šodien gar manu logu bira lāstekas. jā, nevis kā ierasts šajās ziemīgajās dienās, ka pamostoties gar logu birst sniedziņš. nē, šodien bira lāstekas. tās krita un šķīda tūkstoš lauskās. tās bira kā stiklotas pērlītes no pārplēstas kaklarotas. gar manu logu šorīt bira nāvīgas, bet skaistas lāstekas.
šodien pēc savas operatīvās darbošānās un pazušanas semināru lapu kaudzē es nolēmu atpūsties un pēcpusdienā aizdoties pie vecvecākiem. tur pa vectētiņa milzu grāmatu plauktiem, kas tik smuki smaržo pēc vecām grāmatām, salasījos kādas miljons grāmatas, kuras varētu noderēt mācoties latvijas politiku pie bāras. mm, bet tā veco grāmatu smarža, atceros cik ļoti man patika bērnībā sēdēt koridorā pie šiem lielajiem plauktiem un smaržot pašas vecākās grāmatas. un protams, otrajā plauktā no aukšas, trešajā nodalījumā no kreisās puses, 7 grāmata no kreisās puses ir vinnijs pūks un viņa draugi. ehh, to nu es nekad neaizmirsīšu. *sun* vecmāmiņa mani sabaroja ar zemeņu debesmannu ar pienu. mm, tas man tik ļoti atgādina vasaru, kad guli zālītē un viss smaržo pēc zemenēm un mākoņi debesīs atgādina nedaudz debesmannu kur kāds tā smuki laistījies ar pienu. hihi. mja, jauki iegriezties pie vecvecākiem, tur vienmēr tāds mazais sentiments par bērnu dienām un turklāt tur vienmēr tevi palutina tā pat kā bērnībā. ^____^
tad mani pārsteidza kāds zvans no nezināma numura. bet balss, kas mani uzrunāja salecināja manu mazo sirsniņu un cik jauki, šodien no londonas atgriezies mans papusei otrs labākais draugs, nu viņam tāds īsts standarts vēl nav, jo to tā grūti paskaidrot, bet nu vārdu sakot man ļoti īpašs cilvēks. un tākā viņš atgriezies vien uz pāris dienām un 1dien vakarā lido atpakaļ uz londonu, jo 2dien skola, tad šo vakaru viņš vēlējās pavadīt ar savu vismīļāko meitenei – tūtu. aww. *sun* nu jā, tas bija tāds mans mazais super patīkamais šī vakara šoks. un līdz ar šo zvanu man vakars pārvērtās par randōm piedzīvojumu. murrr. viņš atbraukājās man pakaļ pie vecvecākiem un protams padzērām tēju visi kopā, jo arī viņiem bija prieks šo jaukumiņu atkal redzēt. un tad devāmies pasaulē. un om[faking]g.! man lika braukt. man.! ziemā.! error.! bet nu jā šis cilvēks vienmēr uzvar un turklāt viņa zilais subaru ir ņamma un no viņa es nekad nespēju atteikties un viņš so zina cik ļoti es mīlu to mašīnīti, mūsu augustu (jā šīs mašīnas vārds ir augusts, bet nu kāpēc tā tas jau ir cits stāsts). nu jā un es braucu, es pārvarēju savas bailes un braucu. un ziniet, nebija nemaz tik traki. bija kūūl. (: aizbraukājāmies līdz viņa mammītei, kuru sen nebiju satikusi un bija jauki pasēdēt un parunāties ar cilvēkiem, kurus tik reti ir iespējams satikt un vienīgi tāpēc, ka dzīves ceļi aizgājuši pārāk tālu viens no otra. un melanholija ir mūsu labākais draugs, bet patīkama melanholija.
jaukais londonas smaidu vakars beidzās ar to, ka aizbraukājāmies līdz vosa dīķim, kur mūsu rajona psycho cilvēki brauc trako pa ledu ar mašīnītēm ziemā, tur vienmēr daudz cilvēku un pazīstamo. un akdievs cik forši izārdījāmies. vispirms ar mašīnu pa dīķi un āāā tā patika, ja man šitā ļauj ārdīties, tad man so patīk ziemā braukt ar mašīnu vnk mm. vnk tās sajūtas un mirkļi un smiekli pa mašīnas salonu dziedot girls just wanna have fun unun kamēr blakus sēdošais tik kliedz par to, ka es taču esmu nenormāla, bet ka tas, esot prom no latvijas viņam pietrūkstot visvairāk, trakās tūtas, kas ir nenormāla un dažreiz nedraudzējas ar galvu, jo angļi jau ir tādi pārsvarā mierīgi cilvēki. un jāā tik forši vienā brīdī nedaudz gandrīz sametām kūlenīšus, bet es kontrolēju visu situāciju, galvenais ir bļaut – nerausties.! es visu kontrolēju.! šovakar tu vēl nemirsi un 2dien varēsi likt savu exāmenu bāra studijās (kūūl, es arī gribētu lai man liktu atzīmes par to ka laistos ar alkaholu.). nu jāā un s patiešām visu kontrolēju un tas beidzās ar pamatīgu smiešanās lēkmi. pēc tam satikām dažus paziņas un padzērām karstu tēju uz ledus, kam sekoja izārdīšanās pa sniega kupenām un wild pikošanos un protams mazo tūtu vnk brutāli izvārtīja. un ja es rīt būšu slima, tad man pohuj, jo ja saslimstu dēļ tā, ka es uzlādēju savas laimes dabspējīgumu, tad tas ir tā vērts. bet wāāā. mm, tik super ideāls vakars ar super ideālu cilvēciņu, kuru nākošo reizi satikšu vien augustā, kad būšu londonā. sadpanda. šādi randōm pārsteigumi man tik ļoti patīk, vēl patīk, ka man uzdāvina cilvēku uz vienu vakaru un es spēju viņam dāvāt smaidus un smieklus, un jaukas atmiņas, kā arī tūtas devu organismā, lai vieglāka dzīvīte pelēcīgajā londonā. protams, atvadoties nedaudz paraudāju, bet tās vairāk bija prieka asaras par jaukajiem tulītmirsimāātomērnējoesvisukontrolēju mirkļiem. un jā pasēdējām vēl nedaudz pie manis ar vecākiem un ēdām saldējumu. jā ziemā saldējumu, bet šim vakaram pie kamīna ar pārsteiguma cilvēku tas tik ļoti piestāvēja. mans kaķis viņu joprojām vēl ļoti mīl, kas ir funny, jo tas ir like vienīgais cilvēks ārpus ģimenes loka, kurš viņam patīk un no kura viņam nav paranoja.
un tagad, kad sēžu savās sarkanajās sienās, kuras pirms daudziem gadiem vecajā istabā mēs kopīgi trijatā ar aleksu krāsojām pirmo reizi sarkanas. un viņas turpina būt sarkanas, un tagad tā sēžot es saprotu, ka varbūt viņas mani nomierina tāpēc, ka tās man asociējas ar jums. un tā kā neesat man blakus un nemaz nevarat būt, tad sarkanās sienas manī rada mieru, ka tomēr esat šeit ar mani. jauki. šī bija mīļi ideāla randōm diena. un manī tagad ir tik patīkams nogurums un dzerot karstu kakao man gar acīm slīd šī vakara jaukākie kadri par atmiņām, kas vienmēr paliks ar mani. un zini, man šķiet, ka alekss tagad smaida sēžot uz mākoņa maliņas, jo arī viņa šodiena šķita ideāla. paldies, ka nokriti šovakar no debesīm man pie kājām, jo tu pat nespēj iedomāties cik ļoti man vajadzēja kādu kā tu kaut uz pāris stundām sev tuvumā. mīlu tevi, jaukumiņ. ^_____^
un tagad es jūtos šādi kā jau kačim pienākas pēc tik jauka vakara:
PURRRRRRRFECT.!
0 comments:
Ierakstīt komentāru