un ārā līst. ārā līst un līst, un līst. šķiet, ka laiks ir apstājies un vienīgais, kas eksistē ir lietus. mazās trauslās lietus lāsītes, kas krīt un krīt bezgalībā. tās cenšas pieķerties pie elektrības vadiem pat nezinot cik bīstami tas ir. un ārā turpina līt. tā jau kopš nakts vidus. tik dzirdu maigu melodiju uz savas palodzes no jaukajām lietus lāsēm. un man gribas kā vasarā iet ārā un pastāvēt lietū, gribas palēkāt pa peļķēm un justies kā mazam bērnam, kam ir labi. mm. lietus. kā var izgudrot kko tik skaistu. jā pat skaistāku par sauli. lietus ir kkas ļoti īpašs. nu vismaz man. ja dvēseli varētu uzzīmēt, tad manējā būtu kā lietus. skaists siltas vasaras nakts lietus. kad naktī ir tik silts, ka tu izej ārā pastaigāties nakts vidū, lai tikai justu šo siltumu, šo maigo vasaras siltumu un tu ieelpo un tas smaržo pēc saules un bezrūpības, pēc ceriņiem un slapjas zāles. un pēkšņi virs tevis savelkas makonīši un sāk kārtīgi līt. akdievs cik tas ir jauks mirklis. un tu vnk stāvi. ielas vidū un skaties debesīs. un pats elektrizējošākais mirklis ir tas, kur pati pirmā lietus lāse pieskaras tavam vaigam. tajā brīdī es zvēru, varētu izkust un pārvērsties par lietu. mm. un tad tu aizver acis un vnk izbaudi. izbaudi šo skaisto un silto vasaras lietu. ^___^
fak yeah. tikko atcerējos šīs vasaras mazirbes epizodi, kur nācām no veikala un sāka nežēlīgi gāzt lietus. un tiiik tālu vēl bija jāiet, ka bija vienlaga skriet vai nē. un akdievs kā mēs trakojām, kā skrējām cauri peļķēm un šļakstījām viens otru. un bijām dubļaini nedaudz. un tad kad bijām tikuši līdz mājai radās protams gudrā doma nu kāpēc gan neiet tagad uz jūru un nepeldēties ar visām drēbēm tāpat mūs var izgriezt. nū divreiz jau nav jāsaka. mm. jūra pēc lietus vienmēr ir tik sasodīti silta. un mēs vnk skrējām. skrējām pa taisno ūdenī. ahh. šīs atmiņas. šī vasara. ^___^ un pēc tam sēdēt segās un vilnas zeķēs ar tējas krūzēm un smieties. un ēst mellenes ar pienu. mm. dievinu. pavisam dažreiz savu dzīvi..
un ārā turpina līt lietus. jauki. ^___^
skan: putnu balle – kad lietus līst.
2 comments:
lietus ir faking greit - īpaši, kad siltā vasaras naktī rokā ir aliņš, ausīs austiņas un tu dejo pa lietu. un ir vienalga, ka visiem jau apnicis mirkt un viņi ir īgni. man parasti tad ir ballīte.
un es apskaužu tevi, jo tev bezmazvai pieder mazirbe :D es arī gribu jūru!
akdievs jāā. dejot lietū ir fōrši. un vnk smaidīt kā idiotam tad. un vienalga ko citi cilvēki domā par tevi. (: mm. kādreiz būs šitāda ballīte jāuztaisa kopā.
mm. nja mazirbe. bet nekas es apsolos jūs šovasar tur aizvest, lai jūs arī varētu tajā vietā iemīlēties forever un tad tev arī būs jūra. :P
Ierakstīt komentāru