Rāda ziņas ar etiķeti iepirkšanās. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti iepirkšanās. Rādīt visas ziņas

20100312

she treats them like a bottle of wine.

tumblr_ktif2h2SI61qa0yiyo1_500_large
[jā zinu, pāris dienas šeit nebija rakstīts. tik dīvainas izjūtas. bet i guess bija sevi nedaudz jāierobežo attiecībā uz blogošanos. :P]

ārā plosās stulbā kuce, ziema un puteņo. bet es nu jau esmu mājās, dzeru karstu kakao un esmu laimīga. jo kas gan cits kā iepirkšanās iepriecina meitenes sirsniņu. it īpaši ja sirsniņa tiek pie jaunām kurpēm un apakšveļas, tad damn – it’s magic combination. un man priecājoties par šīm lietām patiesībā vienalga par to haosu ko izraisījusi ziema ārā aiz loga, pat ja nācās pa to preteklību nākt mājās. *sun* gribās ātrāk pavasaripavasaripavasari, lai var beidzot vilkt kurpes. īīī, kā gribās. pilnīgi varētu kādu saskrāpēt kā gribās. *giggle* un jā vēl gaidu savus mazos nieciņus, kurus pirms 2 dienām pasūtīju no ebay. patiesībā beidzot. atkal visu atliku uz pēdējo brīdi, bet nu i guess thats just me. sō tagad gaidūūū. gribu savus smukos tunelīšus un vēl pāris sīkumus. *wīīīī*
nopirku arī dažas detaļas ieviņas rītdienas dāvanai. un jesss tomēr atradu pūkainos rōzā rokudzelžus kkur par lētāku summu. ōsōm. bet nu tas tik viens elements no šīs dāvanas. rīt pārējie sīkumi un varēšu eleganto melni samtaino kasti pārsiet ar maigi rōzā lentīti un pasniegt manai mīļajai meitenei, kurai beidzot palika 18. beidzot, varēšu viņu vilkt pa visiem bāriem. āāā, kā es gaidīju šo dienu. ^_____^

tagad došos nosūtīt vēstuli savai kursa darba vadītājai ar jaunajiem tēmas variantiem, lai beidzot ar to būtu miers. un es varētu šodien uzdrukāt ievadu. kā arī pakonsultēšos ar savu x10 referāta palīgu un tākā viena nodaļa jau ir, tad došos rakstīt nākošo. šodien jāsadara maksimāli daudz, lai rītdienu var veltīt skaistuma procedūrām pirms vakarā došos ballēties ar savu mīļo beidzot 18gadīgo meiteni. ^___^

un vispār man ļoti patīk, ka beidzot viss ir kūūūl labi. kad viss ir krāsains un negribas nekur aizbēgt. viss būtu vēl ideālāk, ja guna tomēr nekur nākošgad neaizdotos, taču es viņu saprotu un notiks tā kā būs jānotiek. un ja viņa aizbrauks es viņu gaidīšu atpakaļ un turpināšu mīlēt. (: bet jā arī tas nemaina to, ka viss ir saulaini un es ikdienā saulstarojos. jo jaukie mirkļi ir tik daudz, ka drīz jau nezināšu kur viņus visus krāt. murrr. visā visumā man lūdzu 1kg apskāvienu, 560g smaidu un 1 paciņu laimes. 1l piena arī nenāktu par ļaunu, man kā jau kaķēnam. hihihi. :P

337d289f9e427b8fdab9d86562544c63_3592575
viņš ir tik sasōdīti piemīlīgs. wuv him. *sun* :D
un tas smaids. rawr.!

20100125

uzzīmē mani uz stikla leduspuķu apskāvienos.

tumblr_kwgo8eM5Rk1qzt7two1_500_large
diena kā diena, paiet viena pēc otras un atpakaļ neatskatās. šodien pienākusi 1diena, pēdējā janvāra 1diena. tā vien šķiet, ka nesen tik sācies šis gads, bet jau pagājis gandrīz vesels mēnesis. padarīti jau tik daudzi darbi, lietas sākušās un beigušās. viss ir kustībā, kurai jāprot tikt līdz ar savām mazajām kaķēna pēdiņām. šodien mācos. neteiksim, ka ļoti aktīvi, bet lietas kustās uz priekšu. viss griežas un tinas un ripinās, un zini – viss būs labi. ir taču vienreiz jāpieaug un jāiemācās ķert tās iespējas ko dzīve tev pamet un arī jāiemācās tās palaist vaļā, kad ir pienācis laiks. nevajag prasīt kāpēc, skumt vai censties turēties cieši cieši pie tām. tā vietā vajag mācēt palaist tās vaļā un ar smaidu skatīties kā tās aizlido tālāk, tālāk uz vietu, kur tās turpinās savu eksistenci. un atcerēties to skaisto, ko tev bija ļauts izbaudīt, priecāties par ikkatru mirkli, kas ieelpots un izelpots un saprast, ka nav ko nožēlot. ka visam dzīvē ir sava vieta, laiks un nodoms. un ja kaut kas notiek tā kā notiek, tad tam tā gluži vnk ir jānotiek. tur nav tava vaina, tu to nevari mainīt vai ietekmēt, tu vari tikai paņemt no tā visa to pašu labāko, pasmaidīt un turpināt elpot. ^_____^
mans laiks iet uz priekšu, sekundes mainās un minūtes iet. un man ir laiks atgriezties pie mācīšanās, miljons lapām un pārdomām. jo rīt eksāmens. eksāmens, kurš ir pilnīga bezcerība ar tomēr mazu gaismas stariņu. nav svarīgi cik liels vērtējums ir iespējams, man vajag tikai 4, lai varu aizmirsties un uzelpot. zinu, ka rīt pēc eksāmena es nedomāšu un iešu iepriecināt sevi ar iepirkšanās prieku. ahh. meiteņu labākais draugs – jaunas, skaistas un tikko nopirktas lietas. un tas vienmēr un vislabāk spēj uzlabot garstāvokli. mm. jā. *sun*

vēl arī šodien pārdomāju kādu lietu un secināju, ka šoreiz tomēr pilnīgi un līdz galam nepieķēros cilvēkam. un tas mani tik ļoti šokēja. es vienmēr esmu tas trakais cilvēks, kurš pilnīgi un līdz galam atdodas otram cilvēkam pieķeršanās ziņā un pat necer ko sagaidīt pretīm, tāpēc arī nemitīgi viļas. bet šo vienu reizi tā nebija, ne līdz galam. wtf.?! mans izskaidrojums ir tāds, ka varbūt beidzot es sāku mācīties no savām kļūdām, esmu iemācījusies to kontrolēt. bet varbūt šis cilvēks vnk netika pāri manai sienai. var jau protams tikt līdz pusceļam un tad atdurties, bet tā nav tikšana pāri. un parasti es patiešām pieķeros cilvēkiem, kuri tiek pāri manai sienai, izlaužas cauri vai vnk maigi nobrucina. es patiešām nespēju izprast šo situāciju, bet es zinu, ka tas ir kas savādāks nekā parasti. nekā tas būtu tipiski man. un es pat to nepamanīju līdz šim. tas ir vēl mulsinošāk. un neteiksim, ka šis cilvēks nebija tuvs. pat ļoti, taču šķiet, ka tomēr izrādāk, ka tai pat laikā tāls. kkas to visu bloķē. varbūt tāpēc arī lietas ir tā kā ir. un vienalga es palieku ar vienu mistēriju savā personībā..

skan: adele – hometown glory, maria mena – what’s another day, maroon 5 – goodnight goodnight, the kooks – one last time, bon jovi – always, miri ben ari – we gonna win.