šodienas randōm piedzīvojums ar matīsu bija fail. viss sākās jau ar to, ka nokavējām plānoto vilcienu foršās rīgas satiksmes dēļ. turpinājās ar to, ka vietā ko ļoti vēlējos apskatīt un kurp devāmies bija pārņemts ar dažiem cilvēkiem, kas visu apgrūtināja. tad matīsam radās randōm ideja iet ar kājām vienu vilciena pieturu no slokas atpakaļ, tātad vaivariem. ņu ok. gājām kā lasāras pa ielas vidu un visi kkā dīvaini uz mums skatījās, mums laikam uz pieres bija uzrakstīts idiots or smth. :D anyway gājām līdz nonācām mazā strupceļā, bet tomēr kkā soļojot un nomētājot viens otru ar sniegu nedaudz nonācām līdz nemo. kur devāmies uz jūriņu. mm. paceļam daudz jo daudz neskarta sniedziņa, kurš burtiski kliedz – nāc, skrien, krīti, es esmu mīksts un pūkains, tu zini, ka to vēlies. mm. un sō gribējās. bēt nāāā. *giggle* tā aizdevāmies līdz jūriņai un tur bija tāds pasaukains miers. un klusums. nekas. šķita, ka laiks ir apstājies, zeme vairs nerotē, gravitāte neeksistē un mēs esam pasaules pašā malā. tik episki skaists mirklis. un tad click – pirmā šī gada bilde. un sezona ir oficiāli sākta. prieks sirsniņā un smaids. (: tad devāmies pastaigā pat nezinot kur abi esam iebriduši, burtiski iebriduši. es nepārspīlējot varu teikt, ka līdz acīm sniegā. ik pa brīdim tika radīta kāda bilde, ik pa brīdim smējāmies, ik pa brīdim gandrīz nokritām, ik pa brīdim skrējām, utt. patiešām fun brist pa sniegu gar jūru, kurš ir līdz ceļiem un uz augšu, kad zābaki pilni ar sniegu, bikses sasalušas, bet saulīte spīd un ir jauki. un tu tik brien brien brien. un tad paskrien un gandrīz ievelies ar seju sniegā, bet galvenais, ka fun. unun visā kopumā fail parvēršas par piedzīvojumu, jo tā jauki, jūra vienmēr visu ļoti ļoti maina. un parādās nebeidzam bērna prieks. un vēl taču jāizbauda šie sniegotie prieciņi, jo kad gan vēl mums šāda ziemas būs, to nevar zināt. un nav taču nekas slikts justies kā eskimosiņam prienot pa sniegu, kurš ir līdz pustevīm unun pasmaidīt par to. faking kūl viss beigās izvērtās un aizsoļojām līdz vaivariem un devāmies apmierināti mājiņās. ^_____^ jauki ziemoti baltsniegota diena. un iekšējs miers, kas veido patīkamu nogurumu pēc šādas dienas. šķiet drīz došos sapņot sniegotus sapnīšus un būt laimīga..
šeit jums galerija no sniegoti jaukākajām bildītēm, kas sanāca:
[bildes lūdzu nezagt savos datoriņos un nekur tālāk zem sava vārda neizplatīt.! ja ļoti kādu vēlaties varat uzprasīt arī civilizētā veidā. paldies.]
un vispār pēdējās naktīs mani moka murgi. viņi ir tāda ļoti ļoti nepatīkami un es patiešām nespēju normāli izgulēties. man nepatīk, ka viņi ir tik nežēlīgi, nejau drausmīguma ziņā, bet gan tāpēc, ka viņos ir cilvēki, kas man ir ļoti tuvi un svarīgi un tas salikums man ļoti nepatīk. vairākas reizes jau esmu pielekusi gultā un kliegusi, vnk vļeh. ņu nav forši. tādas sāpīgi pretīgas lietas viņos unun pats neforšākais ir tas, ka viņi šķiet tik ļoti reāli. es jūtu vismazākais laikapstākļu izmaiņas uz savas ādas, jūtu pieskārienus, jūtu elpu, vnk šīzo. grrr, es ceru, ka pēc šodienas sniegotā skaistuma viņi vairs nebūs.. bet ja nu tomēr, tad nezinu es vairs gulēt nekad neiešu. nu nav forši šitā mocīties. vnk NAV.!
skan: klusums, miers un laimes sajūta. kā arī nedaudz sirdspukstu, taustiņu un sniegpārsliņu elpas.
0 comments:
Ierakstīt komentāru