Rāda ziņas ar etiķeti laiks. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti laiks. Rādīt visas ziņas

20101030

i think i'll be brave starting with you.

tumblr_lat5jsYFbn1qbnm0to1_400_large
“Guna Začeste: PISĢEC kā pietrūkst”
šie Guna vārdi facebook’ā bija tādi mazliet sāpīgie, bet nekas life goes on un galu galā vairs tikai pāris simti dienu un varēsim jau teikt, ka rīt viņa būs mājās pie mums. tā būs viena sasodīti skaista diena. ^____^

ja salīdzina pagājušo nedēļas nogali ar manu šo nedēļas nogali, tad man grrr, pilnībā esmu noslinkojusi un atpūtusies un neko neesmu darījusi saistībā ar skolu, bet i guess vienmēr jau nevar. un tāpat tuliņ novemris un novembrī nevar nedarboties un nedrukāt miljoniem referātu, ko arī darīšu. tāpēc vēl jāķer pēdējie saulainie un bezrūpības pilnie mirkļi svētdienās un vnk jābauda tie.

vakar protams uznāca kkas un izdomāju palasīt vecās lietiņas un nu jā vardu sakot nevajadzēja tur bija tik daudz kā visa, gan senu sarakstīšu ar dažādiem cilvēkiem skypā, kad dažādas vēstules adresētas dažādiem cilvēkiem pagājušajos ziemassvētkos, gan vēl senāku pārdomu un manu mazo prozu krājums. bet jā nevajadzēja, atmiņas protams ir labas lietas, bet dažreiz tās spēj izraisīt sāpes. vismaz man palīdzēja tas, ka tobrīd runājos ar pavisam nesen iegūtu draugu, kurš man lika smieties vairāk kā vienmēr, mēģinot mani sašaustīt ar trakiem metāla grupu dziesmu video, viņam protams īpaši nesanāca, tāpēc es arī smējos. tikšos ar šo cilvēku cerams 4dien un ķeršu pēc iespējas vairāk pozitīvisma cik vien varēšu, murrr. ak, manu mazo velniņ, kas sēž manī iekšā, tu man patīc un pēdējā laikā tu esi atdzīvojies. *sun*

un vispār tā kā man iepatikās mans un Leimaņu santas kultūras un mākslas pasākums, tad izdomāju, ka gribu arī šonedēļ gabaliņu no tā visa, tagad tik jāatrod kkas superīgs un jāsaplāno, jā.! šis kkā neļaus pazust manliekas visā ziemas pelēcīgumā, nu turēs kkā pazliet virs sniega līmeņa un drošībā, turklāt tas arī izglīto un papildina redzes loku un radošumu. daudz pozitīvā šajā ir visnotaļ neapšaubāmi, iesaku.

un vispār pēdējās dienās jūtos apmēram šādi, ņu kā savā iekšējā mazajā islandes pasaulītē ar šadām emocijām. murrr. ^____^

20100930

my autumn rain of colors.

tumblr_l7rnaad6oC1qcx5wpo1_500_large
ak, šis viltīgais, taču tik ļoti man mīļais gadalaiks – rudens, rudens, rudens. ^____^ kā dziedāja prāta vētra savā skaistajā rudenīgajā dziesmiņā tad:

rundens kā rudens
biezie un gājputni laižas uz nīlu
un pēkšņi man likās:
tu esi man draugs un es tevi mazliet mīlu…

šodiena bija viena no tām lieliskajām dienām, kad pat nevajag neko huge, lai justos laimīgs. vajag tikai sauli pie debesīm (neskatoties uz to, ka ārā auksts), krāsainas lapas zem kājām (daudz, jo daudz viņas sabirušas it īpaši manā rajonā, skaisti) un tos mazos mirkļus, kas liek pasmaidīt (tādi arī šodien bija manāmi daudz, yay.). un tad šodienas steigā starp szf un darbu es apstājos pie krustojuma, ieelpoju rudenīgo gaisu un apjēdzu to, ka oktobris jau klāt – jau OKTOBRIS.! es mazliet apjuku, jo kur gan šīs dienas skaitā 30, kas septembrī mīt ir palikušas, laiks šķiet ir iemācījies lidot un pat daudz ātrāk nekā gaisma. bet jā, no otras puses tas bija patīkamais mirklis, ka jau OKTORBRIS, jo rudensrudensrudens. oktobrī šo fenomenu var izjust visspilgtāk and i completely intend to capture every autumn breath of mine. ^______^
jā, šodiena bija mana oficiālā pirmā rudens diena, jo es patiešām sajutu viņu – manu rudeni. tādu mazliet patīkami vēsu, taču krāsainu un jautru un pilnu ar smaidiem un to īpašo tikai rudenī mītošo maģiju, kas lidinājās kkur starp debesīm un zemi. un ierāva mani savā krītošo lapu virpulī, murrr.
mazie rudenīgie mirklīši arī šodien bija, tie ir un turpina dzīvot manās atmiņās. patīk viņus nofiksēt un nolikt tā glīti atmiņu plauktos manā galvā, gluži kā bērnībā lasīju mazās un īpašās, ņu tās rudenīgo krāsu kļavu lapas un liku starp grāmatu lapaspusēm. un nav jau patiesībā svarīgi, kas viņus vēl manīja, bet gan jau ka someone did (i actually know that someone did, well maybe *giggle*), bet man pietiek apzināties, ka es viņus izjutu un ka viņi turpina saulstaroties manī, šķiet pat nedaudz viņi mani apreibina ar savu rudenīgumu, bet tas taču ir tik jauki. ^^ ak ak ak, rudens iegriež mani savā karuselī un es nevaru apstāties un ziniet šoriez es varbūt pat ļaušos vairāk nekā līdz šim.. it’s funny – this thing called life. my life.!

un tu, jā tieši tu, lūdzu turpini radīt tos mazos rudenīgos mirkļus, kas tik perfekti šogad iederas rudens apgleznotajā latvijā, kas zem mūsu kājām mīt, katrā elpas vilcienā, kas aizrauj mūs neprātīgā lapu virpulī un vnk starp tevi un mani. paldies, tev, mans rudenīgais draugs un zini, es mazliet tevi mīlu..

^______^ mjau.

20100306

breathe the education in.

ikRia1QKbqfjnix7G8P33j3po1_500_large

mm, šodiena pavadīta lu centrālajā bibliotēkā paveicot sev vajadzīgos darbiņus vūūhūū. yes yes yes lietas virzās uz priekšu. tas mani ļoti ļoti priecē. vispār secināju, ka man ir iepaticies šis mācīšanās režīms. tuliņ došos palasīt aueru un pakonspektēt. *sun*
jā, es esmu NERD.! sō what.

šodien nopirku kārtējo grāmatu, kā jau radošā dvēsele es nespēju paiet grāmatnīcā garām ernesto sabato grāmatai – tunelis. vispār šis argentīniešu rakstnieks raksta diezgan līdzīgi paulam bankovskim. vismaz es personiski spēju savilkt paralēles. un man tīk. diezin tik kad lasīšu šo grāmatu un vēl jāizlasa puse no imanta ziedoņa epifānijām. grr, man nepietiek ar 24h diennaktī un es vēlos tādu opciju kā bezmiegs. khh.!

atgriežoties mājās no bibliotēkas vēlu vakarā vēl paspēju sakārtot istabu pirms ķēros pie mācīšanās. jauki, atkal varu pārskatīt savas istabas kvadrātmetrus, kuri pārmaiņas pēc nav noklāti ar aprakstītām lapām, grāmatām un citiem krāmiem. te pat tagad ir tīri plašs. (:
un es to darīju netikai tāpēc, ka rīt laimiņa vakarā nāks krāsot matus, bet vnk kārtējais darbiņš manā to do listā.

vēl secināju, ka agrāk ar noteiktu personu manas skype sarunas bija maģiskākas. vienmēr manī bija šī kutinošā sajūta – uzrakstīs viņš man vai nē. varbūt uzrakstīt man. vai labāk nevajag. paciesties. āā ko darīt. gribas parunāties. bet jāā. tad tagad es vnk zinu, ka agrāk vai vēlāk man uzrakstīs šī persona. un ja neuzraksta nav tā, ka es jūku prātā un nezinu kur likties, nav tā ka niez nadziņi pašai atvērt čata logu un iemurrrāt. ehh. skaistais ir pazudis arī attiecībā uz šo cilvēku. es zināju. es zināju, ka tā viena nakts sabojās visu. pilnīgi visu. un es pat varu saderēt, ka mums nebūs vairs to maģisko nakšu ar bērnišķīgo muļķošanos. sadpanda.

vakar starp citu paralēli konspektēšanai noskatījos filmu – teenage dirtbag (jā es sapratu, ka varu darīt lietas vienlaicīgi un uztvert abu lietu būtību). filma visnotaļ sad un skarba, taču morāle bija neapšaubāma. vispār atkal šo to varēju savilkt ar savu dzīvi un pagātni. patika arī, ka lielu daļu šajā filmā spēlēja dzeja/literatūra. mirkļi, emocijas, fucked up cilvēki un mindfuck. filmas beigas manuprāt bija skaistas, tādā ziņā, ka nekas īpašs jau tur nebija, taču bija nepieciešams tik uztvert kādu pavisam niecīgu, bet spēcīgu mirkli. tas bija jauki. iesaku katrā ziņā noskatīties, vismaz morāles dēļ, ja ne sižeta. filmā arī laba mūzika. ^____^

20100212

me.

lovememana šodiena ir burtiski sadalīta pa minūtēm un sekundēm. jebkāda nobīde no paradzētā laika varētu izraisīt kādu cunami vai tornādo manā darba ciklā un produktivitātes uzlabošanā. bet viss kkā iet pa mazu saulainu diedziņu un viss šodien notiekās tā kā es to vēlos un tā kā man vajag. par to man ir milzonīgs prieks. mana iekšējā lauva jūtas apmierināta. *sun* esmu paspējusi sadarīt visus savus izplānotos nozīmīgos darbus, lai spētu cītīgi ķerties pie mācīšanās procesa – lietas ir atrastas, saprintētas, grāmatas izņemtas no bibliotēkas un pavadīts ievērojams laika apjoms bibliotēkas lasītavā, domas saliktas pa plauktiņiem tā, lai galvā nebūtu haoss. un ziniem man liekas, ka šis būs labs semestris. viss būs padarīts laikā un pēc iespējas produktīvāk (šķiet, ka man no gunas ir pielipis šis vārds :D), manī ir dzimusi milzīga apņēmība paveikt lietas with accountability, kas pēc reinholdes vārdiem nozīmē, ka pastāv morālā nepieciešamība darbu paveikt pēc iespējas labāk, nevis vnk to kkā izdarīt. un turklāt tad vasarā sajūta par labi padarītajiem darbiem būs daudz saldāka un brīvdienas daudz saulainākas. ^____^

jau pāris dienas dzeru kakao+kafijas veidojumu. manuprāt, ļoti ideāls variants vismaz man. kkas tik salds, maigs un mīļš kā kakao+nedaudz kafijas aromātiskā skarbuma, taču ne tik daudz, lai tas laupītu miedziņa priekus. mm. patīk. dzeru daudz. purrrfect.

jā, šodien vēl iegādājos solārija abonamentu. jā jā smejaties, esmu caca. vienmēr esmu iekšēji bijusi un turpinu būt jau cik gadu garumā (kurš gan neatceras gēla nagu laikus :D). taču šādā laikā tik forši ir gulēt siltumā, tāda mana mazā saulainā tropu pasaulīte. būšu brūna un garšošu pēc šokolādes. ņam. *giggle* jā un vispār gribu pavasari un ātrāk vasaru, lai var staigāt smukās augstpapēžu kurpēs. šodien atradu smukas vienā mājaslapā, kuras pavasarī sō pasūtīšu. murrr. āā, es izklausos pēc tādas cacas. hihi. mja vasarā es tāda esmu (nu ok, izņemot tās dienas, kad vārtos festivālos pa zāli vai dubļiem milzīgos džeku džemperos un nerāpjos kokos meklējot kastītes). ^^

un vispār mana istaba smaržo pēc kanēļa. mm. tuliņ atgriezīšos pie konspekta drukāšanas. manī valda absolūts miers un kārtība. tāds iekšējs klusums pat mīt, kas šķiet nedaudz biedējošs, jo tik kluss ļoti sen nav bijis iekšēji no sakārtotības. bet viennozīmīgi patīkami. (: un istaba turpina smaržot pēc kanēļa. un es smaidu, jo nav absolūti ne viens pats iemesls kāpēc, lai es justos sad. un smaids ir labākās zāles pret visu. manas mīļākās zāles. ^_____^

skan: cepums – noriets, maroon 5 – she will be loved, onerepublic – all the right moves, incubus – here in my room, wakey wakey – brooklyn, goo goo dolls – acoustic #3, pink – funhouse, placebo – pure morning, placebo – meds, utt.

20100211

es redzēju sākuma beigas, tās beigas, kas neatnāk.

tumblr_kuz39ghDOi1qzpi5ro1_400_large
iesākšu šo ierakstu ar to, ka vakardien satiku savu bijušobijušo klasesbiedru, kuru pēdējo reizi redzēju pirms 4 gadiem. akdievs cik tas bija dīvaini, taču interesanti bija tas, ka mūsu saruna izvērtās smieklu pilna, saturīga un nemaz nepiespiesta. ir jauka satikt tik senas sejas un redzēt, ka viņiem ir ļoti labi. čau, ivi. ^_____^

šodien dodoties no mājām uz fakultāti braucot autobusā, kā vienmēr vēroju cilvēkus. man patīk šī nodarbe. un manu uzmanību pievērsa kāds puisis ar savām gaiši debeszilajām acīm un tumši čirkainajiem matiem. un uzmanību viņš pievērsa nejau tāpēc, ka zināju viņu no senajām sestdienām, kas agrāk tika pavadītas 1. ģimnāzijas matemātikas kabinetā mācoties, jo tā vnk bija sakritība, ka atcerējos viņa seju. tas nekas, ka viņš tajās sestdienās man sēdēja aiz muguras un, ka viss ko par viņu zinu ir viņa uzvārds, jo tas palika atmiņā dēļ tā, ka tāds pats bija kādā seriāla – Burka jeb pareizāk būtu Burkā. funny. bet nu jā viņš manu uzmanību pievērsa ar to, ka viņš mēģināja izmisīgi sakārtot savus čirkainos matus spoguļojoties autobusa noputējušajā stiklā, kā arī ar to, ka viņa skaties ceļoja kkur tālumā un ik pa laiciņam viņš pasmaidīja. pasmaidīja tā it kā viņš būtu atcerējies visskaistāko mirkli no viņa dzīves, nu kko pavisam īpašu, tas bija saules staru pilns smaids ar mazliet maģijas un laimes garšu. un man tik ļoti gribētos zināt kādas dziesmas skanēja viņa pleijerī, jo viņš tieši vienas dziesmas laikā iesmaidījās vismaz 5 reizes. mm. un jā tad es tiku pieķerta, viņa debeszilās acis noķēra manējās un man tika uzdāvināts smaids no šī nezināmā, bet nedaudz tomēr kādreiz zinātā puiša. smaids, kurš man lika smaidīt visu dienu. *sun*

vispār šodien paspēju izdarīt tik ļoti daudz darbus, ka pati pat pabrīnījos par savu izplānoto un produktīvo laika aizpildīšanu. prieks paspēt visu izdarīt un vēl atgriezties pietiekoši laicīgi mājās, lai paspētu uztaisīt vecākiem vakariņas tieši laikā. par ko protams es nopelnījos mīļā bērna statusu. jēj. (: un tad es pat izmācījos vienu darbiņu. un tagad es sēžu un jūtos faking great. man šķiet šogad mans laiks plānosies daudz labāk un viss tiks izdarīts tieši tad, kad nepieciešams, nevis ar nedēļas nokavēšanos. un pāršķirstot papīrus atcerējos auera teikto par conspiracy theory, ka they are made by little mad chinese children. nezinu kāpēc, bet man tas ļoti iepatikās. ^^

un vēl šodien satiku mazo mīļo sanci. akdievs cik tas bija jauki. nedaudz parunāties un samīļoties, un redzēt to mazo mīlīgo blondo bērnu. murrrr. i miss her a lot. ko tik ar cilvēkiem neizdara attiecības – viņus pat vairs nelaiž satikties ar saviem draugiem. ehh. anyway bija milzīgs prieciņš viņu redzēt un domās nofotogrāfēt to mirkli ar viņas jauko smaidu. būs man tagad jaukāks miedziņš ieliekot to bildi savā sapnītī. ^____^

20100124

sunday morning elegance.

tumblr_kwdbv1lTCO1qzjggvo1_500

mans svētdienas sasalušais rīts iesākās ar kanye west jauno albūmu. dienu iesākt ar saulstariņu ir taču tik jauki. un svētdienu rīti vispār ir maģiski skaisti pat ja ārā ir –daudzgrādi [ja vēlāties precīzi zināt, tad pie manis ir –14]. bet esmu ievērojusi, ka jo ārā paliek aukstāks, jo skaistāki ir svētdienu rīti. ar daudz vairāk saulīti un tādu ilgāk paliekošu, tā vien šķiet, ka viņa piesalusi debesīs un nekustas uz priekšu. tā jauki. *sun*
šodien VADC vajag manas asinis, taču ir tik auksts, ka nevēlos iet ārā no savām sarkanajām sienām. būs šodien jāsakontaktējas ar dagni un varbūt rīt jāaizdodas uzjaukt kādu asiņaino mēriju jeb in latviešu valoda - nolaist asinis.

vakar nokārtoju savu mazo radušos problēmiņu un dēmn tas nebija nemaz tik grūti, varbūt visi vīrieši tomēr nav ar milzu ego, kurš vnk skrien viņiem pa priekšu. dažiem pat var lietas ieskaidrot normāli, pat ja nākas nedaudz pamelot, bet nu baltie meli jau neksaitās,jo galu galā nevienu taču nesolīju precēt or smth. kā matīss teica – cruel intentions szf edition, bet es saku, ka pagaidām tikai – gossip girl. xo xo. :P katrā ziņā redzēsim kas notiksies, jo nu ir daži aspekti un tā, kuri tomēr nav zemē metami, so let’s live and see.

šorīt pamostoties sapratu, ka esmu izlēmusi vēl vienu citu jautājumu, kurš peldēja pa manas dzīves okeāniem. dīvaini, ka atbildi es nosapņoju šonakt, bet sapņi nekad nemelo, jo tie ir mūsu zemapziņas spogulis, tāpēc būs tā kā bija manā sapnī. un viss. ja nu tomēr kļūdīšos attiecībā uz šo jautājumu, tad nu tā būs lemts, bet pietiek. pietiek čakarēties un atrasties pa vidu pagātnei un nākotnei. vnk pietiek, jo cilvēki ir pelnījuši laimi un ja tu nespēj viņiem to dāvāt, tad labāk viņus palaist vaļā un ļaut šo laimi atrast kur citur pat ja viņi to nevēlas. un attiecībā uz šo man arī nāk prātā vārdi, ko vienmēr sev esmu teikusi: un kad tavs – es nezinu, nozīmē – vairs negribu, var jau būt, ka ir par vēlu..

vēl vakar mani nedaudz nošokēja okyo sms. nesaprotu kāpēc tu esi iedomājies, ka es tevi kaut jebkad spētu ienīst. lai arī ko es teiktu kādreiz, tas ir neiespējami un es to nekad nedarīšu. un arī tas ko teicu pēc tam ir tīra patiesība. nja mums gājis ir visādi, bet redz kur mēs esam tagad (patiesībā jau nekur, bet..). tevi tāpat es nekad nespēšu pilnībā palaist vaļā, jo konfekštūtiņa pārāk ļoti ir tavs īpašums muļķīt. un jā skumjiem cilvēkiem, skumja laime. bet visā visumā jau nav laika uz atmiņu sola sēdēt un baložus (ehh, ar viņiem viss praktiski sākās, taviem baložiem..) drupačām barot - pasaule uz priekšu iet..

man patīk manas wild sarunas ar matīsu skaipā. bitch and a manwhore. viņas dažreiz tik ļoti izklausās pēc sex and the city sarunām kādā restorānā pie vīna glāzes, lai gan mums abiem labāk derētu bārs ar alus kausiem. jo mēs esam foršas lašaras. anyway ir tā smieklīgi traki, bet galu galā esam taču jauni un dzīve ir jābauda tā, lai pēc gadiem nebūtu ko nožēlot. un šīs sarunas man nedaudz atgādina mani un aleksu dažreiz. un tad vakar es tā nedaudz aizdomājos par vienu lietu, bet nu jā tas ir tā nedaudz strange, jo viņi nemaz pat nav līdzīgi ne pēc izskata, ne rakstura, taču tomēr kkādas paralēles es spēju savilkt starp viņiem abiem. katrā ziņā turpināsim mūsu iesākto wilderness un baudīsim jaunību kā pienākas, because look how beautiful is youth! how bright it gleams with its illusions, aspirations, dreams! book of beginnings, story without end, each girl a heroine, and each man a friend!

un vēl man vakar bija mana kārtējā spešal sarakste skaipā ar manu vēl joprojām neizprasto cilvēku. vakar nonācām pie secinājuma, ka ir pagājuši veseli 3 gadi jau, tie šķiet kā vesela mūžība. un tad pagremdējāmies nedaudz atmiņu skatos. tik dažādu un neizprastu, ka dažreiz pa nedaudz paliek bail. smieklīgu un nesmieklīgu tikai tāpēc, ka dažreiz tas sajaucas un smiekli rodas par neko. par to kā lietas nav mainījušās šo 3 gadu laikā, taču tomēr ir. un vēl arī tas, ka esam tik ļoti atšķirīgi, bet tajā pašā laikā tik līdzīgi. mēs abi vienmēr paliksim viens otram neizprastas dvēseles un prāti. tas šķiet tā melanholiski un pat nedaudz skumji, un tomēr tas viss pazūd dēļ jaukajiem mirkļiem, kuriem tā īsti nav patiesas būtības vnk mirkļu ķeršana un ļaušanās. es nezinu, kas ir bijis, es nezinu, kas ir tagad un es nezinu, kas būs uz priekšu. tik zinu to cik mierīgu mani padara šīs īpašās vakara sarakstes ar cilvēku, kurš varbūt eksistē tikai manā galvā un patiesībā nemaz nav īsts..

un akdievs es šodien sapratu, ka esmu laimīga. vnk laimīga, jo lēnam atrodu savus pazaudētos svarīgos sīkumus, kuri bija izbārstīti vējā un aizpūsti pa pus pasauli. taču tagad es lēni tos sameklēju un salieku vietās. tā jau ir, ka bieži emociju vājumā vai sakāpinājumā izdaram kļūdas un palaižam svarīgos sīkumus pa gaisu un tad paiet tik ilgs laiks, lai atkal visu nolktu atpakaļ un būtu laimīgi. cilvēku lielākā kļūda ir viņu neapdomība un straujums. un vēlme darīt un domāt pēc tam. tas galīgi nekur neder. taču lielākoties tas ir tik vilinoši un mazais velniņš uz pleca to liek darīt. bet jā noteikti pašlaik varu apgalvot, ka laime tomēr ir Pī reiz eR kvadrātā. un visu panākumu atslēga ir vienmērīga elpošana un vnk dzīvošana, nevis kaila eksistēšana. un vēl es jūtos mīlēta, jo man ir ģimene un draugi (varbūt ne daudz īstu un patiesu, bet man pietiek ar tik cik viņi man ir, jo viņi man vienmēr būs manas mazās zvaigznītes, kas rāda ceļu naktī), kas ir pats svarīgākais manā mazajā kaķēna dzīvītē. šie īpašie cilvēki visi kopā ir mans svētdienas saulainais rīts. mana melanholija un sentiments, asaras un smaids. ^______^

skan: kanye west – good life, kanye west – heartless, motion city soundtrack – her words destroyed my planet, motion city soundtrack – the weakends, Jose Gonzalez – heartbeats, augustana – boston.

20100116

heartbreak world.

tumblr_kvwlj53x9q1qzjggvo1_400_large

Lets all pack up and move this year
Slips the liars and disappear
Leave memories for auctionnaires
And those just standing still
They'll miss the taste of wanting you
Call out your name like I still do
But they never said a word thats true
And they only hold you down.

man šorīt patiesībā neko negribas rakstīt šeit. ir tāds mierīgs klusums – varbūt pirms vētras.?! hm. who knows.. bet tomēr ir miers. vakar sapratu vienu, ka vairāk jāiemācās turēt savas domas pie sevis. nū jāmēģina vairs viņas randomlīīī vnk neizmest uz āru, jo citādāk var nonākt tādā weird situācijā. par ko es arī pabrīnījos zinot, ka šis cilvēks nekad neko tā īsti nopietni neuztver un man likās, ka manī tā īsti neieklausās. bet i was wrong un ar vienu vienīgu frāzi, pat varētu teikt vienu vienīgu vārdu es radīju viesuli, kurš man bija jāpatur vai arī jāpasaka patiesība, ko protams es netaisījos darīt. vismaz pagaidām vēl nē. nu jā. tāds dīvains vakardienas noslēgums. bet šodien ir miers. mm. varbūt tas dēļ aukstuma un šķiet, ka laiks ir sasalis un iesalis uz kādu laiciņu. viss notiek tā nedaudz slowmotions. bet var jau būt, ka tas tikai tāpēc, ka kopš 4dienas neesmu izgājusi no savas istabas. bet man šeit pārāk patīk. sarkanās sienas izstaro tādu kā siltumu un mājas vienmēr pats par sevi man ir ļoti mīļas un tikai šeit es jūtos kā es. ^____^
tagad jāiet mācīties, jo mans mācīšanās gars vēl nav pazudis kopš vakardienas.

skan: matt nathanson discography.