šis viennozīmīgi būs mans garākais ieraksts ever. bet so tā vērts.
viss sākās ar mazu cerībiņu, ka mazirbe kā ļoti īpaša vieta spētu visu salabot. tādēļ kopīgi ar vecajiem draugiem nolēmām doties tur, lai noliktu atpakaļ uz sliedēm mūsu draudzības vilcieniņu, jo patiešām nav viegli, ja tev visu laiku pietrūkst cilvēki, kas tik ļoti bija daļa no tevis un ir vēl joprojām, kurus mīli vairāk par sauli debesīs un atmiņas par viņiem ir tik daudzdaudzdaudz un tuvas…
mans 31.dec. rīts sākas ar pavisam īsu sarunu ar tēvu, kur jautājums no tēva puses bija par to, ko mēs dzersim šampanieti vai šņabi. mans pret jautājums protams bija par to kā viņam šķiet. kā rezultātā viņš uz mirkli aizgāja un atgriezās ar 1L šņabja pudeli, kas protams bija mans mīļākais - mango absolūts. mm, tāda ņamma. tika sakrāmētas somas, paņemta kūka un protams pats galvenais pudeles un devos pie māra uz dzīvokli. tur tika sagaidīts vēl robis un tā paņēmuši vēl daudz mantas ar melno bumeru devāmies uz jūrmalu pie māra drauga krišjāņa, lai paķertu vēl pāris cilvēkus un pārmainītu mašīnīti pret nedaudz lielāku. ceļš uz jūrmalu, jau pagāja vienos smieklos kā agrāk, jo viss jau sākās ar to, ka mašīnā karājās dinamo gaisa atsvaidzinātājs, kurš bija tik ļoti spēcīgs, ka vnk pamatīgi dolbīja kā mēs izsecinājām. :D un protams kā gan bez asām izjūtām, ja pie stūres ir robis. pāris reizes gandrīz ieslīdējām grāvī un vienā pagriezienā uztaisījām foršu saulīti, jo protams normāli pagriezties pa labi jau nevar obligāti vispirms jāuztaisa apgrieziens pa 360 grādiem un tikai tad var nogriezties. bet nu vismaz fun. ^^ nonākuši pie krišjāņa pārkrāvāmies uz 9 vietīgo busiņu paņēmām mētru un braucām vēl pēc ozola un viņa jaunās draudzenes. protams jau pēc pirmajiem metriem izbraucot no krišjāņa sētas sapratām, ka dzīve būs jautra un vēl pēc dažiem metriem jau bijām ieslīdējuši pirmajā grāvī no kura varējām stumties laukā. kad visi cilvēki bija sakrauti busiņā, pasmējāmies par to, ka laikam nenonāksim mazirbē dzīvi vai vismaz līdz nakts melnumam, devāmies ceļā. pirmajā ceļa pusē līdz talsiem tādu nekādu traku atgadījumu nebija, smējāmies un runājāmies un protams kā vienmēr busiņa beigās gāja visjautrāk tur tika atšauts pirmais šampanietis un tukšots pa apli. pēc viena sekoja arī otrs un dzīve kļuva vēl jautrāka. katrā ziņā biju nedaudz aizmirsusi cik gan dzīve ar šiem cilvēkiem ir sasodīti perversa, jo nu tādi domugraudi var būt tik viņiem. ^^ pirms visām izpriecām mēs iegriezāmies tukumā pie robja laukos, jo viņam bija jāpadara tur šādi tādi darbi. mēs visi tikmēr dzērām tēju un runājāmies, kamēr māris ar robi pagrabā slaucīja ūdeni kurš bija līdz potītēm, kur beigās mēs jau visi sēdējām pie pagraba kāpnēm un apbrīnojām šo smieklīgo skatu. jā jā esam ļauni. muahaha. kad tas tika padarīts devāmies tālāk. uztaisījām pauzi talsos rimi, lai sapirktu daudz ēst, jo mums patīk daudz ēst, jo mēs mīlam ļoti daudz ēst. taču patiesībā ēst nopirkām maz. iegājuši veikalā sapratām, ka mums garšo dzert so tika nopirktas vēl divas pudeles šņabja kādas 12 pakas sulas un daudz šampanieši. kā arī miljons pakas ar čipšiem. mja saucās mēs pirkām ēst. haha. :D devāmies tālāk un pēc 5 min sapratām, ka nenopirkām pašu galveno – ūdeni. lol. nu da. kā rezultātā braucām vēl vienā veikalā. tālāk nākošā pietura bija paredzāta tikai un vienīgi mazirbe, kur pēc zvana no lata, sapratām ka būs megasuperfun, jo ceļš ir nebraukts un jā. protams visi kārtīgi izsmējāmies par to, ka viņš stopējot no v-pils un vēl lielāko daļu ceļa noejot ar kājām tur nonāca 2 stundas pirms mums. fail for us. oh well. iebraucot mazirbē bijām jau sagatavojušies stumt un rakt un brist, taču mūs pārsteidza tas, ka ceļš bija notīrīts. mums bija noveicies, ka tieši pirms mums. līdz pat pašai jūrasskolas sētai. happy time. un latis bija jau izracis staigājamā ceļa labirintu līdz visām mājām, malacītis. sētā mašīna tika iedabūta ar ieskriešanos un atduršanos pret sniegu sētas vidū, jo savādāk bija neiespējami tajā sniega daudzumā to paveikt. protams pats pirmais darbs bija pirts iekurināšana un ievākšanās izstabiņās un radiatōru saslēgšana tajās. nr. 2 man patīk ar savām dzeltenajām sienām. murrr. un vēl nesalauzto gultu, kā laimiņas mājās. :D kad visi svarīgākie darbi bija padarīti sēdējām visi mīļi kopājakās, jo bija auksts kamēr vēl viss nebija iesilis, ēdām, spēlējām kārtis, smējāmies, klausiīāmies mūziciņu un sākām lēnām dzert. jaucu šņabi ar visādām suliņām līdz beigās atradu ideālo variantu kur šņabis tiek sajaukts ar 2/3 vīnogu sulu un 1/3 apelsīnu sulu un sanāk tāda ņamma, kašņabi ne just nevar un tad tu tādus daudz sadzeries, piecelies un saproti ka ir fāk. :D šis mans maisījums daudziem iegaršos, so nācās man visu vakaru laistīties ar šņabi un suliņām, un būt par bārmeni. wūūhūū. ik pa laikam gājām pačillot pirtī vnk tā pat ar visām drēbēm, spēlējām arī tur kārtis un turpinājām dzert, tur vnk bija silts un labi un mēs bijām pārsaluši bišķīt braucot. kavējām visādi laiku, runājos ar cilvēkiem kurus tā īsti nemaz nezinu tik tā redzēti un izrādījās patiešām jauki cilvēki. mētra ir ļoti jauka un vispār smuks vārds viņai, man tīk ļoti. tad savācāmies šampīšus visas daudzās pudeles, kas mums bija un devāmies uz jūriņu beidzot. īso ceļa gabaliņu līdz jūraigājām rekordlēni, jo tik nežēlīgi slīdēja. daudz kritām un vēlāmies un jā, tagad visi ceļi zilumaini. protams kāds gudītis jau vienmēr pastumj tevi nedaudz, kad tieši mēģini nuturēt līdzsvaru un tu novelies ar seju sniegā, bet cik labi, ka man gāja kāds blakus es uz uzkritu vnk kādam citam virsū. haha. kamēr trakie un nenormālie pašnāvnieki kāpa sadzērušies tornī, mēs pārējie gājām aptaustīt ledus auksto ūdeni jūrā. un pēc minūtēm jau bija laiks izšaut korķus pudelēm. un tā katrs ar savu pudeli rokās to arī darījām un 2010 bija klāt. sadzērāmies šampanieša pudeles padodot pa apli un protams gāžot atkal viens otru nost no kājām, jo tā ir mūsu jaunā gada tradīcija vienmēr bijusi un tad arī daudzi tika aplieti ar aukstu šampanieti, bet fun. jautri ir arī tad kad tevi nons no kājām bars cilvēku un tu esi pašā apakšā un jūti kā tu attriecies ar muguru pret ledu, jo virs sniega ir kārtīga kārta ar sarmu un viņa salūzt zem tavas muguras. bišķīt auč. visi samīļojāmies unun jā viss atkal bija labi. kad visi bija arī izvārtīti devāmies pa slidīgo ceļu atpakaļ. tad sadzērāmies tējas, jo bijām atsaluši un turpinājām čillot pirtī ar šņabi un jautri runāties. un es ļoti daudzus cilvēkus sakodu, man tas sagādā tādu prieciņu es nevaru. ^^ neatceros cikos, bet kkad devāmies gulēt, ja tā to vispār var nosaukt. :D protams pats pats sākums bija mierīgs. un thank god šogad vismaz bija sildītājs un SILTS mājiņā. nevis tā kā vienu gadu kad sajūta ka guli saldētavā. aizmigšanas periods iesākās ar jaukām sarunām un smiešanos tumsā, un kā vienmēr beidzās ar wild un nonākšanu vienā gultā, kā parasti. tiku brutāli vienā brīdī izlidināta no gultas kaut gan atrados sienas pusē, mani vnk pārmeta pāri un izmeta un grīdas. thanks. bet tad tiekot back gultā es sāku atriebties ar savu mīļāko metodi – košanu. grrr. un nopietnu košanu, jo es patiešām iekodu vienai personai vismaz reizes 30. cik man teica, tad sajūtas esot bijušas tādas, ka es kostu līdz asinīm. mm. un mja čaļi māk so faking najs spiegt. :D tad vēl panesās joks par veselām divām kājām un edvardu & bellu. vnk wtf, bet nu jā, bija funny. ūū un vēl turpmāk zomg ir jāizrunā kā z[irneklis]omg. neprasiet kāpēc, tam nav izskaidrojuma. tā nu mēs pusi no nakts bijām wild un kodām līdz es pat neatceros kurā brīdī vnk atslēdzāmies. pamodos 12os no tā ka mani pamodināja, jo robis gāja ārā un crazy person ar pilkām kājām. oh well es turpināju gulēt. pēc pusstundas viņš atgriezās, jo visi vēl gulēja. un tad es pamodos pus2, jo vnk vairs nenāca miegs. tad līdz 2iem vārtījāmies vnk pa gultu, runājot atceroties labas atmiņas no vasaras un vēl par visu, kas notikās vakardien un jā. tā jauki. protams mani nokutināja pāris reizes, bet es protu skrāpēt. so mja. un tad sāku skaitīt savus zilumus kuri bija faking daudz, bet haha robim bija vismaz 3 reizes vairā kodumu pēdu. tad mūs māris nāca mūs visus celt augš, jo brokastis bija gatavas.kad māris ieraudzīja zilumu uz manas rokas viņam bija vnk wtf un lielas acis. oh well. tā kā robis atteicās celties, man nekas cits neatlika kā iziet ārā, paņemt sniegu un aizbāzt viņam viņu aiz krekla kaut gan viņš pretojās, bet nu es jau sen zinu ka esmu stiprāka par viņu so mja. tad gan viņš ātri izleca no gultas. hihihi. tūta vnk vienmēr var visu panākt ar savām metodēm. ^^ un tad viņš mani nošokēja par vēl vienu manu zilumu un par šito es biju gatava sist. grrr. nu pa kuru laiku viņš to paspēja izdarīt es neatceros. un viņš arī nē. vēl labāk. anyway, brokastīs makaroni ar sieru. mm. kas var būt ideālāks par to. āā jā ibumetīns, kurš sō visiem noderēja otrā rītā. kamēr čaļi spēlēja need for speed [lol] un kamēr citi ēda, timēr tika uztaisīts karstvīns. mm. tik labi no rīta viņu dzert un atrasta kūka. un visiem tāds smaids parādījās sejā. (: tad tika dzirdēti forši nostāsti par nakti kad tika piedzirdīts krišjānis tā pamatīgi un kas esot vnk wow jo tā vēl nekad nav noticies un latis varēja papriecāties. bet nu ar lati man šķiet ikviens varētu būt komā. :D tika daudz spēlētas kārtis un vnk ēsti miljons čipši un i guess mēs čipšus vairs visu gadu needīsim vnk :D un tad ienāca krišjānis ar vnk TIK aizpampušām acīm, ka mja skarbi. vēl pirms saule spavisam nebija nozudusi izdomājām aizdoties līdz jūriņai. pa gaismu šoriez aiziet bija nedaudz vieglāk, taču slīdēja tik pat ļoti. paskraidījām gar jūriņu, pafotogrāfējām bišķīt, redzējām daudz pamestas šampanieša pudeles krastā un kārtīgi izpikojāmies pa ceļam atpakaļ. tas bija fun. ^___^ ap 5iem lēnām sākām vākt mantiņas un pavisam lēnām gatavoties braukt prom. daži tik tad vēl modās kā piemēram mētra, kad visi kāpa jau busiņā. un tad sākās jautrība, jo izbraukt nevarēja haha. we were stuck. nu neko čaļi sāka rakt sniegu ar lāpstām, mēs gudrīši bijām aizmirsuši ienest smiltis iekšā so tās bija sasalušas. tā ar vairākiem rakšanas un stumšanas piegājieniem, šķību braukšanu un smiekliem aptuveni 40min tikām uz ceļa un varējām braukt. fun. 9 mazi sniegoti mazirbes bērni devās home ar krišjāni pie stūres, kuram pasaule vēl nedaudz griezās. mēs aizmugurē ar piena paku izdomājām viņu izdzert un lol, mēs piedzērāmies no piena, jo vnk tik jautri palika un tādi domu graudi nāca ārā. piemērām izsecinājām ka ibumetīns patiesībā sākumā saucās gribukretīnu, un stāsts tam tāds, ka viens čalis – farmaceits, otrā rītā pēc dzeršanas pohains izdomāja sataisīt zāles pret otrā rīta sindromu un sabēra visu ko vien var, viņam bija tik slikti, ka viņš nosauca tās zāles par gribukretīnu, taču saprata, ka nū citi nesapratīs un kkā tā tāpēc pārsauca par ibumetīnu. tad vēl labu laiku spriedām par metaforu – vāvere lēkā no zara uz zaru. nu da lol. tur apslēpta ļoti “dziļa” doma. khh. bet nu to i guess saprast tikai esot kopā ar tādiem cilvēkiem kā viņi visi. tad vēl padiskutējām par kōlu. un sapratām ka nosaukums aptiešām sux. jo iedomājieties vecu omīti, no dziļiem laukiem, kas nekad viņu nav dzērusi, bet zin ka tāda ir tagad atbrauc uz lielpilsētu un dodas iegādāties kolu, bet tā kā viņa nezin kā to pareizi izrunāt viņa saka tā kā rakstīts uz pudeles coca cola un vēl ar lauku akcentu. nū vatā fāk. lol vnk, jo beigās izklausās ka viņa grib koka olu. :D tad vēl radījām pašizgudrotas metaforas, man vislabāk atmiņā palika šī – šodien sniegpārslas krīt kā ceļa zīmes jāņu naktī. izklausās, ka tur ir apslēpta svarīga doma, tik žēl, ka neviens nezin kāda, bet smuki skan. tad vēl sākām saukt visus veidus kā pateikt ejam dzert, nu kā piemēram, ejam iekurināt, ejam piepiest skapīti, utt. funny efekts no piena mums katrā ziņā bija. tad piestājām benzīntankā, lai robis tiktu pie kafijas (jo viņš bez viņas nespēj dzīvot) unun pārējie sapirktu kkādus saldumus, un arī lai tagad pie stūres varētu braukt robis, jo krišjānis vairs nebija spējīgs. uz logiem bija tiiik ļoti smukas ledus puķes vnk gribējās viņas tādas paturēt un priecāties katru dienu, tik žēl, ka viņas kūst. bet tik smukas vēl nebiju redzējusi. un vispār bija tik auksts mēs ar laimiņu sēdējām vnk satinušās visās segās un kājas vnk bija ledū. grr, bet tad es tiku pie robja džempera. un tad palika siltāks. tas bija jauki. bet jauki nebija tas fakts, ka tad kad robis sāka braukt jau pirmājos metros vnk slidinājās. grrr. ar viņu taču vienreiz var šitā nomirt kopā. bijām jau visi sastresojušies un likām lai krišjānis turpina braukt, bet nu izskatījās ka robis izklaidējās tā un mja turpināja braukt ignorējot mūs. beigās jau bija ok un mēs visi nomierinājāmies. māris tad aizsāka sarunu par ēdieniem kuri neeksistē, bet kurus mēs gribētu, lai tādi būtu. un tad nu katrs izteica savas fantāzijas, tas bija tā interesanti, kas tik katram nebija prātā, dažas lietas izklausījās tīk faking garšīgas, ka mums visiem sagribējās ēst. khhh. :D tikmēr jau bijām nonākuši jūrmalā un nolēmām, ka šodien vēl neviens netiks vests uz rīgu, jo tur ir pretīgi un vēl negribas prom un jā gribas mieru. tad mūsu pirmo izmeta pie māra vaivaros, kur laimiņa ar māri lika man nospet robja džemperi, lai viņam rīt būtu mūs jāved uz rīgu, citādāk džemperi atpakaļ nedabūt. nū ok man jau nav divreiz jāsara un viņš nemaz nepamanīja. visi mīļi atvadījāmies, pat tiku pie samīļojiena no mētras, kuru tā īsti nepazinu, bet kura bija tik ļoti iepatikusies. jauka meitene. ^^ ozols vnk ir funny atvadu ziņā. kamēr pārējie tika izvadāti pa mājiņām mēs 4 ēdām un dzērām siltas tējas. un atcerējāmies lietas. kad bijām paēduši atbraucu arī robis, kurš ilgi nepamanīja ka sēžu virtuvē viņa džemperī, kamēr mēs visi smējāmies, bet viņš nespēja saprast par ko. oh well. tad gājām skatīties tv. vnk visi mīļi sēdējām uz dīvāna un skatījāmies kkādas filmas. tik jauki. robis ātri aizbrauca un haha aizmirsa savu džemperi. tā mēs nosēdējām līdz kādiem 2iem skatoties filmas un runājot visādas lietas. ik pa laikam dzerot tēju. 2os naktī saēdāmies gurķmaizītes un gājām čučēt. mēs ar lati gājām gulēt 3. stāvā un gāwd kā man nepatīk tās baisās kāpnes vienmēr liekas ka nositīšos, zinot, ka man vēl ir bail no augstuma. bet tur augšā ir tik smuki. ^^ protams miegs nenāca ilgu laiku so runājāmies par festivāliem un pašiem pašiem pirmajiem un kā mēs vispār visi iepazināmies un tik ļoti ļoti jaukas atmiņas uzpeldēja. murrr. un tad mēs aizmigām kkad vnk randomlī. un es aizmigu robja džemperī, man kkā viņš tik ļoti iepatikās, man vispār ļoti patīk lieli un plati džemperi. no rīta pamodos no sms, kurā man teica paldies par zilumiem uz pleciem, un ka tie izskatoties pēc tetovējuma. bet lūdzu vienmēr laipni. *giggle* unun pa lielo stikloto logu bija tik skaists skats, kad tu redzi tikai koku kalotnes pa visu logu un lielas, lēnas sniegpārslas, kas daudzdaudz snieg. mm. dievīgi. ^____^ lēnām cēlāmies un vēlāmies. un atkal crazy ceļš pa tām kāpnēm. grrr. laimiņa ar māri arī bija pamodušies, so gājām ēst brokastis. visi kkā šausminājās par maniem sexy zilumiem, bet nez man patīk, vismaz kārtīgi iesākts gads un galvenais fun. *sun*atbrauca arī robis, un kko ārdījās, jo viņš vienmēr uzvedās kā wild un sadzēries, bet nu mēs jau visi pie tā kkā esam pieraduši. lēnām dzerot tēju visi skatījāmies ķeriet smārtu un tas bija tik jauks rīts, gluži vai atgādināja svētdienas rītu. tad savācām visi savas mantiņas un lēnām krāmējāmies mašīnā. atdevu robim džemperi, lai gan negribēju jo man viņš iepatikās. un forši, ka pirmais ko viņš pateica bija – omg, viņš ir saburzīts. lai ko es būtu darījis, man viņš nekad nav bijis saburzīts. kā tev tas izdevās. :D nu da. tūta var visu. lol. ^^ braucām uz rīgu atkal daļu ceļa slidinoties. taču viens mirklis TIK ļoti iespiedās atmiņā, tas bija mirklis, kad braucot pa jūrmalas šoseju kkur periodā pirms lidostas apkārt viss bija balts, mašīnā bija miers, un sāka spīdēt tik silta un jauka saulīte sejā, un uzslēdzās dziesma incubus – wish you were here. un mm. burvīgi vnk. iestājās tāds ideāls iekšējs miers un parādījās smaids sejā. ^___^ un pēc tam arī jaukā the darkness dziesma i believe in a thing called love. it īpaši tās rindiņas - cant explain all the feelings
that you're making me feel my heart’s in over drive and you're behind the steering wheel – vnk tam mirklim tik atbilstoši vārdi bija. ^^ murrr. nu jā mani vārdu sakot vēl negribēja uzreiz laist vaļā tāpēc devāmies vispirms uz māra dzīvokli. izkāpjot no mašīnas secinājām, ka tas ir kkāds melnais zārks, jo mašīnā bez aizmugurējām durvīm ir tik baisi un šauri un pretīgi, ka brrr. un ja viņš ielido ūdenī tad aizmugurējie so mirst, jo netiek ārā. :D dzīvoklī dzērām tēju, skatījāmies bildes un runājāmies par skolu un pārvākšanos un lietām. robis ar māri izdomāja, ka jaunā bibliotēka patiesībā ir milzu transformeris, jo iepriekš pie sētas vienmēr stāvēja pamests bembi, bettagad vairs nē, so bibliotēka viņu apēda un tāpēc bija palikusi lielāka nekā iepriekš. un tad viņi abi gribēja viņai aizmest nodegušo sildītāju, ko laimīņa un māris nesen nodedzināja līdz ar visu dzīvokli nakts vidū. fun. ko tik nevar palaist garām. nu jā un tā lēnām pagāja laiciņš un es protams atkal nofailoju un apgāzu vai pusi dzīvokļa tikai pagriežoties. man tā vienmēr sanāk. nū ko i like to fail. :D unun jā tad mēs ar robi braukājāmies uz mājiņām. viņš kko ārdījās un šņācu, fun. runājāmies vēl par skolu un vispār dzīvi un jā, tik jauki kā agrāk. un tad jau es biju mājiņās. mhhh. pretīgajā rīgā, bet mja savās sarkanajās sienās. varu viennozīmīgi apgalvot, ka mans gads iesākās uz visiem 369%. daudz smiadīju, daudz smējos un bija daudz wild lietu. ar godu iesākts gads un viņš būs so lielisks. man par to prieciņš. unun mazirbe patiešām atkal darīja savu lielisko darbu un viss bija ideāli. viss tika salabots un viss atkal ir kārtībā. un var tikai pabrīnīties par to cik mīļi un jauki un smieklīgi kopā var būt 9 atšķirīgi un gandrīz nepazīstami cilvēki. forši. paldies visiem. un man atkal ir daudz jaunu, mazu un supermīļu atmiņu. murrrr. ^______^ protams mazliet uznāca skumjas rīgā par to ka rīga ir rīga un, ka mazirbē bijām tikai vienu nakti. tāds gadījums bija pirmo reizi. parasti bija vismaz divas naktis. vēl arī nedaudz skumji par to, ka nav kam traucēt gulēt un nav kas tev traucē gulēt šeit rīgā. grūtāk aizmigt, bet jauks fakts, ka vēl kādam arī ir tāpat. un, ka tev to pasaka. funny bunny hunny. suņiem, taču kaķi it kā nepatīkot. :D bet nu par šito padiskutēšu kkad citreiz. jauki, ka visu noslēdz jauka vakara saruna par atmiņām un ar smaidiem. ^^
EDIT: pavisam aizmirsu vēl pieminēt 3 lietas. to, ka laimiņa pateica, ka esmu robis ar tūtas galvu, kad staigāju ar viņa džemperi apkārt. ka trakajā trakumā māris uzdeva interesantu jautājumu - ja ir ziemeļbrieži, tad kāpēc nav ziemeļaļņi.?! un mja tad panesās tas, ka visam, kas vien varētu būt funny likām priekšā ziemeļ. lol. viss labākā lieta laikam bija ziemeļfail. :D kā arī vēl tas fakts, ka māris izdomāja, ka varētu uztaisīt metāla grupu ar nosaukumu MURRR un grupas pirmā dziesma arī sauktos MURRR, šajā dziesmā vienīgie vārdi būtu MURRR, kuri tiktu tā zemi un skaisti noskrīmoti, utt. metāla stilā. un vismaz viņam sanāca labi, es gribētu tādu šūpuļdziesmiņu sev, TIK labi varētu aizmigt. mm. ^^ āā un mēs ar laimiņu backvokālā šņāktu. *giggle*
šeit tikai maziņš ieskats manos sexy zilumos, kuri pierāda tikai to, ka lieliskais laiks mazirbē nebija tikai sapnis:
0 comments:
Ierakstīt komentāru