mike felt coldness and rusty fear into he back of his mind. Then he heard his low voice and followed it. He knew that he went into the hands of death, but he was sick of this nightmare so he wanted to end it so much that he didn't care of anything else. Suddenly he felt a cold, sharp steel drilling through his body. No pain just this metallic smell. He couldn't see his dead brother anymore, he couldn't breathe, he couldn't open his eyes. Nightmare was gone and so was Mike. Finally free.
At the next day students at the Reeds High read about another suicide case. This time this was Mike in 2009. Dark haired boy who sticked a steel knife through his heart. Also a letter was found next to the dead body:"Nightmares are always so charming before the end. This nightmare was finally over. Brother was gone. He was far, far away at last."

p.s. - nu tā tas šim vakaram no stāstiņiem viss. kad atradīšu pārējos tad iepostošu viņus šeit. have fun lasot un gan jau, ka tagad likšos jūms vēl psycho as parasti. :P *sun*

20100213

es netraucēšu tavu sapņu trauslo miegu.

plum-sorbet_larget
šodien gar manu logu bira lāstekas. jā, nevis kā ierasts šajās ziemīgajās dienās, ka pamostoties gar logu birst sniedziņš. nē, šodien bira lāstekas. tās krita un šķīda tūkstoš lauskās. tās bira kā stiklotas pērlītes no pārplēstas kaklarotas. gar manu logu šorīt bira nāvīgas, bet skaistas lāstekas.

šodien pēc savas operatīvās darbošānās un pazušanas semināru lapu kaudzē es nolēmu atpūsties un pēcpusdienā aizdoties pie vecvecākiem. tur pa vectētiņa milzu grāmatu plauktiem, kas tik smuki smaržo pēc vecām grāmatām, salasījos kādas miljons grāmatas, kuras varētu noderēt mācoties latvijas politiku pie bāras. mm, bet tā veco grāmatu smarža, atceros cik ļoti man patika bērnībā sēdēt koridorā pie šiem lielajiem plauktiem un smaržot pašas vecākās grāmatas. un protams, otrajā plauktā no aukšas, trešajā nodalījumā no kreisās puses, 7 grāmata no kreisās puses ir vinnijs pūks un viņa draugi. ehh, to nu es nekad neaizmirsīšu. *sun* vecmāmiņa mani sabaroja ar zemeņu debesmannu ar pienu. mm, tas man tik ļoti atgādina vasaru, kad guli zālītē un viss smaržo pēc zemenēm un mākoņi debesīs atgādina nedaudz debesmannu kur kāds tā smuki laistījies ar pienu. hihi. mja, jauki iegriezties pie vecvecākiem, tur vienmēr tāds mazais sentiments par bērnu dienām un turklāt tur vienmēr tevi palutina tā pat kā bērnībā. ^____^

tad mani pārsteidza kāds zvans no nezināma numura. bet balss, kas mani uzrunāja salecināja manu mazo sirsniņu un cik jauki, šodien no londonas atgriezies mans papusei otrs labākais draugs, nu viņam tāds īsts standarts vēl nav, jo to tā grūti paskaidrot, bet nu vārdu sakot man ļoti īpašs cilvēks. un tākā viņš atgriezies vien uz pāris dienām un 1dien vakarā lido atpakaļ uz londonu, jo 2dien skola, tad šo vakaru viņš vēlējās pavadīt ar savu vismīļāko meitenei – tūtu. aww. *sun* nu jā, tas bija tāds mans mazais super patīkamais šī vakara šoks. un līdz ar šo zvanu man vakars pārvērtās par randōm piedzīvojumu. murrr. viņš atbraukājās man pakaļ pie vecvecākiem un protams padzērām tēju visi kopā, jo arī viņiem bija prieks šo jaukumiņu atkal redzēt. un tad devāmies pasaulē. un om[faking]g.! man lika braukt. man.! ziemā.! error.! bet nu jā šis cilvēks vienmēr uzvar un turklāt viņa zilais subaru ir ņamma un no viņa es nekad nespēju atteikties un viņš so zina cik ļoti es mīlu to mašīnīti, mūsu augustu (jā šīs mašīnas vārds ir augusts, bet nu kāpēc tā tas jau ir cits stāsts). nu jā un es braucu, es pārvarēju savas bailes un braucu. un ziniet, nebija nemaz tik traki. bija kūūl. (: aizbraukājāmies līdz viņa mammītei, kuru sen nebiju satikusi un bija jauki pasēdēt un parunāties ar cilvēkiem, kurus tik reti ir iespējams satikt un vienīgi tāpēc, ka dzīves ceļi aizgājuši pārāk tālu viens no otra. un melanholija ir mūsu labākais draugs, bet patīkama melanholija.

jaukais londonas smaidu vakars beidzās ar to, ka aizbraukājāmies līdz vosa dīķim, kur mūsu rajona psycho cilvēki brauc trako pa ledu ar mašīnītēm ziemā, tur vienmēr daudz cilvēku un pazīstamo. un akdievs cik forši izārdījāmies. vispirms ar mašīnu pa dīķi un āāā tā patika, ja man šitā ļauj ārdīties, tad man so patīk ziemā braukt ar mašīnu vnk mm. vnk tās sajūtas un mirkļi un smiekli pa mašīnas salonu dziedot girls just wanna have fun unun kamēr blakus sēdošais tik kliedz par to, ka es taču esmu nenormāla, bet ka tas, esot prom no latvijas viņam pietrūkstot visvairāk, trakās tūtas, kas ir nenormāla un dažreiz nedraudzējas ar galvu, jo angļi jau ir tādi pārsvarā mierīgi cilvēki. un jāā tik forši vienā brīdī nedaudz gandrīz sametām kūlenīšus, bet es kontrolēju visu situāciju, galvenais ir bļaut – nerausties.! es visu kontrolēju.! šovakar tu vēl nemirsi un 2dien varēsi likt savu exāmenu bāra studijās (kūūl, es arī gribētu lai man liktu atzīmes par to ka laistos ar alkaholu.). nu jāā un s patiešām visu kontrolēju un tas beidzās ar pamatīgu smiešanās lēkmi. pēc tam satikām dažus paziņas un padzērām karstu tēju uz ledus, kam sekoja izārdīšanās pa sniega kupenām un wild pikošanos un protams mazo tūtu vnk brutāli izvārtīja. un ja es rīt būšu slima, tad man pohuj, jo ja saslimstu dēļ tā, ka es uzlādēju savas laimes dabspējīgumu, tad tas ir tā vērts. bet wāāā. mm, tik super ideāls vakars ar super ideālu cilvēciņu, kuru nākošo reizi satikšu vien augustā, kad būšu londonā. sadpanda. šādi randōm pārsteigumi man tik ļoti patīk, vēl patīk, ka man uzdāvina cilvēku uz vienu vakaru un es spēju viņam dāvāt smaidus un smieklus, un jaukas atmiņas, kā arī tūtas devu organismā, lai vieglāka dzīvīte pelēcīgajā londonā. protams, atvadoties nedaudz paraudāju, bet tās vairāk bija prieka asaras par jaukajiem tulītmirsimāātomērnējoesvisukontrolēju mirkļiem. un jā pasēdējām vēl nedaudz pie manis ar vecākiem un ēdām saldējumu. jā ziemā saldējumu, bet šim vakaram pie kamīna ar pārsteiguma cilvēku tas tik ļoti piestāvēja. mans kaķis viņu joprojām vēl ļoti mīl, kas ir funny, jo tas ir like vienīgais cilvēks ārpus ģimenes loka, kurš viņam patīk un no kura viņam nav paranoja.

un tagad, kad sēžu savās sarkanajās sienās, kuras pirms daudziem gadiem vecajā istabā mēs kopīgi trijatā ar aleksu krāsojām pirmo reizi sarkanas. un viņas turpina būt sarkanas, un tagad tā sēžot es saprotu, ka varbūt viņas mani nomierina tāpēc, ka tās man asociējas ar jums. un tā kā neesat man blakus un nemaz nevarat būt, tad sarkanās sienas manī rada mieru, ka tomēr esat šeit ar mani. jauki. šī bija mīļi ideāla randōm diena. un manī tagad ir tik patīkams nogurums un dzerot karstu kakao man gar acīm slīd šī vakara jaukākie kadri par atmiņām, kas vienmēr paliks ar mani. un zini, man šķiet, ka alekss tagad smaida sēžot uz mākoņa maliņas, jo arī viņa šodiena šķita ideāla. paldies, ka nokriti šovakar no debesīm man pie kājām, jo tu pat nespēj iedomāties cik ļoti man vajadzēja kādu kā tu kaut uz pāris stundām sev tuvumā. mīlu tevi, jaukumiņ. ^_____^

un tagad es jūtos šādi kā jau kačim pienākas pēc tik jauka vakara:

sleep_286x150

PURRRRRRRFECT.!

20100131

svētdienas ir manas laimīgās dienas.

tumblr_kweprz1bwF1qa6ic1o1_250_large
pēc aiziepriekšējās nakts gulētajām praktiski 3 stundām šodien pamodos 4os dienā. grrr. bet nu kopš rītdienas sākšu atkal atiet normālajā grafikā, jo pēc nedēļas jau atsāksies fakultātes dzīve krāsainajās sienās. (:
pa šo nākošo nedēļu esmu saņēmusies uzrakstīt beidzot to kaitinošo referātu x10; izlasīt 2 grāmatas, kuras abas iesāktas stāv uz galda malas; nogriezt matus, lai gan man to vakar aizliedza darīt, jo man esot pārāk smuki mati, bet nu es vairs nespēju - viņu ir vnk par daudz un pa gaisu un es jūtos kā emo; vēl sakārtot savu bilžu kaudzi un atlasīt nākošās 200 bildes attīstīšanai; tā kā mans mazulīti ir atpakaļ no remonta un laiciņš ārā vēl ir ziemoti skaists, tad ir iespējams paķert kādu draudziņu, termosu un aizdoties pafotogrāfēt. nu tā tie tā kā būtu manas nākošās nedēļas plāni, kamēr vēl fakultātes dzīve guļ ziemas miedziņā. vispār sesija beigusies (nosacīti) kkā ļoti ļoti labi, man netipiski labi ar vienu 10, vienu 9, vienu 8, diviem 7 un vienu 6. un vidējo atzīmi 7,5. najs. ^^

šodienu esmu pavadījusi crazy gaisotnē. šī svētdiena nebija kkā tipiski mierīgi emocionālā, bet gan trakoti traka. visu dienu klausos electronic/dance/house/utt. dziesmiņas un vnk ārdos pa istabu. grīda vibrē no sabufera un basiem un āā gribas iztrakoties kādā koncertā. iespējams, ka šis plāns piepildīsies un sanāks izkratīt savus psycho matus amatory koncertā, bet nu par šito vēl jāpadomā. un vipār pēdējā laikā ļoti daudz krievu mūzika iepatikusies, weird. (:

vispār šajās dienās tik daudz jauku ziņu saņemu un tik ļoti daudziem patīk mana skaipa babytūtas bilde. vnk visi kko raksta mīlīgu un priecājas un kjūtojas un stuff. nu jā biju es mazs piemīlīgs bērns, tik žēl, ka vairs neesmu. hihi. *giggle* bet nu jā vispār es biju hardcore sīcis ar savu lauvas raksturiņu. un man šajā bildē ir tik stilīgi mati. ^^
2006032621415744669
****: akdievs tu tik smiekliigi taja bildē iszkaties..mazinja :P
[zomg, iedomājaties tik smieklīgi es kādreiz biju arī maziņa. fail. :D]
****: ak dievs tads mazinjais :D :)
****: kjuut :)
****: Caw, kāda tev mīlīga bilde :)
[mhh. jā pietrūkst bērnības. man patika būt mazam 4gadīgam bērnam. ar bērna smiekliem un vienkāršību par lietām. un to spēju, kad katru dienu padari par elpu aizraujošu piedzīvojumu. miss that.]

skan: citizen cope - let the drummer kick, sidney samson – riverside, nina martine - kick it, lykke li - dance, dance, dance, papa roach – hollywood whore, idillia – Зной, nuteki - cтекло души, amatory - Дыши со мной, utt.

20100125

uzzīmē mani uz stikla leduspuķu apskāvienos.

tumblr_kwgo8eM5Rk1qzt7two1_500_large
diena kā diena, paiet viena pēc otras un atpakaļ neatskatās. šodien pienākusi 1diena, pēdējā janvāra 1diena. tā vien šķiet, ka nesen tik sācies šis gads, bet jau pagājis gandrīz vesels mēnesis. padarīti jau tik daudzi darbi, lietas sākušās un beigušās. viss ir kustībā, kurai jāprot tikt līdz ar savām mazajām kaķēna pēdiņām. šodien mācos. neteiksim, ka ļoti aktīvi, bet lietas kustās uz priekšu. viss griežas un tinas un ripinās, un zini – viss būs labi. ir taču vienreiz jāpieaug un jāiemācās ķert tās iespējas ko dzīve tev pamet un arī jāiemācās tās palaist vaļā, kad ir pienācis laiks. nevajag prasīt kāpēc, skumt vai censties turēties cieši cieši pie tām. tā vietā vajag mācēt palaist tās vaļā un ar smaidu skatīties kā tās aizlido tālāk, tālāk uz vietu, kur tās turpinās savu eksistenci. un atcerēties to skaisto, ko tev bija ļauts izbaudīt, priecāties par ikkatru mirkli, kas ieelpots un izelpots un saprast, ka nav ko nožēlot. ka visam dzīvē ir sava vieta, laiks un nodoms. un ja kaut kas notiek tā kā notiek, tad tam tā gluži vnk ir jānotiek. tur nav tava vaina, tu to nevari mainīt vai ietekmēt, tu vari tikai paņemt no tā visa to pašu labāko, pasmaidīt un turpināt elpot. ^_____^
mans laiks iet uz priekšu, sekundes mainās un minūtes iet. un man ir laiks atgriezties pie mācīšanās, miljons lapām un pārdomām. jo rīt eksāmens. eksāmens, kurš ir pilnīga bezcerība ar tomēr mazu gaismas stariņu. nav svarīgi cik liels vērtējums ir iespējams, man vajag tikai 4, lai varu aizmirsties un uzelpot. zinu, ka rīt pēc eksāmena es nedomāšu un iešu iepriecināt sevi ar iepirkšanās prieku. ahh. meiteņu labākais draugs – jaunas, skaistas un tikko nopirktas lietas. un tas vienmēr un vislabāk spēj uzlabot garstāvokli. mm. jā. *sun*

vēl arī šodien pārdomāju kādu lietu un secināju, ka šoreiz tomēr pilnīgi un līdz galam nepieķēros cilvēkam. un tas mani tik ļoti šokēja. es vienmēr esmu tas trakais cilvēks, kurš pilnīgi un līdz galam atdodas otram cilvēkam pieķeršanās ziņā un pat necer ko sagaidīt pretīm, tāpēc arī nemitīgi viļas. bet šo vienu reizi tā nebija, ne līdz galam. wtf.?! mans izskaidrojums ir tāds, ka varbūt beidzot es sāku mācīties no savām kļūdām, esmu iemācījusies to kontrolēt. bet varbūt šis cilvēks vnk netika pāri manai sienai. var jau protams tikt līdz pusceļam un tad atdurties, bet tā nav tikšana pāri. un parasti es patiešām pieķeros cilvēkiem, kuri tiek pāri manai sienai, izlaužas cauri vai vnk maigi nobrucina. es patiešām nespēju izprast šo situāciju, bet es zinu, ka tas ir kas savādāks nekā parasti. nekā tas būtu tipiski man. un es pat to nepamanīju līdz šim. tas ir vēl mulsinošāk. un neteiksim, ka šis cilvēks nebija tuvs. pat ļoti, taču šķiet, ka tomēr izrādāk, ka tai pat laikā tāls. kkas to visu bloķē. varbūt tāpēc arī lietas ir tā kā ir. un vienalga es palieku ar vienu mistēriju savā personībā..

skan: adele – hometown glory, maria mena – what’s another day, maroon 5 – goodnight goodnight, the kooks – one last time, bon jovi – always, miri ben ari – we gonna win.

20100124

sunday afternoon elegance.

tumblr_kwjzqzSSlb1qav92co1_500_large
[mm. jā konfekštūtiņa turpina dzīvot in her fairytale.]

skolai kārtējo reizi neko neesmu vēl izdarījusi. doma galvā protams eksistē, bet es nespēju saņemties un kko patiešām nopietni darīt. un galu galā tradīcijas taču jāietur un mācīšanās notiek intensīvi dienu pirms paša eksāmena. tātad rīt. (protams neticas, bet gan jau)
tikko noskatījos sava trakā vampīrseriāla jauno sēriju. un mm. es sō dēmn neatteiktos no persōnīgā vampīra. man viņi nemaz neliekas biedējoši, drausmīgi vai slepkavnieciski, bet gan sexīgi un patiešām mīlīgi. un asinis ir tik skaista padarīšana, nezinu patīk tā sarkanā krāsiņa. anyway jā, foršs seriāls man jau ir atkarība no viņa. vispār tā iešāvās prātā, ka akdievs cik ļoti mēs dzīvojam savu dzīvi caur seriāliem vai filmām. tas šķiet tā pat mazliet nereāli un tomēr tipiski 21.gs. protams, tas nedaudz uzdzen man skumjas par to, ka cilvēki tik ļoti ir degradējušies, ka labāk veido savu dzīvi no iedomu tēliem un nereālām pasaulēm, nekā patiešām reāliem un taustāmiem mirkļiem. tā vienšķiet, ka cilvēki ir pazaudējuši savu godu. un viss ko vien viņi spēj ir pārkāpt autortiesības. drīz pat laikam sāksim sapņot to, ko kāds nosapņojis kādā filmā. nekas vairs mūs nepadarīs par indivīdien, bet gan par vienu kopīgu neglītu masu, kura pārvietojas par mums atvēlēto telpu šajā visumā. un vispār, kas notiks tad, kad piemēram filmu industrijai izbeigsies ideju jaunām filmām vai seriāliem. jau tāgad ļoti daudzas filmas balstās uz vienu un to pašu sižetu, tik vien kā sejas tiek nomainītas. šķiet tad tas būs arī mūsu pasaules gals. vai 2012.gads vai kāds cits tas jau vairs nav svarīgi.
mja un pieminot šīs manas pārdomas iešu skatīties SYTYCD 4 sezonu, jo arī es esmu degradējusies un dzīvoju savu dzīvi daļēji caur nereālo zilā ekrāna metāla kasti.

…katru dienu, ik stundu, minūti, to mazo sekundīti, izsapņoju to, ko vēlētos es rīt, bet rīt viss atkārtojas no jauna. atkal un atkal. veidoju krāsu salikumus, stāvokļa kombinācijas, piruetes, stopkadrus, brīžus, kad smejos līdz neprātam, mirkļus, kad esmu laiska, neaizskarama,
bet tāda, kurai vēlas pieskarties. tāda, kuru vēlos izdzīvot, līdz katrai šūnai, līdz katram tās kodolam, līdz neiedomājamam sīkumam. tā, lai apreibstot no šīs patiesības, es aizelsusies atmostos. atkal un atkal. tā ir mana gulta, mana balss un uz spoguļa ir palicis mans pirkstu nospiedums…

skan: matt nathanson – car crash, james morrison – if the rain must fall, imogen heap – hide and seek, air – all i need, bonnie prince billy – cursed sleep.

20100110

they slap you like a bitch and you take it like a whore.

tumblr_kuibupbFJE1qzyufzo1_500

me too. me too. me too. esmu arī beidzot tumblrāāā. sen gribējās un beidzot savācos un did it. murrrr. ^____^
anyway šodiena bija atkal ideālā svētdiena. ar super jauku un ļoti saulainu rītu. kad atveros acis pirmais ko tu redzi ir nekas, jo saulīte tevi tik ļoti mīl, ka spīd actiņās un mīļo tavu seju. mm. tik jaukas sajūtas. *sun* vēl arī paspīdzināju nedaudz savu kaķi un liku viņam man pozēt sēžot saulītē. hihihi. bet ko māksla prasa upurus. šī laikam man patīk vislabāk no visām, kas sanāca, jo jā patīk man sīkās detaļas:

PH040 021-1
samācījos šodien vēl IS, sataisīju arī savus mini špikerīšus, kuri mani padarot sexy kā kāds to apgalvo, okey. :D un tagad ķeršos pie ISP, bet tā negribas. grrr. bet nu labi jāpadara tas vienreiz, lai beidzot būtu miers. un rīt man būs privātās konsultācijas laika periodā starp IS un ISP. jauki. (:
un jā atkal savilkos jaunas dziesmiņas. z[irneklis]omg. šīs atkarība kļūst nekontrolējama un psycho. oh well.
unun vakar bija tāds kjūt vakara noslēgums. mm. hihihi. life is really funny. un arī par šo gribas tā ļoti pasmaidīt. ^____^

[1:46:37] ****: (sun) tūtzirnīts :P, yu tuu
[1:46:53] tūta: atkal tas vārds. :D
[1:47:13] ****: (wasntme) jauks
[1:47:31] tūta: nu jā jā ir, bet tikai tāpēc, ka tu viņu izdomāji
[1:49:36] ****: mh, vasara..tad ap tevi dominēja zaļa krāsa..tev bij zaļš krekliiiņš, zaļš saistas ar zirni..un tavs vārdu salikums -tūtzirnīts! :)
[1:51:08] tūta: :P ej gulēt un beidz runāties ar kaķiem
[1:51:22] ****: bet nevaru..
[1:51:39] ****: šadi > (rofl) ..nesanaks
[1:51:51] tūta: sanāks :D
[1:52:15] ****: tad tev jabut blakus lai veltos aiz smiekliem :)
[1:52:27] tūta: tik traki ar mani.? :D
[1:52:35] ****: tu vienmēr māki sasmīdināt :D
[1:53:02] tūta: nu jā jā esmu fail un tizla, tāpēc funny :D
[1:53:10] tūta: un vēl runājošs kaķis :D
[1:53:17] ****: yeeeeey :D
[1:55:22] tūta: nu ej taču gulēt. :P
[1:55:33] ****: nevaru...nāc līdzi :D
[1:55:39] tūta: ha ha :D
[1:55:43] tūta: very funny.
[1:55:49] ****: caur skypu..lien monitoorā.. :P
[1:56:04] tūta: nu kkas notiekās.?! roku tā kā jau izbāzu cauri :D
[1:56:09] tūta: cerams ka īstā māja :D

skan: karen o and the kids – all is love, little birdy – hairdo, bertie blackman – heart, a fine frenzy – electric twist, anarbor – anatomy, bishop allen – click click click click, emiliana torrini - jungle drum, ke$ha – tik tok, marianas trench - shake tramp, marianas trench - all to myself, nevershoutnever - big city dreams, nevershoutnever – happy, utt.

20091124

we are marchin’ on.

šis laiks, šis koncerts, šī dziema, šis viss viss. ākdievs good old times. mhh kārtējais mazais sentimentiņš. tomiņš piemēram tiiiik sen nav redzēts un joda. ;( ehh. bēt šī dziesma vnk liek sastingt. un 4:44 ir vnk ideāls mirklis. sirds pat apstājas, lai neizbojātu neko. mhh jā tur toreiz bija tiiik labi būt un tas bija vnk skaists koncerts. ^____^

vispār vajadzētu kko ārdīties un psihot un trakot un būt histērijā, jo man nekā nav no tā ko vajag skolā gatavu. nu izņemot šodien tikko pabeidzu rostoku, vismaz citus manis dēļ neizmetīs. :D wūūhūū. bet nezinu šoreiz man tāds whatever, laikam man pietika ar vienu psyho lēkmi pirms maza laiciņa. un tagad ir vnk whatever kā būs būs, ko tur vairs satraukties. just keep smiling like you’re mental or smth.^^
rīt pacentīšos iziet no mājas beidzot un arī aptiešām nonākt bibliotēkā, nevis noģībt aiz pirmā krustojuma. :D

anyway, vispār prieciņš, droši tāpēc, ka palieku lēnām vesela un 4dien tikšu satikt savus mazos zaķīšus, es ĻOTI ceru. ^___^ pietrūkst man viņi patiešām un szf kā ēka arī. tur ir tā mīlīgi un jauki pat tad, kad tev ir miljons darbi jādara un nezini kā. :)

vēl šovakar parunājos ar suni nū nejau tādu, kas jums uzreiz nāk prātā, bet draugu. akdievs pagremdējāmies atmiņās par mazirbi un skaistajām atmiņām par to laiku. mhh. kā gribās tur un atkal trakot un naktīs negulēt, un ārdīties vienā gultā. fāk. good times. unun jūra tur ir vnk tiiik neaprakstāmi skaista. ahh negribas nemaz atcerēties, jo sāp sirsniņa, ka tā vieta tik tālu..
fōrši, 1dienas vakarā sadzerties 04 šņabi. viņš ir vnk unikāls cilvēks, ko lai saka, kurš nedzer praktiski nekad. nopietni. lai gan, ko gan es visi normāli cilvēki tā dara. ar bumeriem. :P