Rāda ziņas ar etiķeti laimīga. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti laimīga. Rādīt visas ziņas

20100306

pavasaris laužas ārā no manām asinīm.

bradshaw_1_large
pavasaris pavasaris pavasaris. šodien patiešām laužas ārā no manām asinīm. es jūtu kā viņš dzen savus mazo zaļos asniņus caur manu dvēseli, es jūtu kā pavasara saulīte izkausē manu sirdi un es redzu kā viss izkrāsojas košās krāsās no ierastā melnbaltā foto. jā pavasaris laužas uz āru. pavasaris nāk. *sun*

tik jauki no rīta 11tos stāvēt ārā un ieelpot pavasara elpu. mm, debešķīgi. un palūkoties uz augšu un sajust saules maigos glāstus. rawr, to sauc par pavasari. jauko pavasari. šādi iesākot rītu es jutos kā staigājot pa mākoņiem darot lietas centrā nevis pa izkusušo sniedziņu. un ejot garām vecajām centra mājām tu dzirdi skaisto kūstošo lāsteku rīta melodiju – tink tink tink, kas iesēžas tavā zemapziņā un tu nemanāmi sāc dungot līdzi lāsteku ritmam.

šorīt uzvilku kedas. jā, pirmā šī gada diena ar kedām. jo kedas piederas pavasarim. un tik jauki bija gaidot 10 min darba interviju palēkāt pa pavasara peļķēm. wāāā. no kurām miljons krāsās atmirdzēja saules saulainais smaids. un atkal prātā tik dzirdi – tink tink tink, pavasaris laužas uz āru. varbūt darba intervija īsti nebija tas ko biju plānojusi, bet nekas. tās visas ir tikai dzīves pasviestās iespējas un tā pat nākošā vienmēr būs labāka par iepriekšējo.

dodoties uz bibliotēku pa ceļam redzēju divus puišus, kas dzēra koronu vnk sēžot saulītē. tas bija tik sirdi sildošs mirklis. gaidu to dienu, kad varēšu iesākt savu pavasara tradīciju un arī sēdēt saulītē un dzert alu uz ab, andrejsalā vai krastmalā. jā gaidu to dienu, un zini, viņa būs pavisam drīz. murrr. ^_____^ bibliotēkā sadarīju pavisam ātri savu nosprausto mērķi un varēju doties mājās.

pēdējais šī rīta pavasara sveiciens bija mazais puisītis autobusā, kurš iekāpa ar milzīgu dzeltenu balonu. tas lido pie pašiem autobusa griestiem un uz tā bija miļzīgs smaids. balons atradās tieši saulītē un tā kā bija dzeltens tad piepildīja visu autobusu ar milzonīgu pavasara devu un es vnk nespēju beigt smaidīt. šis koši dzeltenais saulstarojošais balons bija mans šī rīta pavasaris, kurš centās pa autobusa griestiem izlauzties ārā, gluži kā caur manām asinīm.
DSC00503-1

tagad sēžot pie datora es nespēju beigt priecāties par to saulaino pavasari, kas dzīvojas aiz mana zemeņotā loga. saulīte vienmēr mani mīl un ir mīlējusi. tā vienmēr spīd tieši manā logā un vienmēr man acīs tā, ka neko neredzu, ko pašlaik rakstu. bet tas nekas, jo viņa ir tik silta, tik mīļa un tik pavasaraina. un es smaidu. vnk smaidu. jo mans pavasaris ir izlauzies ārā no manām asinīm. pavasaris elpo manā galvā un es šorīt pavasarī atradu savu laimi. mm, vai nav skaists dienas sākums. es nespētu iedomāties neko jaukāku par šo. ^_____________^ murrr.

skan: lykke li – time flies.

20100226

a bed of ticking clocks.

tumblr_kra45d3bDb1qzc9d2o1_500_large
šodienu pavadīju neko praktiski nedarot, ja vien jūs neskaitat slinkošanu. lai gan nē, tomēr kko darīju es pavisam minimāli iesāku reinholdes referātu. un nebūs ar viņu tik viegli kā man likās. bet nu neko. kas jādara, jādara. vēl arī sakārtoju savu mūziciņu datorā, padzēsu nevajadzīgo un āā tagad vairs nav haoss. un jā es šodien dzēsu mūziku nevis vilku, smth’s wrong with me. *giggle*

vakarvakars beidzās ar sarakstīšanos ar maniem dzīves vīriešiem. vispār tā vakar aizdomājos, ka akdievs cik jauki, ka esmu sapratusi to, ka draudzēties ar puišiem ir daudz vienkāršāk nekā ar meitenēm. nu es nekad nemainītu savus labākos draugus puišus pret kaut vai 5 meitenēm. nu nē. nav nekādu bullshitu un nurvu bojāšanu. ir tikai smiekli, jaukas sarunas un vārdi, kas paliek karājoties gaisā. un man patika vakar naktī rakstīties ar 3 maniem puišiem līdz aizmiegu. jauki tā, ka tevi iemidzina ar sarunām. jauki, ka ir kāds uz ko paļauties pat vēlā nakts stundā, ka zini, ka par tevi parūpēsies, jo tu esi slima un nespēj aizmigt, jo ir patiešām faking slikti. bet ar tevi runājas un liek smieties un paliek ōsōm labi, ka pat gribas aizmigt. man patīk mani dzīves vīrieši, kas manu ikdienu padara saulaināku. mani mazie saulstariņi, nu kā jūs var nemīlēt, ja jūs vienmēr esat tad, kad man visvairāk jūs vajag. ja vēl būtu jūs un šokolādes saldējums, tad mm, ko gan vairāk dzīvē var vēlēties. ^__________^

šodienas skins sērija bija vnk mindfāk. vnk grrr cik seriāli var šķist reāli un emocionāli traumējoši. bet tas jau laikam ja spēj to sižetu savilkt ar savu dzīvi kopā. un šī sērija bija vnk wāāā. akdievs, kad es atceros, ka es kādreiz uzvedos gluži kā efija. vnk patiešām paliek faking sad un šausmas. par ko es toreiz domāju darot tādas muļķības. okey toreiz tā nebiju 100% es, tur lielu lomu spēlēja mana depresija un ticiet man tā ir šausmīgākā slimība uz pasaules. jo depresija patiešām ir slimība, nevis tik kkādas iedomas. un depresijai pat ir ļoti daudz dažādu stadiju, pakāpju un novirzienu. nekadnekadnekad nevienam nenovēlu nonākt saskarē ar šo slimību. pašlaik zinu vienu paziņu ar šo slimību un man ir žēl uz viņu skatīties, es vnk nespēju, mani tas lauž no iekšienes un gribas raudāt. nu nav smuki, nav. un tad palīdzēt var tikai zāles, daudz zāļu. un pat tad nemitīgi dzīvo bailēs par to, ka pie mazākajiem morāles triecieniem tu vari tikt iemest atpakaļ šās slimības aukstajās betona rokās. vļeh, nekad vairs šos tumšos pagātnes laikus. negribu.!

šovakaru atkal turpināšu ar filmām un alu vienatnē. man patīk šie vakari, kad esmu tik es un manas sarkanās zemeņu sienas. un skyps, protams, ka skyps. jo i need people, i need to talk to them. man vajag vismaz vienu savu vīrieti, lai es justos laimīga. alus man ir so done, tas ir mans mīļākais no vīriešiem. *sun* tagad tik jāatrod smiekli. mani kaķēna smiekli par niekiem. un mana diena būs piepildīta. cik gan maz vajag prieciņam, lai es varu turpināt saulstaroties. (:

20100220

politolodziņu hawaii party.

tumblr_kwz99g39av1qzilpso1_500_large-1
[ooo jēes it sō was.]

mm. ballīte bija vienradžuōsōm. ^___^
šodien sēžu dzeru kakao un krāmējos ar bildēm. laboju, sūtu, noņemu sarkanās vampīractiņas, un gaidu kad atsūtīsies 800mb ar bildēm, pēc kurām visi tik ļoti alkst. pacietieties mīlulīšu drīz BŪS.! būs beidzot pilnīgi visas bildes un varēsiet saulstaroties. bet kamēr tās vēl nav tad es krāmējos ar iepriekšējām. khi, krāmējos. :D

tūta: patīk krāmēties ar bildēm
****: man arī patīk krāmēties
****: bet ne ar bildēm :DD

āāā.! un tagad es dusmojos, jo tas plostotājs nelaimīgais, kas sūtīja bildes aizgāja dzerstīties un nepacietās stundiņu. bļēēē, kaut viņš šodien noslīktu. :D nūū bēt kāmōn stundiņu, es faking gribu tās bildes vairāk par visiem.! grrr. [okey, never mind tikko atnāca sms, ka viņam pazuda nets. my bad. *giggle*]

anyway, ja nedaudz atskatamies uz ballīti, tad varu teikt tik to, ka man ļoti patika. pirmo reizi fotogrāfējoties [un ne tikai] like smaidīju, pat tā ka izrādās ka man esot bedrītes vaigos, ņu okey viena bet jā, vnk wtf. tas mani nedaudz šokēja. :D bet jā superliels prieciņš par to, ka visu vakaru saulstarojos un biju laimīga. visu vakaru pavadīju forogrāfa amatā kopā ar bucīti, mums bija super labs teamworks^^ mūsu fotostūrītis bija pieprasīts. un es samācījos dažas labas lietas so kūūl. un vispār mums tur gāja jautri. *sun* visu vakaru dzēru alu, sen šitā nebija darīts un sajūtas kā jāņos vai parastās vasaras ballīšunaktīs, kad chillo ar alu visu laiku. patika piemēram tas, ka atradu kontaktu ar juriju, tas bija tā ļoti jauki. vienā brīdī sēdējām pirtī un runājāmies par dzīvi, dažiem cilvēkiem un tā. jauki parunājāmies un nonācām pie viena secinājuma, ka attiecībā uz vienu lietu es so esmu nošāvusi greizi, bet to kinda es zināju, tik nesaprotu kāpēc es tā izdarīju. laikam tajā brīdī vnk nedraudzējos ar galvu. :D bet nu vismaz attiecībā par šo tēmu mūsu viedokļi sakrita. nepatika gan tas, ka kāds cits cilvēks īsti nesaprot vārda – nē – būtību. bet nu man sō faking vienalga, es bija savā laimīgajā prieka pasaulē un neņēmu lietas galvā. (:

patika daudzās pīppauzes ārā ar randōm sarunām un smiekliem un kafiju. patika lielākoties uzturēties puišu klātbūtnē, jo vienmēr esmu viņus uzskatījusi par saviem labākajiem draugiem un, ka ar viņiem man viss vieglāk atrast kontaktu. patika, ka pret rītu mani baroja. patika, ka par mani daudz rūpējās, lai ārā nenosalstu un pat no visām pusēm deva jakas. patika, ka no rīta dodoties mums pēdējiem prom mani stilīgi izvārtīja sniega kupenās. patika, ka no manis visu laiku tīrīja sniegu, lai nesaslimstu. patika dzert visu laiku alu un šad tad izmantot maču kā savu asistentu un likt viņam viņu paturēt. patika tas, ka visiem ballīte ļoti gāja pie sirsniņas. patika redzēt sejas, kas vairs ar mums nemācās. patika tosts, ka nākošgad šajā pašā laikā un šitā pat saskandināsim patiešām havaju salās. oo jāā.! *sun* patika no rīta stāvot centrā palaist garām 2 savus autobusus, jo vnk tāpat. patika nākošajā rītā pirmo reizi apskatīt bildes. patika sms naktī ar tekstu – es tevi arī mīlu, zaķīt [par šito gan es so smejos, jo like nevajag pārprast, kam vajag sapratīs]. āā un patiesībā patika viss viss gandrīz. ^____^

nepatika vien tas, ka kādam atkal tika nospertas bikses. un vēl nepatika, ka nedaudz tiku vilkta atpakaļ pagātnē. nē, nē, nē - gribu prom no pagātnes auklām, nē virvēm, kas vilkdamas atpakaļ dzen. turos pretī, bet tomēr grūti rast spēkus, jo vnk sāk kaitināt pāris sīkumi. tāda sajūta, ka uzspiesti jauni likumi bez atbildēm, jo jautāt ir liegts. un patiesībā nemaz jautāt negribas. gribas tikai aizmirst un izlikties, ka nekas nekad nav bijis. vnk paņemt milzu dzēšgumiju ar uzrakstu – i <3 mistakes – un padzēst dažas atmiņas un viss. mani jau viņas nesāpina, bet sāk traucēt. tā teikt aizņem vien lieku vietu, kur viņu vietā varētu būt laimīgās atmiņas un pašlaik man tādu daudz so vajag atbrīvot vietu. (:

jāā, vienradžuōsōm politolodziņu hawaii ballītēē. patiešām super jauks vakars. un daudz smaidu & smieklu. prieks redzēt tik daudz laimīgu seju. PH040 013
un man tik ļoti tīk šī bilde, jo viņa tik ļoti saulstarojas, ka paliek karsts ilgi skatoties :D un jā cukurs.lv, tāpēc jāiet pavemt varavīksnītes. ^____^ [āā jāā tikko atcerējos ka gunai bira cukurs braucot pašā sākumā uz ballīšvietu. she was sweet. hihi. un es atdauzīju galvu pret e-talona aparātu un mačs pateica, ka es nopīkstināju galvu.] āā un vispār vēl miljoniem super daudz burvīgi skaistu atmiņu. kuras tiks sazipotas manās smadzenītēs un pārējie krāmi izdzēsti. jo dzīve beidzot varu apgalvot ir sakārtota. patiešām patiešām sakārtota un morālais haoss vairs nevalda. un tā sajūta ir debešķīga. *sun*un vispār kūūl, ka mūsu ballītes paliek faking populāras un cilvēki runā. drīz varēsim rīkot ballītes pat zatleram šķiet. whatevāā.

SMAIDŪŪŪ.! ^_______________^

p.s. – tagad pat varu iet mācīties. un gaidīt, kad kāds atbildēs par asv lietu, ceru, ka tas būs drīz.

20100213

es netraucēšu tavu sapņu trauslo miegu.

plum-sorbet_larget
šodien gar manu logu bira lāstekas. jā, nevis kā ierasts šajās ziemīgajās dienās, ka pamostoties gar logu birst sniedziņš. nē, šodien bira lāstekas. tās krita un šķīda tūkstoš lauskās. tās bira kā stiklotas pērlītes no pārplēstas kaklarotas. gar manu logu šorīt bira nāvīgas, bet skaistas lāstekas.

šodien pēc savas operatīvās darbošānās un pazušanas semināru lapu kaudzē es nolēmu atpūsties un pēcpusdienā aizdoties pie vecvecākiem. tur pa vectētiņa milzu grāmatu plauktiem, kas tik smuki smaržo pēc vecām grāmatām, salasījos kādas miljons grāmatas, kuras varētu noderēt mācoties latvijas politiku pie bāras. mm, bet tā veco grāmatu smarža, atceros cik ļoti man patika bērnībā sēdēt koridorā pie šiem lielajiem plauktiem un smaržot pašas vecākās grāmatas. un protams, otrajā plauktā no aukšas, trešajā nodalījumā no kreisās puses, 7 grāmata no kreisās puses ir vinnijs pūks un viņa draugi. ehh, to nu es nekad neaizmirsīšu. *sun* vecmāmiņa mani sabaroja ar zemeņu debesmannu ar pienu. mm, tas man tik ļoti atgādina vasaru, kad guli zālītē un viss smaržo pēc zemenēm un mākoņi debesīs atgādina nedaudz debesmannu kur kāds tā smuki laistījies ar pienu. hihi. mja, jauki iegriezties pie vecvecākiem, tur vienmēr tāds mazais sentiments par bērnu dienām un turklāt tur vienmēr tevi palutina tā pat kā bērnībā. ^____^

tad mani pārsteidza kāds zvans no nezināma numura. bet balss, kas mani uzrunāja salecināja manu mazo sirsniņu un cik jauki, šodien no londonas atgriezies mans papusei otrs labākais draugs, nu viņam tāds īsts standarts vēl nav, jo to tā grūti paskaidrot, bet nu vārdu sakot man ļoti īpašs cilvēks. un tākā viņš atgriezies vien uz pāris dienām un 1dien vakarā lido atpakaļ uz londonu, jo 2dien skola, tad šo vakaru viņš vēlējās pavadīt ar savu vismīļāko meitenei – tūtu. aww. *sun* nu jā, tas bija tāds mans mazais super patīkamais šī vakara šoks. un līdz ar šo zvanu man vakars pārvērtās par randōm piedzīvojumu. murrr. viņš atbraukājās man pakaļ pie vecvecākiem un protams padzērām tēju visi kopā, jo arī viņiem bija prieks šo jaukumiņu atkal redzēt. un tad devāmies pasaulē. un om[faking]g.! man lika braukt. man.! ziemā.! error.! bet nu jā šis cilvēks vienmēr uzvar un turklāt viņa zilais subaru ir ņamma un no viņa es nekad nespēju atteikties un viņš so zina cik ļoti es mīlu to mašīnīti, mūsu augustu (jā šīs mašīnas vārds ir augusts, bet nu kāpēc tā tas jau ir cits stāsts). nu jā un es braucu, es pārvarēju savas bailes un braucu. un ziniet, nebija nemaz tik traki. bija kūūl. (: aizbraukājāmies līdz viņa mammītei, kuru sen nebiju satikusi un bija jauki pasēdēt un parunāties ar cilvēkiem, kurus tik reti ir iespējams satikt un vienīgi tāpēc, ka dzīves ceļi aizgājuši pārāk tālu viens no otra. un melanholija ir mūsu labākais draugs, bet patīkama melanholija.

jaukais londonas smaidu vakars beidzās ar to, ka aizbraukājāmies līdz vosa dīķim, kur mūsu rajona psycho cilvēki brauc trako pa ledu ar mašīnītēm ziemā, tur vienmēr daudz cilvēku un pazīstamo. un akdievs cik forši izārdījāmies. vispirms ar mašīnu pa dīķi un āāā tā patika, ja man šitā ļauj ārdīties, tad man so patīk ziemā braukt ar mašīnu vnk mm. vnk tās sajūtas un mirkļi un smiekli pa mašīnas salonu dziedot girls just wanna have fun unun kamēr blakus sēdošais tik kliedz par to, ka es taču esmu nenormāla, bet ka tas, esot prom no latvijas viņam pietrūkstot visvairāk, trakās tūtas, kas ir nenormāla un dažreiz nedraudzējas ar galvu, jo angļi jau ir tādi pārsvarā mierīgi cilvēki. un jāā tik forši vienā brīdī nedaudz gandrīz sametām kūlenīšus, bet es kontrolēju visu situāciju, galvenais ir bļaut – nerausties.! es visu kontrolēju.! šovakar tu vēl nemirsi un 2dien varēsi likt savu exāmenu bāra studijās (kūūl, es arī gribētu lai man liktu atzīmes par to ka laistos ar alkaholu.). nu jāā un s patiešām visu kontrolēju un tas beidzās ar pamatīgu smiešanās lēkmi. pēc tam satikām dažus paziņas un padzērām karstu tēju uz ledus, kam sekoja izārdīšanās pa sniega kupenām un wild pikošanos un protams mazo tūtu vnk brutāli izvārtīja. un ja es rīt būšu slima, tad man pohuj, jo ja saslimstu dēļ tā, ka es uzlādēju savas laimes dabspējīgumu, tad tas ir tā vērts. bet wāāā. mm, tik super ideāls vakars ar super ideālu cilvēciņu, kuru nākošo reizi satikšu vien augustā, kad būšu londonā. sadpanda. šādi randōm pārsteigumi man tik ļoti patīk, vēl patīk, ka man uzdāvina cilvēku uz vienu vakaru un es spēju viņam dāvāt smaidus un smieklus, un jaukas atmiņas, kā arī tūtas devu organismā, lai vieglāka dzīvīte pelēcīgajā londonā. protams, atvadoties nedaudz paraudāju, bet tās vairāk bija prieka asaras par jaukajiem tulītmirsimāātomērnējoesvisukontrolēju mirkļiem. un jā pasēdējām vēl nedaudz pie manis ar vecākiem un ēdām saldējumu. jā ziemā saldējumu, bet šim vakaram pie kamīna ar pārsteiguma cilvēku tas tik ļoti piestāvēja. mans kaķis viņu joprojām vēl ļoti mīl, kas ir funny, jo tas ir like vienīgais cilvēks ārpus ģimenes loka, kurš viņam patīk un no kura viņam nav paranoja.

un tagad, kad sēžu savās sarkanajās sienās, kuras pirms daudziem gadiem vecajā istabā mēs kopīgi trijatā ar aleksu krāsojām pirmo reizi sarkanas. un viņas turpina būt sarkanas, un tagad tā sēžot es saprotu, ka varbūt viņas mani nomierina tāpēc, ka tās man asociējas ar jums. un tā kā neesat man blakus un nemaz nevarat būt, tad sarkanās sienas manī rada mieru, ka tomēr esat šeit ar mani. jauki. šī bija mīļi ideāla randōm diena. un manī tagad ir tik patīkams nogurums un dzerot karstu kakao man gar acīm slīd šī vakara jaukākie kadri par atmiņām, kas vienmēr paliks ar mani. un zini, man šķiet, ka alekss tagad smaida sēžot uz mākoņa maliņas, jo arī viņa šodiena šķita ideāla. paldies, ka nokriti šovakar no debesīm man pie kājām, jo tu pat nespēj iedomāties cik ļoti man vajadzēja kādu kā tu kaut uz pāris stundām sev tuvumā. mīlu tevi, jaukumiņ. ^_____^

un tagad es jūtos šādi kā jau kačim pienākas pēc tik jauka vakara:

sleep_286x150

PURRRRRRRFECT.!

20100212

corona extra.

CoronaExtradzeru coronu un esmu laimīga. cik gan maz man vajag pilnai laimei kā vien aukstu alu un labu filmu. es taču esmu čalis. āā un vēl arī vajag jauku sarunu skypā ar kādu. un ziniet man tas viss ir. un es smaidu. izdevies vakars manā īpašumā vienai mājās. nafig tās pārbāztās ballītes. fāk them. ^____^

20100205

saules fragments.

tumblr_kveoeviUdv1qzby92o1_400_large akdievs.! man pašlaik liekas, ka es sapņoju. es sēžu aizturējusi elpu, jo es nevēlos izelpot, nevēlos, lai šis mirklis beigtos, nevēlos, lai šis izrādītos vien kārtējais murgs, kas šķiet kā sapnis. un es turpinu neelpot. bet smaidīt. smaidīt no visas sirds. un būt neizsakāmi laimīga. šī mirkļa dēļ es būtu gatava vairs nekad neelpot.

ir tik dīvaini beidzot uzzināt kāda cilvēka domas, kurš tev ir bijis pilnīgi neizprotams 3 gadus. izprast vienu vismazāko simtdaļu no šī cilvēka un uzzināt, ka tu patiešām esi kāda cilvēka dzīves mīļākā daļa. tas šķiet tik nereāli skaisti. bet tik biedējuši. nav jau nekāds brīnums, šis cilvēks mani ir biedējis vairāk nekā es spēju saskaitīt visā pastāvēšanas vēsturē, taču ir kkā vieglāk. un pievērsiet nozīmi jūs visi teikumiem, kurus jūs pasakat ikdienā, jo dažreiz jūs pasakat kko tādu ko nemaz nedomājat, taču tas izrādas tik ļoti patiesi un tik vēlāk atceroties šo vienu būtisko teikumu, kas iesēdies jūsu atmiņā, visa pasaule sagriežas kājām gaisā. man tā notika nedaudz pēc jaunā gada. un jā kopš tā brīža viss mainījās par 180 grādiem pretēji tam kā tas bija pirms jaunā gada. un ziniet, es sasodīts nemainītu ne sekundi no tā, kas bija un aizsākās kopā ar jauno gadu. atgriešanās pa pusei vecajās sliedēs mani ir atvedusi līdz šim skaistajam mirklim. mirklim pēc, kura es nezinu kā viss būs. es nezinu kas varētu mainīties. es nezinu kas varētu sākties. es nezinu kas varētu beigties. es tikai zinu ka tas ir tik ļoti vērts, ka nav vērts domāt par to, kas būs uz priekšu. mirkļi ir jāizbauda, mirkļi ir jāierāmē un mirkļi ir jāieelpo, jo viņi paiet un pazūd un tikai tas kā mēs tos esam iekonservējuši parāda to kā mēs tos atcerēsimies tad, kad no šī skaistuma vairs nekas nebūs. bet tagad, tagad es ar nepacietību gaidīšu, kas būs tālāk. un i know, ka būs so interesting. un ir tik ļoti jauki apzināties, ka tu kādu cilvēku spēj izvilkt no tumsas uz gaišo pasauli un radīt viņā vēlmi cīnīties tālāk. pat visu šo laiku pie sevis domājot, ka tu taču viņam neesi nekas. tu viņam neko nenozīmē. tagad uzzināt to ko es patiesībā šim cilvēkam nozīmēju, man ir tik neizsakāmi svarīgi, ka ja man pateiktu, ka šodien es nomiršu, tad šādi es gribētu pavadīt savas pēdējās minūtes, neizsakāmi laimīga par mazu mirklīti, kas liek tik ļoti smaidīt, ka sāp. kā teica šis cilvēks, tad es ievilināju viņu savos kaķu kamolīšos. murrr. *sun*

ĀĀĀ.LAIMĪGA.TIK ĻOTI NEIZSAKĀMI LAIMĪGA.
^______________________^

skan: mirkļa sirdspuksti un simtdaļas no sekundes, kā tās steidzās un skrien..

20100130

saplēstās drēbēs kaili sirdpuksti ved.

tumblr_kqimu2uWL31qzbqvao1_500_large
sēžu savās sarkanajās zemeņu sienās un dzeru vaniļas pienu, un spēju iztēloties vien to vai dzīve var vispār būt skaistāka pati par sevi. vai aiz skaistuma ir, kas vēl daiļāks. un lēni mani sāk ieskaut tāda kā bezgalības sajūta, tā it kā es spētu pastiepjot rokas debesīs samīļot mākoņus. tos mazos nerātnos mākoņus, kas šodien spēlē neremdināmas spilvenu kaujas un izbārstījuši baltās pūkas visapkārt..

gremdējoties atmiņu skatos par vakardienu, tas viss sākās ar randōm ideju izklaidēt laimiņu, kamēr māris dodas izklaidēties ar savā kucītēm. pavadīt kaķu vakaru divatā viņu jaunajās 4 sienās ar alu un filmu vakaru. bet protams randōm idejas vienmēr kļūst vēl randōmākas un viss iesāktais aizvirpuļoja pie tā, ka 4as happy personas (tai skaitā arī māri, kurš savus plānus atcēla, jo šī randōm ideja viņam patika labāk) devās uz vaivariem uzražot kārtējo jauko filmuvakaru, jo kurš gan vēl nezin, ka mēs viņus dievinam tā mazliet ļoti daudz. sapirkāmies daudz junk food kā vienmēr un vispār šodien secināju, ka mēs esam atkarīgi no junk food, junk drink un vispār mums ir viena liela junk life. anyway atgriežoties pie vakarvakara.. mēs ievācāmies mājas 3ajā stāvā, kur pasaule šķiet tā mazliet nodalīta no visiem citiem, varbūt tāpēc, ka tas ir nepabeigti izremontētais stāvs, varbūt tāpēc, ka visaugstāk, varbūt, ka paskatoties pa lielajām stiklotajām durvīm ārā tu redzi vien koku galotnes, kas apsnigušas ar baltajām spilvenu pūkām. mūsu filmuvakars iesākās ar tādu pašlaik aktuālu filmu kā – the men who stare at goats (patiešām lol filma, kur galvenā jēga pēc mūsu domām bija vien tik daudz kā kazas, džedaji un lsd, bet iesaku noskatīties, jo aktieri ļoti labi un izsmieties arī var), turpinājām vakaru ar tādu dziļāku filmu kā - the imaginarium of doctor parnassus (šo jau skatījos otro reizi un pat šoreiz tā līdz galam to filmas jēgu neizpratu vien to, ka nevajag spēlēties ar velnu, bet nu jā arī ļoti laba filma ar izcilu holivudas aktieru izlasi), tad sekoja arī protams multene, lai atbrīvotu prātus pēc iepriekšējās reibinošās filmas un skatījāmies mēs - ice age 3 dawn of the dinosaurs (protams, ka redzēta, taču multenes var skatīties vienmēr un turklāt smieties var līdz asarām) un vakaru jeb pareizāk sakot rītu nobeidzām ar filmu - journey to the centre of earth (padīvaina filma un protams šeit mēs smējāmies par to nereālo sajūtu un par to cik sen jau tiem filmas varoņiem bija jābūt mirušiem, bet nu whatever). ap 6iem no rīta arī mūsu filmuvakars nobeidzās, jo mums uznāca sniegotais miedziņš. pavidu visam mēs dzērām alu, uzņēmām pie sevis vēl 5to cilvēku, ēdām junk food, smējāmies, pakāvāmies, pīpējām ūdenspīpi un murrrājām. vispār tā jauki pavadīt 4iem laiku mājas 3ajā stāvā, vienā gultā ar vienu segu, esot vnk iekšējā mierā un tādā mazā prieciņā par neko nedarīšanu un vnk labu laika pavadīšanu. pēc filmuvakara devāmies gulēt kur nu kurais. mēs ar robi palikām turpat vien 3ajā stāvā, kur pasaule šķiet savādāka. un akmansdievs vai tad ar to cilvēku blakus kādreiz ir iespējams aizmigt. pateikšu jums priekšā – NĀ.! :D tu centies, pīksti, šņāc, kod, skrāpē, dari jeb ko savā izmisumā, bet tev vienalga neliek mieru, kamēr tu neesi nomocīts 2 stundu garumā, pārkutināts, sakosts, saskrāpēts, samīcīts, saburzīts, sagrūstīts un izgrūstīts, savelts, utt. (es varētu turpināt tā vēl ilgi). bet nu jā viss bija tik tāpēc, ka bija izaicināts karš – kaķis pret suni. grrr. protams, ka suns jau savā neīpaši gudrajā prātiņā visu laiku skandēja i won, i won. HA.! kā tad, kaķi neviens nevar uzvarēt, man atlika vien tā kārtīgāk izlaist savus nadziņus pret suņa vēnām un pāris reizes sakost (šoreiz gan tā pamatīgi, vienu brīdi pat likās, ka netīšām būs sanācis līdz asinīm, bet nu tomēr nē), kad suns smilkstot atzina savu sakāvi. murrrr. don’t mess with the cat. i mean lion. never. ^_______^ protams, šī brutāli mīļā kaušanās turpinājās visas 2 stundas un kā vienmēr bija faking jauka. nu grrr, lai ko man darītu, lai kādas sāpes nodarītu, es vnk nespēju. nespēju nemīlēt šo spēli. tā ir kā narkotikas, miegs, laime un saldumi sajaukti varavīksnes kokteilī ar mazliet piparmētru garšu. un visdzeloņdrātainākjaukākie mirkļi ir tie, kad mēs esam milimetru attālumā, pat milimetra simtdaļu dejā viens no otra, bet jū know, ka neko nevari izdarīt. jū just can’t, jo tā ir spēle. lai gan grrr, cik ļoti gan gribas pa reizei tomēr ielekt elles teātrī un nezināt, ko no tā sagaidīt, riskēt un redzēt, bet es zinu, ka nedrīkstu, not in this game. jo šis ir kā spēlēties smilškastē pilnā ar stikla lauskām, ja riskēsi un kaut uz mirkli nebūsi uzmanīgs un pārdomājis savu rīcību, tu sagriezīsies. tāpēc šai spēlei ir jāpaliek tādai kāda tā ir. starp kaķi un suni, starp diviem cilvēkiem, kuri viens otru nekad nespēs atšifrēt līdz galam, tiem vienmēr piederēs viņu maģiski brutālās naktis, kur tie atrada tumsas ieskauto laimi, nestandarta laimi nestandarta cilvēkiem. un es palieku uzticīgi no tevis šonakt atkarīga. ^_____^ mana šī brutāli saldā nakts beidzās ar 4ām koduma pēdām un 5 parastiem zilumiem. paldies tev, khhh.! :P mans sestdienas rīts iesākās ar sniega vērošanu no 3ā stāva, kā tas lēni un graciozi lido un krīt, kā tas iegriežas virpulī un parauj sniegpārsliņu pie sniegpārsliņas nāvējošā griezienā. pēcpusdienā ar laimiņu un māri devāmies uz rīgu ar vilcienu. gājām kā mazi pingvīniņi pa sniegoto meža celiņu un tik skaisti sniegpārsliņas bija nolaidušās uz laimiņas skropstām, tik bezgalīgi skaists skats tas bija^^, kinda sniegamaskara – jaunā skropstu tuša, jo tu esi tā vērta lol. *giggle* braucām līdz torņkalnam, kur mūsu ceļi šķīrās un es devos ar kājiņām uz mājiņām. nepagāja ne 30min pa šo balti dievišķo pūkaino lietu ejot un apdomājot mazliet dzīvi un vispār pagremdējoties atmiņu skatos, es biju mājās. mans randōm kaķēna piedzīvojums bija beidzies. kā vienmēr ar laimīgām beigām, smaidu un skaistām atmiņām. ^_____^

vēl mani mazliet sašokēja šis:
****: Es jau tev kādas pāris nedēļas gribu pateikt labus vārdus, tik visu laiku aizmirstas :D
****: 1. Foršs blogs
****: 2. Tu esi foršāka nekā tavs blogs
****: 3. Sūds par blogu, tu esi forša! :D
liels, liels paldies kastēēē. ^^ tu pat nespēj iedomāties kā šādi vārdi spēj uzlabot manu dienu. jeb šajā gadījumā vakaru. viņš jau tā bija ļoti jauks, bet nu ir tiktiktik mm, kā mellenes pienā siltā vasaras vakarā sēžot rasā. (:

skan: priscilla ahn – dream, augustana – boston.

20100124

sunday morning elegance.

tumblr_kwdbv1lTCO1qzjggvo1_500

mans svētdienas sasalušais rīts iesākās ar kanye west jauno albūmu. dienu iesākt ar saulstariņu ir taču tik jauki. un svētdienu rīti vispār ir maģiski skaisti pat ja ārā ir –daudzgrādi [ja vēlāties precīzi zināt, tad pie manis ir –14]. bet esmu ievērojusi, ka jo ārā paliek aukstāks, jo skaistāki ir svētdienu rīti. ar daudz vairāk saulīti un tādu ilgāk paliekošu, tā vien šķiet, ka viņa piesalusi debesīs un nekustas uz priekšu. tā jauki. *sun*
šodien VADC vajag manas asinis, taču ir tik auksts, ka nevēlos iet ārā no savām sarkanajām sienām. būs šodien jāsakontaktējas ar dagni un varbūt rīt jāaizdodas uzjaukt kādu asiņaino mēriju jeb in latviešu valoda - nolaist asinis.

vakar nokārtoju savu mazo radušos problēmiņu un dēmn tas nebija nemaz tik grūti, varbūt visi vīrieši tomēr nav ar milzu ego, kurš vnk skrien viņiem pa priekšu. dažiem pat var lietas ieskaidrot normāli, pat ja nākas nedaudz pamelot, bet nu baltie meli jau neksaitās,jo galu galā nevienu taču nesolīju precēt or smth. kā matīss teica – cruel intentions szf edition, bet es saku, ka pagaidām tikai – gossip girl. xo xo. :P katrā ziņā redzēsim kas notiksies, jo nu ir daži aspekti un tā, kuri tomēr nav zemē metami, so let’s live and see.

šorīt pamostoties sapratu, ka esmu izlēmusi vēl vienu citu jautājumu, kurš peldēja pa manas dzīves okeāniem. dīvaini, ka atbildi es nosapņoju šonakt, bet sapņi nekad nemelo, jo tie ir mūsu zemapziņas spogulis, tāpēc būs tā kā bija manā sapnī. un viss. ja nu tomēr kļūdīšos attiecībā uz šo jautājumu, tad nu tā būs lemts, bet pietiek. pietiek čakarēties un atrasties pa vidu pagātnei un nākotnei. vnk pietiek, jo cilvēki ir pelnījuši laimi un ja tu nespēj viņiem to dāvāt, tad labāk viņus palaist vaļā un ļaut šo laimi atrast kur citur pat ja viņi to nevēlas. un attiecībā uz šo man arī nāk prātā vārdi, ko vienmēr sev esmu teikusi: un kad tavs – es nezinu, nozīmē – vairs negribu, var jau būt, ka ir par vēlu..

vēl vakar mani nedaudz nošokēja okyo sms. nesaprotu kāpēc tu esi iedomājies, ka es tevi kaut jebkad spētu ienīst. lai arī ko es teiktu kādreiz, tas ir neiespējami un es to nekad nedarīšu. un arī tas ko teicu pēc tam ir tīra patiesība. nja mums gājis ir visādi, bet redz kur mēs esam tagad (patiesībā jau nekur, bet..). tevi tāpat es nekad nespēšu pilnībā palaist vaļā, jo konfekštūtiņa pārāk ļoti ir tavs īpašums muļķīt. un jā skumjiem cilvēkiem, skumja laime. bet visā visumā jau nav laika uz atmiņu sola sēdēt un baložus (ehh, ar viņiem viss praktiski sākās, taviem baložiem..) drupačām barot - pasaule uz priekšu iet..

man patīk manas wild sarunas ar matīsu skaipā. bitch and a manwhore. viņas dažreiz tik ļoti izklausās pēc sex and the city sarunām kādā restorānā pie vīna glāzes, lai gan mums abiem labāk derētu bārs ar alus kausiem. jo mēs esam foršas lašaras. anyway ir tā smieklīgi traki, bet galu galā esam taču jauni un dzīve ir jābauda tā, lai pēc gadiem nebūtu ko nožēlot. un šīs sarunas man nedaudz atgādina mani un aleksu dažreiz. un tad vakar es tā nedaudz aizdomājos par vienu lietu, bet nu jā tas ir tā nedaudz strange, jo viņi nemaz pat nav līdzīgi ne pēc izskata, ne rakstura, taču tomēr kkādas paralēles es spēju savilkt starp viņiem abiem. katrā ziņā turpināsim mūsu iesākto wilderness un baudīsim jaunību kā pienākas, because look how beautiful is youth! how bright it gleams with its illusions, aspirations, dreams! book of beginnings, story without end, each girl a heroine, and each man a friend!

un vēl man vakar bija mana kārtējā spešal sarakste skaipā ar manu vēl joprojām neizprasto cilvēku. vakar nonācām pie secinājuma, ka ir pagājuši veseli 3 gadi jau, tie šķiet kā vesela mūžība. un tad pagremdējāmies nedaudz atmiņu skatos. tik dažādu un neizprastu, ka dažreiz pa nedaudz paliek bail. smieklīgu un nesmieklīgu tikai tāpēc, ka dažreiz tas sajaucas un smiekli rodas par neko. par to kā lietas nav mainījušās šo 3 gadu laikā, taču tomēr ir. un vēl arī tas, ka esam tik ļoti atšķirīgi, bet tajā pašā laikā tik līdzīgi. mēs abi vienmēr paliksim viens otram neizprastas dvēseles un prāti. tas šķiet tā melanholiski un pat nedaudz skumji, un tomēr tas viss pazūd dēļ jaukajiem mirkļiem, kuriem tā īsti nav patiesas būtības vnk mirkļu ķeršana un ļaušanās. es nezinu, kas ir bijis, es nezinu, kas ir tagad un es nezinu, kas būs uz priekšu. tik zinu to cik mierīgu mani padara šīs īpašās vakara sarakstes ar cilvēku, kurš varbūt eksistē tikai manā galvā un patiesībā nemaz nav īsts..

un akdievs es šodien sapratu, ka esmu laimīga. vnk laimīga, jo lēnam atrodu savus pazaudētos svarīgos sīkumus, kuri bija izbārstīti vējā un aizpūsti pa pus pasauli. taču tagad es lēni tos sameklēju un salieku vietās. tā jau ir, ka bieži emociju vājumā vai sakāpinājumā izdaram kļūdas un palaižam svarīgos sīkumus pa gaisu un tad paiet tik ilgs laiks, lai atkal visu nolktu atpakaļ un būtu laimīgi. cilvēku lielākā kļūda ir viņu neapdomība un straujums. un vēlme darīt un domāt pēc tam. tas galīgi nekur neder. taču lielākoties tas ir tik vilinoši un mazais velniņš uz pleca to liek darīt. bet jā noteikti pašlaik varu apgalvot, ka laime tomēr ir Pī reiz eR kvadrātā. un visu panākumu atslēga ir vienmērīga elpošana un vnk dzīvošana, nevis kaila eksistēšana. un vēl es jūtos mīlēta, jo man ir ģimene un draugi (varbūt ne daudz īstu un patiesu, bet man pietiek ar tik cik viņi man ir, jo viņi man vienmēr būs manas mazās zvaigznītes, kas rāda ceļu naktī), kas ir pats svarīgākais manā mazajā kaķēna dzīvītē. šie īpašie cilvēki visi kopā ir mans svētdienas saulainais rīts. mana melanholija un sentiments, asaras un smaids. ^______^

skan: kanye west – good life, kanye west – heartless, motion city soundtrack – her words destroyed my planet, motion city soundtrack – the weakends, Jose Gonzalez – heartbeats, augustana – boston.

20100103

kā gadu sāksi, tā turpināsi jeb mazirbes skaistie mirkļi.

P1010220-1

šis viennozīmīgi būs mans garākais ieraksts ever. bet so tā vērts.

viss sākās ar mazu cerībiņu, ka mazirbe kā ļoti īpaša vieta spētu visu salabot. tādēļ kopīgi ar vecajiem draugiem nolēmām doties tur, lai noliktu atpakaļ uz sliedēm mūsu draudzības vilcieniņu, jo patiešām nav viegli, ja tev visu laiku pietrūkst cilvēki, kas tik ļoti bija daļa no tevis un ir vēl joprojām, kurus mīli vairāk par sauli debesīs un atmiņas par viņiem ir tik daudzdaudzdaudz un tuvas…
mans 31.dec. rīts sākas ar pavisam īsu sarunu ar tēvu, kur jautājums no tēva puses bija par to, ko mēs dzersim šampanieti vai šņabi. mans pret jautājums protams bija par to kā viņam šķiet. kā rezultātā viņš uz mirkli aizgāja un atgriezās ar 1L šņabja pudeli, kas protams bija mans mīļākais - mango absolūts. mm, tāda ņamma. tika sakrāmētas somas, paņemta kūka un protams pats galvenais pudeles un devos pie māra uz dzīvokli. tur tika sagaidīts vēl robis un tā paņēmuši vēl daudz mantas ar melno bumeru devāmies uz jūrmalu pie māra drauga krišjāņa, lai paķertu vēl pāris cilvēkus un pārmainītu mašīnīti pret nedaudz lielāku. ceļš uz jūrmalu, jau pagāja vienos smieklos kā agrāk, jo viss jau sākās ar to, ka mašīnā karājās dinamo gaisa atsvaidzinātājs, kurš bija tik ļoti spēcīgs, ka vnk pamatīgi dolbīja kā mēs izsecinājām. :D un protams kā gan bez asām izjūtām, ja pie stūres ir robis. pāris reizes gandrīz ieslīdējām grāvī un vienā pagriezienā uztaisījām foršu saulīti, jo protams normāli pagriezties pa labi jau nevar obligāti vispirms jāuztaisa apgrieziens pa 360 grādiem un tikai tad var nogriezties. bet nu vismaz fun. ^^ nonākuši pie krišjāņa pārkrāvāmies uz 9 vietīgo busiņu paņēmām mētru un braucām vēl pēc ozola un viņa jaunās draudzenes. protams jau pēc pirmajiem metriem izbraucot no krišjāņa sētas sapratām, ka dzīve būs jautra un vēl pēc dažiem metriem jau bijām ieslīdējuši pirmajā grāvī no kura varējām stumties laukā. kad visi cilvēki bija sakrauti busiņā, pasmējāmies par to, ka laikam nenonāksim mazirbē dzīvi vai vismaz līdz nakts melnumam, devāmies ceļā. pirmajā ceļa pusē līdz talsiem tādu nekādu traku atgadījumu nebija, smējāmies un runājāmies un protams kā vienmēr busiņa beigās gāja visjautrāk tur tika atšauts pirmais šampanietis un tukšots pa apli. pēc viena sekoja arī otrs un dzīve kļuva vēl jautrāka. katrā ziņā biju nedaudz aizmirsusi cik gan dzīve ar šiem cilvēkiem ir sasodīti perversa, jo nu tādi domugraudi var būt tik viņiem. ^^ pirms visām izpriecām mēs iegriezāmies tukumā pie robja laukos, jo viņam bija jāpadara tur šādi tādi darbi. mēs visi tikmēr dzērām tēju un runājāmies, kamēr māris ar robi pagrabā slaucīja ūdeni kurš bija līdz potītēm, kur beigās mēs jau visi sēdējām pie pagraba kāpnēm un apbrīnojām šo smieklīgo skatu. jā jā esam ļauni. muahaha. kad tas tika padarīts devāmies tālāk. uztaisījām pauzi talsos rimi, lai sapirktu daudz ēst, jo mums patīk daudz ēst, jo mēs mīlam ļoti daudz ēst. taču patiesībā ēst nopirkām maz. iegājuši veikalā sapratām, ka mums garšo dzert so tika nopirktas vēl divas pudeles šņabja kādas 12 pakas sulas un daudz šampanieši. kā arī miljons pakas ar čipšiem. mja saucās mēs pirkām ēst. haha. :D devāmies tālāk un pēc 5 min sapratām, ka nenopirkām pašu galveno – ūdeni. lol. nu da. kā rezultātā braucām vēl vienā veikalā. tālāk nākošā pietura bija paredzāta tikai un vienīgi mazirbe, kur pēc zvana no lata, sapratām ka būs megasuperfun, jo ceļš ir nebraukts un jā. protams visi kārtīgi izsmējāmies par to, ka viņš stopējot no v-pils un vēl lielāko daļu ceļa noejot ar kājām tur nonāca 2 stundas pirms mums. fail for us. oh well. iebraucot mazirbē bijām jau sagatavojušies stumt un rakt un brist, taču mūs pārsteidza tas, ka ceļš bija notīrīts. mums bija noveicies, ka tieši pirms mums. līdz pat pašai jūrasskolas sētai. happy time. un latis bija jau izracis staigājamā ceļa labirintu līdz visām mājām, malacītis. sētā mašīna tika iedabūta ar ieskriešanos un atduršanos pret sniegu sētas vidū, jo savādāk bija neiespējami tajā sniega daudzumā to paveikt. protams pats pirmais darbs bija pirts iekurināšana un ievākšanās izstabiņās un radiatōru saslēgšana tajās. nr. 2 man patīk ar savām dzeltenajām sienām. murrr. un vēl nesalauzto gultu, kā laimiņas mājās. :D kad visi svarīgākie darbi bija padarīti sēdējām visi mīļi kopājakās, jo bija auksts kamēr vēl viss nebija iesilis, ēdām, spēlējām kārtis, smējāmies, klausiīāmies mūziciņu un sākām lēnām dzert. jaucu šņabi ar visādām suliņām līdz beigās atradu ideālo variantu kur šņabis tiek sajaukts ar 2/3 vīnogu sulu un 1/3 apelsīnu sulu un sanāk tāda ņamma, kašņabi ne just nevar un tad tu tādus daudz sadzeries, piecelies un saproti ka ir fāk. :D šis mans maisījums daudziem iegaršos, so nācās man visu vakaru laistīties ar šņabi un suliņām, un būt par bārmeni. wūūhūū. ik pa laikam gājām pačillot pirtī vnk tā pat ar visām drēbēm, spēlējām arī tur kārtis un turpinājām dzert, tur vnk bija silts un labi un mēs bijām pārsaluši bišķīt braucot. kavējām visādi laiku, runājos ar cilvēkiem kurus tā īsti nemaz nezinu tik tā redzēti un izrādījās patiešām jauki cilvēki. mētra ir ļoti jauka un vispār smuks vārds viņai, man tīk ļoti. tad savācāmies šampīšus visas daudzās pudeles, kas mums bija un devāmies uz jūriņu beidzot. īso ceļa gabaliņu līdz jūraigājām rekordlēni, jo tik nežēlīgi slīdēja. daudz kritām un vēlāmies un jā, tagad visi ceļi zilumaini. protams kāds gudītis jau vienmēr pastumj tevi nedaudz, kad tieši mēģini nuturēt līdzsvaru un tu novelies ar seju sniegā, bet cik labi, ka man gāja kāds blakus es uz uzkritu vnk kādam citam virsū. haha. kamēr trakie un nenormālie pašnāvnieki kāpa sadzērušies tornī, mēs pārējie gājām aptaustīt ledus auksto ūdeni jūrā. un pēc minūtēm jau bija laiks izšaut korķus pudelēm. un tā katrs ar savu pudeli rokās to arī darījām un 2010 bija klāt. sadzērāmies šampanieša pudeles padodot pa apli un protams gāžot atkal viens otru nost no kājām, jo tā ir mūsu jaunā gada tradīcija vienmēr bijusi un tad arī daudzi tika aplieti ar aukstu šampanieti, bet fun. jautri ir arī tad kad tevi nons no kājām bars cilvēku un tu esi pašā apakšā un jūti kā tu attriecies ar muguru pret ledu, jo virs sniega ir kārtīga kārta ar sarmu un viņa salūzt zem tavas muguras. bišķīt auč. visi samīļojāmies unun jā viss atkal bija labi. kad visi bija arī izvārtīti devāmies pa slidīgo ceļu atpakaļ. tad sadzērāmies tējas, jo bijām atsaluši un turpinājām čillot pirtī ar šņabi un jautri runāties. un es ļoti daudzus cilvēkus sakodu, man tas sagādā tādu prieciņu es nevaru. ^^ neatceros cikos, bet kkad devāmies gulēt, ja tā to vispār var nosaukt. :D protams pats pats sākums bija mierīgs. un thank god šogad vismaz bija sildītājs un SILTS mājiņā. nevis tā kā vienu gadu kad sajūta ka guli saldētavā. aizmigšanas periods iesākās ar jaukām sarunām un smiešanos tumsā, un kā vienmēr beidzās ar wild un nonākšanu vienā gultā, kā parasti. tiku brutāli vienā brīdī izlidināta no gultas kaut gan atrados sienas pusē, mani vnk pārmeta pāri un izmeta un grīdas. thanks. bet tad tiekot back gultā es sāku atriebties ar savu mīļāko metodi – košanu. grrr. un nopietnu košanu, jo es patiešām iekodu vienai personai vismaz reizes 30. cik man teica, tad sajūtas esot bijušas tādas, ka es kostu līdz asinīm. mm. un mja čaļi māk so faking najs spiegt. :D tad vēl panesās joks par veselām divām kājām un edvardu & bellu. vnk wtf, bet nu jā, bija funny. ūū un vēl turpmāk zomg ir jāizrunā kā z[irneklis]omg. neprasiet kāpēc, tam nav izskaidrojuma. tā nu mēs pusi no nakts bijām wild un kodām līdz es pat neatceros kurā brīdī vnk atslēdzāmies. pamodos 12os no tā ka mani pamodināja, jo robis gāja ārā un crazy person ar pilkām kājām. oh well es turpināju gulēt. pēc pusstundas viņš atgriezās, jo visi vēl gulēja. un tad es pamodos pus2, jo vnk vairs nenāca miegs. tad līdz 2iem vārtījāmies vnk pa gultu, runājot atceroties labas atmiņas no vasaras un vēl par visu, kas notikās vakardien un jā. tā jauki. protams mani nokutināja pāris reizes, bet es protu skrāpēt. so mja. un tad sāku skaitīt savus zilumus kuri bija faking daudz, bet haha robim bija vismaz 3 reizes vairā kodumu pēdu. tad mūs māris nāca mūs visus celt augš, jo brokastis bija gatavas.kad māris ieraudzīja zilumu uz manas rokas viņam bija vnk wtf un lielas acis. oh well. tā kā robis atteicās celties, man nekas cits neatlika kā iziet ārā, paņemt sniegu un aizbāzt viņam viņu aiz krekla kaut gan viņš pretojās, bet nu es jau sen zinu ka esmu stiprāka par viņu so mja. tad gan viņš ātri izleca no gultas. hihihi. tūta vnk vienmēr var visu panākt ar savām metodēm. ^^ un tad viņš mani nošokēja par vēl vienu manu zilumu un par šito es biju gatava sist. grrr. nu pa kuru laiku viņš to paspēja izdarīt es neatceros. un viņš arī nē. vēl labāk. anyway, brokastīs makaroni ar sieru. mm. kas var būt ideālāks par to. āā jā ibumetīns, kurš sō visiem noderēja otrā rītā. kamēr čaļi spēlēja need for speed [lol] un kamēr citi ēda, timēr tika uztaisīts karstvīns. mm. tik labi no rīta viņu dzert un atrasta kūka. un visiem tāds smaids parādījās sejā. (: tad tika dzirdēti forši nostāsti par nakti kad tika piedzirdīts krišjānis tā pamatīgi un kas esot vnk wow jo tā vēl nekad nav noticies un latis varēja papriecāties. bet nu ar lati man šķiet ikviens varētu būt komā. :D tika daudz spēlētas kārtis un vnk ēsti miljons čipši un i guess mēs čipšus vairs visu gadu needīsim vnk :D un tad ienāca krišjānis ar vnk TIK aizpampušām acīm, ka mja skarbi. vēl pirms saule spavisam nebija nozudusi izdomājām aizdoties līdz jūriņai. pa gaismu šoriez aiziet bija nedaudz vieglāk, taču slīdēja tik pat ļoti. paskraidījām gar jūriņu, pafotogrāfējām bišķīt, redzējām daudz pamestas šampanieša pudeles krastā un kārtīgi izpikojāmies pa ceļam atpakaļ. tas bija fun. ^___^ ap 5iem lēnām sākām vākt mantiņas un pavisam lēnām gatavoties braukt prom. daži tik tad vēl modās kā piemēram mētra, kad visi kāpa jau busiņā. un tad sākās jautrība, jo izbraukt nevarēja haha. we were stuck. nu neko čaļi sāka rakt sniegu ar lāpstām, mēs gudrīši bijām aizmirsuši ienest smiltis iekšā so tās bija sasalušas. tā ar vairākiem rakšanas un stumšanas piegājieniem, šķību braukšanu un smiekliem aptuveni 40min tikām uz ceļa un varējām braukt. fun. 9 mazi sniegoti mazirbes bērni devās home ar krišjāni pie stūres, kuram pasaule vēl nedaudz griezās. mēs aizmugurē ar piena paku izdomājām viņu izdzert un lol, mēs piedzērāmies no piena, jo vnk tik jautri palika un tādi domu graudi nāca ārā. piemērām izsecinājām ka ibumetīns patiesībā sākumā saucās gribukretīnu, un stāsts tam tāds, ka viens čalis – farmaceits, otrā rītā pēc dzeršanas pohains izdomāja sataisīt zāles pret otrā rīta sindromu un sabēra visu ko vien var, viņam bija tik slikti, ka viņš nosauca tās zāles par gribukretīnu, taču saprata, ka nū citi nesapratīs un kkā tā tāpēc pārsauca par ibumetīnu. tad vēl labu laiku spriedām par metaforu – vāvere lēkā no zara uz zaru. nu da lol. tur apslēpta ļoti “dziļa” doma. khh. bet nu to i guess saprast tikai esot kopā ar tādiem cilvēkiem kā viņi visi. tad vēl padiskutējām par kōlu. un sapratām ka nosaukums aptiešām sux. jo iedomājieties vecu omīti, no dziļiem laukiem, kas nekad viņu nav dzērusi, bet zin ka tāda ir tagad atbrauc uz lielpilsētu un dodas iegādāties kolu, bet tā kā viņa nezin kā to pareizi izrunāt viņa saka tā kā rakstīts uz pudeles coca cola un vēl ar lauku akcentu. nū vatā fāk. lol vnk, jo beigās izklausās ka viņa grib koka olu. :D tad vēl radījām pašizgudrotas metaforas, man vislabāk atmiņā palika šī – šodien sniegpārslas krīt kā ceļa zīmes jāņu naktī. izklausās, ka tur ir apslēpta svarīga doma, tik žēl, ka neviens nezin kāda, bet smuki skan. tad vēl sākām saukt visus veidus kā pateikt ejam dzert, nu kā piemēram, ejam iekurināt, ejam piepiest skapīti, utt. funny efekts no piena mums katrā ziņā bija. tad piestājām benzīntankā, lai robis tiktu pie kafijas (jo viņš bez viņas nespēj dzīvot) unun pārējie sapirktu kkādus saldumus, un arī lai tagad pie stūres varētu braukt robis, jo krišjānis vairs nebija spējīgs. uz logiem bija tiiik ļoti smukas ledus puķes vnk gribējās viņas tādas paturēt un priecāties katru dienu, tik žēl, ka viņas kūst. bet tik smukas vēl nebiju redzējusi. un vispār bija tik auksts mēs ar laimiņu sēdējām vnk satinušās visās segās un kājas vnk bija ledū. grr, bet tad es tiku pie robja džempera. un tad palika siltāks. tas bija jauki. bet jauki nebija tas fakts, ka tad kad robis sāka braukt jau pirmājos metros vnk slidinājās. grrr. ar viņu taču vienreiz var šitā nomirt kopā. bijām jau visi sastresojušies un likām lai krišjānis turpina braukt, bet nu izskatījās ka robis izklaidējās tā un mja turpināja braukt ignorējot mūs. beigās jau bija ok un mēs visi nomierinājāmies. māris tad aizsāka sarunu par ēdieniem kuri neeksistē, bet kurus mēs gribētu, lai tādi būtu. un tad nu katrs izteica savas fantāzijas, tas bija tā interesanti, kas tik katram nebija prātā, dažas lietas izklausījās tīk faking garšīgas, ka mums visiem sagribējās ēst. khhh. :D tikmēr jau bijām nonākuši jūrmalā un nolēmām, ka šodien vēl neviens netiks vests uz rīgu, jo tur ir pretīgi un vēl negribas prom un jā gribas mieru. tad mūsu pirmo izmeta pie māra vaivaros, kur laimiņa ar māri lika man nospet robja džemperi, lai viņam rīt būtu mūs jāved uz rīgu, citādāk džemperi atpakaļ nedabūt. nū ok man jau nav divreiz jāsara un viņš nemaz nepamanīja. visi mīļi atvadījāmies, pat tiku pie samīļojiena no mētras, kuru tā īsti nepazinu, bet kura bija tik ļoti iepatikusies. jauka meitene. ^^ ozols vnk ir funny atvadu ziņā. kamēr pārējie tika izvadāti pa mājiņām mēs 4 ēdām un dzērām siltas tējas. un atcerējāmies lietas. kad bijām paēduši atbraucu arī robis, kurš ilgi nepamanīja ka sēžu virtuvē viņa džemperī, kamēr mēs visi smējāmies, bet viņš nespēja saprast par ko. oh well. tad gājām skatīties tv. vnk visi mīļi sēdējām uz dīvāna un skatījāmies kkādas filmas. tik jauki. robis ātri aizbrauca un haha aizmirsa savu džemperi. tā mēs nosēdējām līdz kādiem 2iem skatoties filmas un runājot visādas lietas. ik pa laikam dzerot tēju. 2os naktī saēdāmies gurķmaizītes un gājām čučēt. mēs ar lati gājām gulēt 3. stāvā un gāwd kā man nepatīk tās baisās kāpnes vienmēr liekas ka nositīšos, zinot, ka man vēl ir bail no augstuma. bet tur augšā ir tik smuki. ^^ protams miegs nenāca ilgu laiku so runājāmies par festivāliem un pašiem pašiem pirmajiem un kā mēs vispār visi iepazināmies un tik ļoti ļoti jaukas atmiņas uzpeldēja. murrr. un tad mēs aizmigām kkad vnk randomlī. un es aizmigu robja džemperī, man kkā viņš tik ļoti iepatikās, man vispār ļoti patīk lieli un plati džemperi. no rīta pamodos no sms, kurā man teica paldies par zilumiem uz pleciem, un ka tie izskatoties pēc tetovējuma. bet lūdzu vienmēr laipni. *giggle* unun pa lielo stikloto logu bija tik skaists skats, kad tu redzi tikai koku kalotnes pa visu logu un lielas, lēnas sniegpārslas, kas daudzdaudz snieg. mm. dievīgi. ^____^ lēnām cēlāmies un vēlāmies. un atkal crazy ceļš pa tām kāpnēm. grrr. laimiņa ar māri arī bija pamodušies, so gājām ēst brokastis. visi kkā šausminājās par maniem sexy zilumiem, bet nez man patīk, vismaz kārtīgi iesākts gads un galvenais fun. *sun*atbrauca arī robis, un kko ārdījās, jo viņš vienmēr uzvedās kā wild un sadzēries, bet nu mēs jau visi pie tā kkā esam pieraduši. lēnām dzerot tēju visi skatījāmies ķeriet smārtu un tas bija tik jauks rīts, gluži vai atgādināja svētdienas rītu. tad savācām visi savas mantiņas un lēnām krāmējāmies mašīnā. atdevu robim džemperi, lai gan negribēju jo man viņš iepatikās. un forši, ka pirmais ko viņš pateica bija – omg, viņš ir saburzīts. lai ko es būtu darījis, man viņš nekad nav bijis saburzīts. kā tev tas izdevās. :D nu da. tūta var visu. lol. ^^ braucām uz rīgu atkal daļu ceļa slidinoties. taču viens mirklis TIK ļoti iespiedās atmiņā, tas bija mirklis, kad braucot pa jūrmalas šoseju kkur periodā pirms lidostas apkārt viss bija balts, mašīnā bija miers, un sāka spīdēt tik silta un jauka saulīte sejā, un uzslēdzās dziesma incubus – wish you were here. un mm. burvīgi vnk. iestājās tāds ideāls iekšējs miers un parādījās smaids sejā. ^___^ un pēc tam arī jaukā the darkness dziesma i believe in a thing called love. it īpaši tās rindiņas - cant explain all the feelings
that you're making me feel my heart’s in over drive and you're behind the steering wheel – vnk tam mirklim tik atbilstoši vārdi bija. ^^ murrr. nu jā mani vārdu sakot vēl negribēja uzreiz laist vaļā tāpēc devāmies vispirms uz māra dzīvokli. izkāpjot no mašīnas secinājām, ka tas ir kkāds melnais zārks, jo mašīnā bez aizmugurējām durvīm ir tik baisi un šauri un pretīgi, ka brrr. un ja viņš ielido ūdenī tad aizmugurējie so mirst, jo netiek ārā. :D dzīvoklī dzērām tēju, skatījāmies bildes un runājāmies par skolu un pārvākšanos un lietām. robis ar māri izdomāja, ka jaunā bibliotēka patiesībā ir milzu transformeris, jo iepriekš pie sētas vienmēr stāvēja pamests bembi, bettagad vairs nē, so bibliotēka viņu apēda un tāpēc bija palikusi lielāka nekā iepriekš. un tad viņi abi gribēja viņai aizmest nodegušo sildītāju, ko laimīņa un māris nesen nodedzināja līdz ar visu dzīvokli nakts vidū. fun. ko tik nevar palaist garām. nu jā un tā lēnām pagāja laiciņš un es protams atkal nofailoju un apgāzu vai pusi dzīvokļa tikai pagriežoties. man tā vienmēr sanāk. nū ko i like to fail. :D unun jā tad mēs ar robi braukājāmies uz mājiņām. viņš kko ārdījās un šņācu, fun. runājāmies vēl par skolu un vispār dzīvi un jā, tik jauki kā agrāk. un tad jau es biju mājiņās. mhhh. pretīgajā rīgā, bet mja savās sarkanajās sienās. varu viennozīmīgi apgalvot, ka mans gads iesākās uz visiem 369%. daudz smiadīju, daudz smējos un bija daudz wild lietu. ar godu iesākts gads un viņš būs so lielisks. man par to prieciņš. unun mazirbe patiešām atkal darīja savu lielisko darbu un viss bija ideāli. viss tika salabots un viss atkal ir kārtībā. un var tikai pabrīnīties par to cik mīļi un jauki un smieklīgi kopā var būt 9 atšķirīgi un gandrīz nepazīstami cilvēki. forši. paldies visiem. un man atkal ir daudz jaunu, mazu un supermīļu atmiņu. murrrr. ^______^ protams mazliet uznāca skumjas rīgā par to ka rīga ir rīga un, ka mazirbē bijām tikai vienu nakti. tāds gadījums bija pirmo reizi. parasti bija vismaz divas naktis.
vēl arī nedaudz skumji par to, ka nav kam traucēt gulēt un nav kas tev traucē gulēt šeit rīgā. grūtāk aizmigt, bet jauks fakts, ka vēl kādam arī ir tāpat. un, ka tev to pasaka. funny bunny hunny. suņiem, taču kaķi it kā nepatīkot. :D bet nu par šito padiskutēšu kkad citreiz. jauki, ka visu noslēdz jauka vakara saruna par atmiņām un ar smaidiem. ^^

EDIT: pavisam aizmirsu vēl pieminēt 3 lietas. to, ka laimiņa pateica, ka esmu robis ar tūtas galvu, kad staigāju ar viņa džemperi apkārt. ka trakajā trakumā māris uzdeva interesantu jautājumu - ja ir ziemeļbrieži, tad kāpēc nav ziemeļaļņi.?! un mja tad panesās tas, ka visam, kas vien varētu būt funny likām priekšā ziemeļ. lol. viss labākā lieta laikam bija ziemeļfail. :D kā arī vēl tas fakts, ka māris izdomāja, ka varētu uztaisīt metāla grupu ar nosaukumu MURRR un grupas pirmā dziesma arī sauktos MURRR, šajā dziesmā vienīgie vārdi būtu MURRR, kuri tiktu tā zemi un skaisti noskrīmoti, utt. metāla stilā. un vismaz viņam sanāca labi, es gribētu tādu šūpuļdziesmiņu sev, TIK labi varētu aizmigt. mm. ^^ āā un mēs ar laimiņu backvokālā šņāktu. *giggle*

šeit tikai maziņš ieskats manos sexy zilumos, kuri pierāda tikai to, ka lieliskais laiks mazirbē nebija tikai sapnis:





20091231

2009 vs. 2010

Jaunais-gads-fakti-1

mmm. šodiena ir pēdējā diena šogad. un rīt jau ap šo laiku būs iestājies 2010. gads. kurš man šķiet būs vislieliskākais gads līdz šim.
because new year, new people to meet, new places to see, new adventures to start, new dreams to dream and a new life to begin. ^___^ visā visumā atskatoties uz 2009. gadu varu apgalvot, ka arī šis gads bija labs un daudz, kas tik izdarīts, dažas lietas pamainījās, citas vecās tikai uzlabojās un viss lēnām soļoja uz labo pusi. Un tagad ir labi, tāpēc es ticu, ka ar nākošo gadu viss būs vēl tikai labāk, jo ir pienācis laiks, lai beidzot viss būtu ideāli un varētu lidināties septītajās debesīs un lēkāt pa mākonīšiem. vai kkā tā. :P
un ja jau jauns gads tad arī izdomāju, ka bloga izskats tomēr jānomaina. viņš tomēr ir ļoti pelnījis izmaiņas, jo cītīgi cīnījies ar manām crazy pārdomām un atmiņām, tās visas kārtīgi un smuki savācis un uzglabājis drošībā. īsts malacītis, bez viņa es domāju man būtu gājis daudz grūtāk un varbūt jau līdz šim brīdim būtu sajukusi prātā uzkrājot sevī visus tos svarīgos sīkumus un pārdomiņas. šis būs 154 ieraksts. ar skaitli 154 es pabeigšu šo savu gadu šeit blogspot sienās. tīri smuks skaitlis beigās sanāca. man patīk. ^^
rīt es laimīga došos uz mazirbi kopā ar saviem old friends ar kuriem jāsalabo viss, kas ir jālabo. jāsamīļo viņi un vēlreiz viņiem jāpasaka cik ļoti viņus mīlu (lai gan zinu, ka to tā pat viņi zin). cerams, ka pa ceļam nemirsim, jo ceļš ir diezgan sexy. nonākuši ziemas valstībā, kur ceru būs miljons reizes vairāk un daudz foršāks sniegs nekā rīgā mēs ēdīsim kūkas, dzersim šņabi un kārtīgi ārdīsimies pa sniegu un jūru. mm. kā man pietrūkst mazirbe. ^____^
protams par jums visiem pārējiem es arī neesmu aizmirsusi un liels, liels paldies visiem, kas šogadu padarīja tik ļoti īpašu man un laimīgu. ir tik daudz jaunu atmiņu ko atcerēties un jaunu lietu, ka prieciņš ir superliels un mīļš. un mani mazie szf zaķīši ir vnk murrr. mīlu jūs, jo ikdiena szf sienās tieši bez jums nebūtu tik skaista kā ir pašlaik un, lai mums visiem superkickasslabi iet sesijā. *sun*

Chu Shen Tan
Bonne Annee
Prospero Ano Nuevo
Buon Capodanno
Sabai dee pee mai
Cung-Chuc Tan-Xuan
Boas Festas e Feliz Ano Novo
Prosit Neujahr
Happy New Year
etc.

daudz bučas mīlulīši un manas minkas. lai visas jūsu mazās un vērtīgās vēlmītes nākošgad piepildās. un saskandinu šampanieša glāzes ar jums virtuāli caur šo ierakstu rīt 00:00. mīlu un dievinu. :*

skan: abba – happy new year.

20091226

christmas is all around.

tumblr_kuvd0loRCW1qzpe8uo1_500

mm. mani ziemassvētki sākās jau 3dien. kad beidzās ikdienišķā atrašanās sfz ēkā pavisam oficiāli. tagad tik sākot ar 5.janvāri tur būs laiku pa laikam jāpiestaigā sesija dēļ. kad beigsies tas murdziņš, tad sāksies brīvlaiks. un that spells like G-R-E-A-T. ^___^ tik žēl, ka tad nesanāks tik bieži satikst savus zaķīšus.
3diena pats par sevi bija ideāla pateicoties manam +1 cilvēkam (kā to madara iedēvējusi). blakus būšana ir tik ļoti ļoti jauka un izraisa nopietnu atkarību. labāk nesāciet bērni. :P un ziemassvētku hamlets bija tik mīlīgs. kaspars protams kā vienmēr mani tik pozitīvi uzlādēja ar savām super emocijām. un smuki dziedāja meitene dziesmiņas un klāvieres. mm, klavieres. *mmm*
ziemassvētki kā jau katru gadu ir kopā ar ģimeni, nemaz nespētu šos svētkus iedomāties savādāk. jauks vakars vismaz šogad bija kārtīga ziemassvētku sajūta nu tāda kas smaržo pēc mandarīniem un kanēļa un brīnumsvecītēm. izdzēru vienu pudeli karstvīna un biju laimīga savā mazajā ziemssvētku pasaulītē un domās pie mīļa cilvēka. murrr.
tā dīvaini nedaudz pārsteidza dažu cilvēku novēlējumi vnk tādi negaidīti bija un no citiem tieši reakcijas par maniem apsveikumiem, tā kā viņi nezinātu cik ļoti viņus mīlu un jā. un viens strange apsveiciens kas tika nosūtīts un saņemt vienlaicīgi. bet nu i guess par šo man nevajadzētu nemaz brīnīties. (:
šorīt parunājos ar senu manas dzīves sastāvdaļu. un lietas ir mainījušās un es jutos nedaudz savādāk nekā parasti runājot ar viņu. es nezinu tas uz labu vai nē, bet zinu ka pašlaik esmu happy. un es negribu lai tas mainās un es to nepieļaušu. man patīk atkal būt old me, old tūtiņai. vismaz atkal pamostoties no rīta es zinu, kas es esmu. un tas liek smaidīt. ^____^
šie ziemassvētki man patiešām atkal ļoti patika. viņi bija supermīļi un silti un piemīlīgi nu tādi vnk kādi sen nebija bijuši. ar ziemassvētku sajūtu un vēlmītēm, kas piepildas. un laiku kad tu atkal sāc ticēt ziemassvētku mazajiem brīnumiņiem. savu ziemassvētku dāvanu šogad dabūju nedaudz pirms laika, pašā decembra sākumā un i like it so much. vnk mm citas dāvanas vairs negribas, ja ir šī viena. mīļa mīļa un dara mani laimīgu. :*
šodien visu dienu pavadīju gultā. vnk negribējās no viņas izkāpt vnk dzīvoties, domāt un sapņot. vnk vienu dienu nedarīt pilnīgi un absolūti neko. tāda sajūta ka šī diena nosapņota un patiesībā gulēju un tuliņ pamodīšos. noskatījos šodien kaudzīti filmu, vakarā vēl izdomāju ka gribu mango absolūtu, jo viņš ir tāda ņamma so es paņēmu un izdzēru trešdaļu^^, un vēl runājos ar savu +1 cilvēku visu šovakaru un vēl joprojām un es nevēlos iet gulēt, gribās runāties un runāties un būt blakus. šavakar tādas wild sarunas, paliek karsti un tā - murrr. un es varētu pašlaik atdot visu, lai tikai mācētu teleportēties. mm. ^____^
par šo es tā ļoti ļoti sasmējos, bet tik fōrši:
[21:45:40] ****:Tev ir meitene? Jā. Kad Tu vedīsi iepazīstināt? nevedīšu. Rekur bildes. Kapēc nevedīsi? Nuuu... vinja ir kakjis un vinja ljoti staraucas kad jaabrauc un jaatiekas ar cilvēkiem. Kakjis? nu jaa vinjai ir kazhos un staigaa uz 4 Bet man patiik.. :D
un šis bija tā mazliet ideāli:
[0:19:50] ****: nuu kaa es pamostos no riita tev blakus kaadaa 7dienas riitaa, tuu veel guli, es uztaisu brokastis... tu veelaak ienaac virtuvee taada mazliet miegaina un un izpuurusi, bet smaidiiga. kaadaa manaa kreklaa.. es noskuupstu tevi.. :P
tāds nu ir mans šis vakars mazliet mīļš, mazliet wild, daudz happy un smaids. un gribas būt citur. citā pilsētā, citā mājā un citā gultā. murrr. bet nu anyway arī domās tas nav nemaz tik slikti. tīri kjūt. ^^

I keep thinking of you, you're on my mind.
For the fifty seven thousandth time this morning.
I keep seeing you in sheets of white.
I can't change anything, I can't change aaannyything.

skan: john mayer - free fallin', pete yorn - thinking of you, switchfoot – yet, tyrone wells - this is beautiful, plumb – cut, my chemical romance – all i want for christmas is you, lauris reiniks – tik balti, utt.

20091220

mēs šonakt nozagsim sniega eņģeļiem spārnus.

20090423194609

sēžu šovakar un miermīlīgi dzeru kakao un gremdējos jaukos flešbekos par vakardienu. smaidu un smejos par lietām ko lēnām atceros. un ir TIK jauki, jo vakardiena patiešām bija viena no labākajām sestdienas naktīm ever un svētdienas rīts arī šodien bija tāds mīļš. kaut kā pat mazās negatīvās lietiņas man šovakar šķiet mazsvarīgas. (:
viss sakās ar gunas ideju par to, ka jādodas uz lido slidot. un protams plāns tika vakar īstenot, neskatoties uz to, ka daudzi cilvēki uzmeta šo pasākumu, bet nu anyway es uzskatu, ka viņš nebūtu sanācis tik ideāls, ja cilvēki būtu bijuši citi. tam tā vnk bija jānotiek. tā guna, es, matīss un sergejs devāmies stundetu dzīves wild piedzīvojumā uz lido, kur protams izkāpām kkādā strange pieturā un nācās mums iet un iet un iet, bet tas ir tikai sīkums. mani zaķīši smuki slidinājās apkārt, kamēr es nedaudz pafotogrāfēju. tiik smieklīgi bija kā matīss nokrita, vnk labs skats bija. :D sergejs jau protams mums izrādījās profesionālis un guna vnk neizrādīja savu superslidošanas skilu zin kā, lai parastajai pelēkajai tautai nebūtu skaudība. :D pēc stundas ar ledus prieciņu, mēs devāmies ēst un dzert karstvīnu ko mēs ar gunu ļoti vēlējāmies. mm, tas bija so labi. protams tā sēžot super jaukā ziemassvētku atmosfērā mums nekur vairs negribējās iet tāpēc pēc karstvīna man sekoja tekila un tad alus. najs. ^^ tā mēs beigās nosēdējām līdz 9iem un devāmies uz centru braucot ar london bus sarkanūūū. un guna tēloja gidu, tas bija tik funny, viņai ļoti labi sanāca. :D nonākot vecrīgā protams radās random ideja nu kāpēc gan neiet uz victory pub. un tā arī mēs tur devāmies, protams pa ceļam pie melngalvju nama atradām huge sniega kupenu kurā ar gunu un matīsu lecām iekšā un slīdējām no viņas lejā. tas bija so much fun. ^^ victorijā protams dzērām alu un pēc viena doma par otru jau bija pavisam normāla parādība. es iepazinos ar funny čali kristapu kura draugu arī sauca kristaps un mēs divas reizes gājām ārā kauties. pirmajā reizē es pat uzvarēju, bet otrajā cietu un mani brutāli pacēla, pārmeta pār plecu un aiznesa iemeta sniega kupenā, vnk auč faking cold. :D anyway tā mēs laiciņu pavadījām victorijā satiekot vēl ievu un jūliju. izdejojoties, kas ir tāda neparasta nodarbe victorijā, jauki runājoties, taisot mīļas bildes, protams dzerot alu, vēl kādu laiciņu parunājos ar savu jauno draugu kristapu, tad es arī kkādu mistisku iemeslu dēļ rādīju savu tetovējumu apsargam, jo viņš vēlējās redzēt [vnk wtf, lol], guna slēpās un apķēra bārmeni, kad viņu arī piesolīja iemest kupenā, tas bija labs skats [:D], jauki parunājos ar sergeju par šo un to, un mēs ar matīsu viens otram visu laiku kodām. un jā bija tiiik jauki pavadīts tāds netipisks vakars victorijā. izej no victorija protams, ka radās kārtējā random ideja par to kāpēc gan nedoties turpināt dzert pie matīsa ja jau tad jau, let’s have fun un viņš taču dzīvo tuvāk nekā guna un arī diennakts veikali viņam veseli 2. nu divreiz jau mums nav jāsaka un tā mēs sākām iet. ārā TIK smuki sāka snigt kā pasakā. ^^ gājām kādu laiciņu, guna kko slidinājās savā nodabā un turējās pie manīm un es viņu nevarēju noturēt un viņa sadusmojās un vnk – viss nafig un paņēma speciāli nokrita zemē un akdievs kopš tā brīža sākās mūsu krītamais – sniega eņģeļu zīmējamais sindroms ^____^ kritām uz zemes reizes miljons visās iespējamās vietās sākot ar bruģi kur bija tā smuki gulēt jo virs galvas bija tāds lampiņu ceļš un izskatījās ka guli zem daudz mazām spožām zvaigznītēm tas gan arī bija lol dēļ dialoga: eu man šķiet ka mašīna brauc.! kāpēc tev tā liekas.? nu jo mums virsū brauc divas gaismiņas.! ā nu tad laikam jāceļas ne.?! laikam gan.! :D
tad kritām un zīmējām sniega eņģeļus milzīgajā placī starp viesnīcu un maķīti kur mums garām gāja cilvēki un priecājās par to ko mēs daram, tad pie brīvības pieminekļa reizes divas, parkā pāris daudz reizes, vnk ejot pa ceļam – krītam.? nu da.! – un bums esam uz zemes :D tad vēl vērmanes dārzā daudz daudz reizes pēc tree hugging^^ guna vēl pie dažiem sniega eņģeļiem atstāja autogrāfu. tad kā mazie noziedzinieciņi rāpāmies pāri vārtiem kuri parkā bija aizslēgti tas jau nekas ka tur pat policijas autobuss parkā stāvēja, mums patīk action. :D tad chop chop staigājām pie matīsa uz dzīvokli [dziedājām pa ceļam daudz ziemassvētku dziesmiņas] kur protams pa ceļam kritām vēl daudz daudz reizes jo tas bija so much fun. un gunai kkāds čalis palīdzēja ielas vidū bikses savilkt tā ideāli precīzi viņš tur tā pagadījās. :D tad diennakts veikals kur bonaparts kļuva par mūsu draugu. *sun* uz mājas pretīm matīsa mājai uz sienas uzrakstīts RŪTA un sirsniņa, tas bija funny. :D guna protams nokrita pie pašām matīsa durvīm arī un sergejs mani arī nogrūda pie gunas. khhh. tas bija tās nakts pēdējais kritiens. wūūhūūū. sadzērāmies pie matīsa bonapartu ar kolu un tēju un bijām laimīgi mazi zaķīši. runājām par visādām lietām. šajā naktī vēl divi cilvēki uzzināju manu the saddest story par manu labāko draugu jo guna teica ka es varot to pastāstīt so i did. un īstenībā paliek vieglāk kkā vairāk viņu pieminēt. tad arī kkā aiznesās nāves un visādu avāriju tēma par kuru tā ilgi diskutējām bet tā fōrši bija. (:
tad mēs ar matīsu tā jauki parunājāmies divatā arī par visādām lietām un tā. patika. matīss izdzēra visu bonapartu un man lika dzert šampanieti vnk crazy. un tad kkad pret rītu mēs atslēdzāmies un čučējām tā jauki. ^___^ svētdienas rīts bija super mierīgi jauks. vispār mīlu svētdienu rītus, kad tā forši vārtīties gultiņā un jā vēl zinot cik iepriekšējā nakts bija ideāli pilna ar emocijām. matīsa playlisti zinu no galvas jo viņa līdz rītam bija noskanējusi vismaz reizes 4. UN MATĪSAM IR TIK FORŠS MIKRAFŌNS UZ GALVAS. āāā tik kūl mati, ej nost. so sapriecājusies par šito biju. ^___^ no rīta tā mīlīgi sēdējām virtuvē un pārrunājām jaukās atmiņas pie kafijas krūzes. un smējāmies un gunai visas maliņas sāpēja un ārā tik skaisti sniga tādas lielas un lēnas pārslas. mm. burvīgs svētdienas rīts. tā nočillojām kādu laiciņu un devāmies katrs uz savām mājiņām (trolejbusā sergejs tā mīļi pateica par manu ex-labāko draugu vienu lietu) ar jaukām atmiņām, emocijām un sajūtu sirsniņā. un vispār tik ļoti vajadzīgs vakars un nakts un piedzīvojums šis bija. mm. un es mazliet ļoti dievinu gunu. :*
bildes šodien skatīties bija so smieklīgi un vnk wtf. :D

mūsu nakts dziesma bija lauris reiniks – tik balti [vismaz mana un gunas, jo viņu tik daudz dziedājām]. mm. ^^

Snieg tik neprātīgi balti
Un man bail, ka zemei šonakt auksti
Un es nezinu, pa kuru laiku klusi
Mana sirds tā cieši šonakt aizmigusi

Mēs šonakt nozagsim sniega eņģeļiem spārnus
Sniegā zīmēsim vien baltus, baltus ērmus
Stāstīsim to sētniekiem no blakus mājas
Un viņi noticēs, jo redzēs mums pie pleciem spārnus

Un es baidos teikt pavisam skaļi
Ko man nozīmē tavs :"Paklusēsim abi"
Un es plūstu cauri tavām rokām klusi
Kā piens tuvāk, tuvāk uz tavas sirds pusi

Mēs apledosim ātrāk nekā koki
Un klusi slīdēsim uz pavasara pusi
Dusi, gan saule atradīs mūs abus
Un mulsi pasmaidīs, kā noķērusi zagļus

murrr. kakao. atmiņas. smaids. miers. mīļi draugi. ideāla nakts. kas gan var būt labāk par to. paldies mani zaķīši. ^___^

20091213

snowflakes in my heart.

20090107091017t

SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG. SNIEG.

akdievs cik skaisti pamosties un paskatīties ārā pa logu un redzēt visu baltu un nosnigušu. un vēl labāk pēc sapņā kurā sniga. mm. vēl viena laimīte manā kastītē un ziniet, laikam es beidzot esmu patiešām laimīga. nu tā, ka pat sliktās lietas to vairs nevar ietekmēt. un man tas tik ļoti patīk. šie ir pirmie atkal dievīgie ziemassvētki un decembris pēc divu gadu perioda, kad es tos konkrēti nevarēju ciest. murrr. un čau, alekss. es zinu, ka tu tagad ļoti priecājies par mani. ^____^

skan: 30 seconds to mars – 100 suns.

20091118

placebo.

1000874_6rEnu3

mmm. ideāli. protams nevaru un nemaz negribu salīdzināt šī gada koncertu ar 2007.gada, jo katrs koncerts ir savādāk un ar kko īpašs.
bet nu anyway viņi ir tādi paši mīlulīši kā pirms 2 gadiem. un jaunais bundzinieks stīvs ir vnk wild tāda enerģija viņam bija, vnk tā vālēja pa bungām ej nost. un viņam ir fōrši tetovējumi. ^___^ un beigās gandrīz noķēru viņa vienu vālīti, ja vien nebūtu bijusi tā garā meitene man priekšā. bič.

DSC_0382_0
brians kā vienmēr bija awesome. ^____^ kā viņu var nemīlēt. tāda minka. viņam ir tik skaists smaids. mhh. un vienā dziesmā viņš tā smaidīja, ka es nevarēju nesmaidīt līdzi. un viņš visiem parādīja fakucīti. vai nav mīļš. unun man uzpilēja viņa sviedri. najs. :D
viņš savas miljons ģitāras nomainīja gandrīz ik pēc katras dziesmas, jo tai katrai savs stīgu skaņojums. vislabāk man patīk šī, viņa tāda piemīlīga.

DSC_0264_0
šķiet, ka pēc 2 gadu pārtraukuma viņi ir auguši savā muzikālajā talantā. ne jau pazaudējuši savu placebo skanējumu, bet šķiet uzkrājuši enerģiju, tādi jauni un svaigi, un karsti. tādi, kas grib ko vairāk un spēj to sasniegt. un tas priecē, jo iepriekš viņi šķita nedaudz tādi paguruši no dzīves. sataisījuši viņi bija arī diezgan iespaidīgu gaismas šoviņu ar vairākiem ekrāniem. unun pats sākums bija skaists brīdis, kad uz piekarināta milzu palaga tika projecēta saule jeb pareizāk aptumsums pat īsti nezinu, nu lūk šis:
1000872_ouIcQh
kas pletās arvien lielāks un lielāks līdz sarāvās mazā gaismas punktiņā. tāds jā burvīgs mirklis. ^____^ arī viņi sniedza iespēju redzēt paštaisītās filmas, kuras bija diezgan najs, lai mēs negarlaikotos (tas tāds jauks žests no viņu puses), kamēr pēc iesildošās grupas tika kārtota skatuve. tā par to vārnu un meiteni bija krīīīpīīī. un kailā dejojošā baletdejotāja bija interesanta. :D
protams spēlētas tika daudz dziesmas no jaunā albūma, kas ir pašsaprotami, tādas kā for what it’s worth, ashtray heart, battle for the sun. bēt jaukākais bija tas, ka viņi nospēlēja lielu daļu no manām mīļākajām viņu vecajām labajām dziesmiņām, kā special k, meds, every you every me, special needs, u.c. žēl tik par to, ka viņi nenospēlēja pure morning. ;( pēc tam, kad mēs viņus sabļāvām atgriezties viņi nospēlēja vēl the bitter end, bright lights, un vēlreiz special k. pati pēdējā dziesmiņa no viņiem bija taste in men.
mmm, jā vakardienas vakars bija skaists. vēl viens atmiņu kastītes vakars ar lieliskām emocijām, burvīgu skanējumu un jaukiem mirkļiem. kārtīgi tika izliktas emocijas un izārdījos labi. mēs aizmošojām līdz pašai priekšai, kur bija traki, bēt tik tuvu viņiem. jā vakar es kaut vai uz 2 stundām, bet biju laimīga. beidzot atkal laimīga. ^____^ un es ceru, ka viņi kkad drīz atkal atgriezīsies, gribās vēl trešo reizi aiziet viņos paklausīties. (:
protams superlaimes un prieka moments šodien jau ir pārgājis lielos vilcienos, jo jāatgriežas skarbajā realitātē, tācu nav jau tik traki. vakardienas emocijas šodien tā klusi iezogas sirsniņā klausoties placebo dziesmiņas. un atmiņā nāk briana vakardienas smaids. un jā gribas smaidīt. un es smaidu. ^____^

skan: placebo – special k, placebo – special needs, placebo – pure morning, placebo – every you every me, placebo – battle for the sun, placebo – my sweet prince, placebo – needs, placebo – kings of medicine, placebo – kitty litter, placebo – happy you’re gone, placebo – infra red, placebo – this picture.

20091116

goodnight lullaby.

in_another_world_b

man gribētos gulēt mūžīgi. jo guļot var sapņot. sapņot smukus sapnīšus. gribētos aizsapņoties līdz parīzei un pieskarties eifeļtornim naktī, kad uz tā lēni krīt lielas sniegpārsliņas. gribētos aizsapņoties uz pasaku zemi, kur mājas taisītas no saldumiem, kur vēlēšanās piepildās, kur labais vienmēr uzvar ļauno, un kur stāsti beidzas ar laimīgām beigām. gribētos aizsapņoties līdz debesīm un pasēdēt uz mākoņa maliņas, paskaitīt zvaigznes debesīs un ar lejkannu paliet lietutiņu, lai bērniem būtu prieciņš lēkājot pa peļķēm. mja sapņot ir skaisti. tik skaisti, ka bail to skaļi teikt, jo šķiet, ka tas pazudīs. vēl pēdējā lieta, kas liek ticēt, ka brīnumi tomēr ir. ^____^

un ja godīgi, tad es tikai vēlos apmaldīties kaut kur starp milzīgo bezgalību, piestūķēt kabatas pilnas ar smalkām jūras smiltiņām un pazust nepazīstamu cilvēku drūzmā, meklējot netveramo rītdienu..

un nobeigumā stāsts, jo cerība ir dzīva, tā tikai mīl paslēpes:
atgriezties - ne visiem tas ir lemts, ne visiem pietiek spēka. mēs apmaldamies sevī, pilsētā, cilvēkos ap sevi, bet rodam mieru pūlī. mēs noslēpjamies aiz dienām, iesējamies savās bailēs, barojam nākotnes putnus. mēs satveram karstu pannu ar abām plaukstām, lai noslāpētu tējkannas burbuļošanu ar savu balsi. mēs apmaldamies, aizbraucam, atstājam domu iekāri mājās pa dienu, bet vakaros pārguļam ar savām dvēselēm, liekam tām just, pat ja tās to negrib. mākslīga bauda, mākslīgs gaiss, bēdās, skumjās, žēlumā. mums katram ir savs stāsts. bet daži spēj atrast sevi pasaulē vai savās dziļākajās atvilktnēs. un tad ir skaisti. atgriešanās brīdis vienmēr ir skaists - skaists tiem, kam ir lemts nolūkoties, kā mēs atgriežamies. bet mums, mums, kas atgriežas, tas nozīmē elpot. elpot tā pa īstam, tā it kā tu būtu aizturējis elpu miljons sekundes. iziet laukā pēc ziemas - ieraudzīt zilas debesis, zaļu zāli un ieelpot krāsaino puķu reibinošo smaržu. noreibt, bet nesajukt, sajust, bet nepazust. atgriešanās mājās - dzīvē. atstāt sāpes aiz muguras, aizmirst triecienus. atgriezties pie cilvēkiem, kam tu esi svarīgs, pie siltām sarunām, un pie mīļo, mazo lietu nozīmības. atrast jēgu spēka meklējumos. atrast negaistošo cerību. es gaidu to dienu. to sekundes simtdaļu. un kad tas notiks, es būšu brīva. es būšu beidzot laimīga. skaisti laimīga.

skan: tori amos – snow angel, maroon 5 – she will be loved, mika – over my shoulder.