Rāda ziņas ar etiķeti depresija. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti depresija. Rādīt visas ziņas

20100925

don't you forget about me.

rockabilly-nautical-rainbow-diy-wedding18_large
jam vispār vēl pirms FOTOkrosa paspēju 4dienā pabūt Ventspilī un māsīcas kāzās, kas bija sō awesome. kaut kas ļoti ļoti ideāls tas bija. kaut gan esmu viens no tiem cilvēkiem, kas pesimistiski skatās uz visu šo pasākumu un tādus praktiski apmeklē tikai open bar principa dēļ, šis likās jauki, jo jūras krastā un tā nu pa skaisto. un galvenais ka nebija visa kā un nekas netika pārspīlēts, nu varbūt vienīgi ar līgavasmāsu kleitām, kur viena arī man bija jāstūķē virsū, kaut kā neesmu sajūsmā par torteskleitām ar miljons slāņiem, bet nu fine, ko gan vienu vakaru nepacietīsi, kāda cita laimes vārdā. :)

vispār jau kopumā ņemot biju diezgan nelaimīga un diezgan sagruzījusies dēļ visiem notikumiem, kas bija tad un tad, tāpēc uzsāku sarunu ar attiecīgo cilvēku, jo man patiešām sāpēja. varbūt jau dažreiz mums nešķiet, ka daram kko netā un es jau neteicu, ka speciāli tā bija, bet nu vnk bija un es jau nu neesmu no tiem cilvēkiem, kas kko vnk no zila gaisa izgudrotu, tā ka tur sava patiesība tajā visā noteikti bija.! anyways, bija labi, ka es uzsāku to sarunu tieši, tad. tieši, tajā vakarā. jo vismaz pat nedaudz noskaidrojot lietas, savu nakti varēju pārvērst par mazliet lielisku.

viss beidzās ar to, ka paņēmu sagruzījusies šampja pudeli un runājot ar sms starpniecību ar attiecīgo cilvēku devos uz savu numuriņu, lai paskatītos kādu dumju amerikāņu kino un noslīcinātu savas bēdas vienatnē šampanietī, lai vismaz rīt zinātu kāpēc jūtos tik sūdīgi un visu varētu novelt uz galvassāpēm no burbuļdzēriena. :D taču man jau neļāva to, nēē. vecpuisis nr.2 un līgavasmāsa nr. 1 mani izvilka ārā no numuriņa varētu pat teikt ka diegzna brutāli un es tiku aizvilkta līdz pat bāram (kas protams nebija nemaz tik traki :D ), tad protams tika patukšotas vairākas burbuļdzērienu pudeles un atrasta mazliet tekila, kas protams visu iegrieza karstos toņos un aizsākās karstās dejas uz galdiem, mm, cik labi ka pārējie bija aizdevušies uz jūru vai kā nu kurais, jo to jau nu patiešām nevienam redzēt nevajadzēja. šampanietis burtiski lija pa gaisu. :D bet bija fun.!
tad kad bijām izdejojušies un savākuši pārējos vecpuišus izlēmām ar vēl pāris pudelēm sanos doties līdz jūrai un pabaudīt skaistumu, vēju un varbūt pat saullēktu. :) kad nonācām smilšainajā krastā, dzima traka ideja doties peldēties ledainajā ūdenī, un to protams arī īstenojām. omg, tā laikam bija pirmā un pēdējā reize, kad tik vēlu (septembra sākuma) devos peldēties atklātā jūrā.. brrr. bet nu tur kārtīgi iztrakojāmies pa viļņiem un pavārtījāmies smiltīs un vnk baudījām dzīvi, līdz sagaidījām saullēktu. tad lēnā garā devāmies uz miega māju, jo visiem tomēr bija jāceļas ļoti ļoti agri un jādodas uz atpakaļ uz rīgas pusi, lai pavadītu jauno pāri medusmēnesī.

beigās arī izlēmām visi gulēt vienā numuriņā un sakritām kur nu kurais, bija jautri vnk paņemt spilvenu un krist. aizmigām ļoti ātri pēc visām wild aktivitātēm un miedziņš bija salds jo salds. agri no rīta tikai pēc dažu stundiņu miega visa delegācija jauno pāri, pavadīja līdz pat pašai lidostai, tas bija skaisti. un viņi tā pavisam smuki aizlidoja uz Šarmelšeihu. bet es.. es tā smuki atbraucu mājiņās un iekritu gultiņā un nogulēju gandrīz līdz pat pašai pēcpusdienai, kad bija jāceļas un jādodas uz darbu. kas lai neteiktu vairāk bija trakas mocības, jo galva sāpēja tā, ka kāds to būtu izmantojis kā beisbola bumbiņu. :D ehh, šausmāsss, bet mirkļi, ņammm, bija labi mirkļi jā. būs ko atcerēties. ^____^

20100226

a bed of ticking clocks.

tumblr_kra45d3bDb1qzc9d2o1_500_large
šodienu pavadīju neko praktiski nedarot, ja vien jūs neskaitat slinkošanu. lai gan nē, tomēr kko darīju es pavisam minimāli iesāku reinholdes referātu. un nebūs ar viņu tik viegli kā man likās. bet nu neko. kas jādara, jādara. vēl arī sakārtoju savu mūziciņu datorā, padzēsu nevajadzīgo un āā tagad vairs nav haoss. un jā es šodien dzēsu mūziku nevis vilku, smth’s wrong with me. *giggle*

vakarvakars beidzās ar sarakstīšanos ar maniem dzīves vīriešiem. vispār tā vakar aizdomājos, ka akdievs cik jauki, ka esmu sapratusi to, ka draudzēties ar puišiem ir daudz vienkāršāk nekā ar meitenēm. nu es nekad nemainītu savus labākos draugus puišus pret kaut vai 5 meitenēm. nu nē. nav nekādu bullshitu un nurvu bojāšanu. ir tikai smiekli, jaukas sarunas un vārdi, kas paliek karājoties gaisā. un man patika vakar naktī rakstīties ar 3 maniem puišiem līdz aizmiegu. jauki tā, ka tevi iemidzina ar sarunām. jauki, ka ir kāds uz ko paļauties pat vēlā nakts stundā, ka zini, ka par tevi parūpēsies, jo tu esi slima un nespēj aizmigt, jo ir patiešām faking slikti. bet ar tevi runājas un liek smieties un paliek ōsōm labi, ka pat gribas aizmigt. man patīk mani dzīves vīrieši, kas manu ikdienu padara saulaināku. mani mazie saulstariņi, nu kā jūs var nemīlēt, ja jūs vienmēr esat tad, kad man visvairāk jūs vajag. ja vēl būtu jūs un šokolādes saldējums, tad mm, ko gan vairāk dzīvē var vēlēties. ^__________^

šodienas skins sērija bija vnk mindfāk. vnk grrr cik seriāli var šķist reāli un emocionāli traumējoši. bet tas jau laikam ja spēj to sižetu savilkt ar savu dzīvi kopā. un šī sērija bija vnk wāāā. akdievs, kad es atceros, ka es kādreiz uzvedos gluži kā efija. vnk patiešām paliek faking sad un šausmas. par ko es toreiz domāju darot tādas muļķības. okey toreiz tā nebiju 100% es, tur lielu lomu spēlēja mana depresija un ticiet man tā ir šausmīgākā slimība uz pasaules. jo depresija patiešām ir slimība, nevis tik kkādas iedomas. un depresijai pat ir ļoti daudz dažādu stadiju, pakāpju un novirzienu. nekadnekadnekad nevienam nenovēlu nonākt saskarē ar šo slimību. pašlaik zinu vienu paziņu ar šo slimību un man ir žēl uz viņu skatīties, es vnk nespēju, mani tas lauž no iekšienes un gribas raudāt. nu nav smuki, nav. un tad palīdzēt var tikai zāles, daudz zāļu. un pat tad nemitīgi dzīvo bailēs par to, ka pie mazākajiem morāles triecieniem tu vari tikt iemest atpakaļ šās slimības aukstajās betona rokās. vļeh, nekad vairs šos tumšos pagātnes laikus. negribu.!

šovakaru atkal turpināšu ar filmām un alu vienatnē. man patīk šie vakari, kad esmu tik es un manas sarkanās zemeņu sienas. un skyps, protams, ka skyps. jo i need people, i need to talk to them. man vajag vismaz vienu savu vīrieti, lai es justos laimīga. alus man ir so done, tas ir mans mīļākais no vīriešiem. *sun* tagad tik jāatrod smiekli. mani kaķēna smiekli par niekiem. un mana diena būs piepildīta. cik gan maz vajag prieciņam, lai es varu turpināt saulstaroties. (: