Rāda ziņas ar etiķeti alekss. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti alekss. Rādīt visas ziņas

20100213

es netraucēšu tavu sapņu trauslo miegu.

plum-sorbet_larget
šodien gar manu logu bira lāstekas. jā, nevis kā ierasts šajās ziemīgajās dienās, ka pamostoties gar logu birst sniedziņš. nē, šodien bira lāstekas. tās krita un šķīda tūkstoš lauskās. tās bira kā stiklotas pērlītes no pārplēstas kaklarotas. gar manu logu šorīt bira nāvīgas, bet skaistas lāstekas.

šodien pēc savas operatīvās darbošānās un pazušanas semināru lapu kaudzē es nolēmu atpūsties un pēcpusdienā aizdoties pie vecvecākiem. tur pa vectētiņa milzu grāmatu plauktiem, kas tik smuki smaržo pēc vecām grāmatām, salasījos kādas miljons grāmatas, kuras varētu noderēt mācoties latvijas politiku pie bāras. mm, bet tā veco grāmatu smarža, atceros cik ļoti man patika bērnībā sēdēt koridorā pie šiem lielajiem plauktiem un smaržot pašas vecākās grāmatas. un protams, otrajā plauktā no aukšas, trešajā nodalījumā no kreisās puses, 7 grāmata no kreisās puses ir vinnijs pūks un viņa draugi. ehh, to nu es nekad neaizmirsīšu. *sun* vecmāmiņa mani sabaroja ar zemeņu debesmannu ar pienu. mm, tas man tik ļoti atgādina vasaru, kad guli zālītē un viss smaržo pēc zemenēm un mākoņi debesīs atgādina nedaudz debesmannu kur kāds tā smuki laistījies ar pienu. hihi. mja, jauki iegriezties pie vecvecākiem, tur vienmēr tāds mazais sentiments par bērnu dienām un turklāt tur vienmēr tevi palutina tā pat kā bērnībā. ^____^

tad mani pārsteidza kāds zvans no nezināma numura. bet balss, kas mani uzrunāja salecināja manu mazo sirsniņu un cik jauki, šodien no londonas atgriezies mans papusei otrs labākais draugs, nu viņam tāds īsts standarts vēl nav, jo to tā grūti paskaidrot, bet nu vārdu sakot man ļoti īpašs cilvēks. un tākā viņš atgriezies vien uz pāris dienām un 1dien vakarā lido atpakaļ uz londonu, jo 2dien skola, tad šo vakaru viņš vēlējās pavadīt ar savu vismīļāko meitenei – tūtu. aww. *sun* nu jā, tas bija tāds mans mazais super patīkamais šī vakara šoks. un līdz ar šo zvanu man vakars pārvērtās par randōm piedzīvojumu. murrr. viņš atbraukājās man pakaļ pie vecvecākiem un protams padzērām tēju visi kopā, jo arī viņiem bija prieks šo jaukumiņu atkal redzēt. un tad devāmies pasaulē. un om[faking]g.! man lika braukt. man.! ziemā.! error.! bet nu jā šis cilvēks vienmēr uzvar un turklāt viņa zilais subaru ir ņamma un no viņa es nekad nespēju atteikties un viņš so zina cik ļoti es mīlu to mašīnīti, mūsu augustu (jā šīs mašīnas vārds ir augusts, bet nu kāpēc tā tas jau ir cits stāsts). nu jā un es braucu, es pārvarēju savas bailes un braucu. un ziniet, nebija nemaz tik traki. bija kūūl. (: aizbraukājāmies līdz viņa mammītei, kuru sen nebiju satikusi un bija jauki pasēdēt un parunāties ar cilvēkiem, kurus tik reti ir iespējams satikt un vienīgi tāpēc, ka dzīves ceļi aizgājuši pārāk tālu viens no otra. un melanholija ir mūsu labākais draugs, bet patīkama melanholija.

jaukais londonas smaidu vakars beidzās ar to, ka aizbraukājāmies līdz vosa dīķim, kur mūsu rajona psycho cilvēki brauc trako pa ledu ar mašīnītēm ziemā, tur vienmēr daudz cilvēku un pazīstamo. un akdievs cik forši izārdījāmies. vispirms ar mašīnu pa dīķi un āāā tā patika, ja man šitā ļauj ārdīties, tad man so patīk ziemā braukt ar mašīnu vnk mm. vnk tās sajūtas un mirkļi un smiekli pa mašīnas salonu dziedot girls just wanna have fun unun kamēr blakus sēdošais tik kliedz par to, ka es taču esmu nenormāla, bet ka tas, esot prom no latvijas viņam pietrūkstot visvairāk, trakās tūtas, kas ir nenormāla un dažreiz nedraudzējas ar galvu, jo angļi jau ir tādi pārsvarā mierīgi cilvēki. un jāā tik forši vienā brīdī nedaudz gandrīz sametām kūlenīšus, bet es kontrolēju visu situāciju, galvenais ir bļaut – nerausties.! es visu kontrolēju.! šovakar tu vēl nemirsi un 2dien varēsi likt savu exāmenu bāra studijās (kūūl, es arī gribētu lai man liktu atzīmes par to ka laistos ar alkaholu.). nu jāā un s patiešām visu kontrolēju un tas beidzās ar pamatīgu smiešanās lēkmi. pēc tam satikām dažus paziņas un padzērām karstu tēju uz ledus, kam sekoja izārdīšanās pa sniega kupenām un wild pikošanos un protams mazo tūtu vnk brutāli izvārtīja. un ja es rīt būšu slima, tad man pohuj, jo ja saslimstu dēļ tā, ka es uzlādēju savas laimes dabspējīgumu, tad tas ir tā vērts. bet wāāā. mm, tik super ideāls vakars ar super ideālu cilvēciņu, kuru nākošo reizi satikšu vien augustā, kad būšu londonā. sadpanda. šādi randōm pārsteigumi man tik ļoti patīk, vēl patīk, ka man uzdāvina cilvēku uz vienu vakaru un es spēju viņam dāvāt smaidus un smieklus, un jaukas atmiņas, kā arī tūtas devu organismā, lai vieglāka dzīvīte pelēcīgajā londonā. protams, atvadoties nedaudz paraudāju, bet tās vairāk bija prieka asaras par jaukajiem tulītmirsimāātomērnējoesvisukontrolēju mirkļiem. un jā pasēdējām vēl nedaudz pie manis ar vecākiem un ēdām saldējumu. jā ziemā saldējumu, bet šim vakaram pie kamīna ar pārsteiguma cilvēku tas tik ļoti piestāvēja. mans kaķis viņu joprojām vēl ļoti mīl, kas ir funny, jo tas ir like vienīgais cilvēks ārpus ģimenes loka, kurš viņam patīk un no kura viņam nav paranoja.

un tagad, kad sēžu savās sarkanajās sienās, kuras pirms daudziem gadiem vecajā istabā mēs kopīgi trijatā ar aleksu krāsojām pirmo reizi sarkanas. un viņas turpina būt sarkanas, un tagad tā sēžot es saprotu, ka varbūt viņas mani nomierina tāpēc, ka tās man asociējas ar jums. un tā kā neesat man blakus un nemaz nevarat būt, tad sarkanās sienas manī rada mieru, ka tomēr esat šeit ar mani. jauki. šī bija mīļi ideāla randōm diena. un manī tagad ir tik patīkams nogurums un dzerot karstu kakao man gar acīm slīd šī vakara jaukākie kadri par atmiņām, kas vienmēr paliks ar mani. un zini, man šķiet, ka alekss tagad smaida sēžot uz mākoņa maliņas, jo arī viņa šodiena šķita ideāla. paldies, ka nokriti šovakar no debesīm man pie kājām, jo tu pat nespēj iedomāties cik ļoti man vajadzēja kādu kā tu kaut uz pāris stundām sev tuvumā. mīlu tevi, jaukumiņ. ^_____^

un tagad es jūtos šādi kā jau kačim pienākas pēc tik jauka vakara:

sleep_286x150

PURRRRRRRFECT.!

20100120

there’s nothing but dark blue.

4288412572_38f4fd53f5_b_large

hey ho. today i am swimming in my ocean. ^___^
bet tā jau nasing spešal nenotiek. uzturos savā mazajā pasaulītē. esmu kā gliemezis, kas dzīvojas savā mājā un to nekad tā īsti nepamet un visur ņem to līdzi. he is homesick too. ak šie gliemeži.
šodien sadarīju vēl pāris svarīgus papīru darbus un tā. šad tad jānodarbojas ar pieaugušo lietām arī. lai gan man diez ko nepatīk tās pieaugušo lietas. they kinda suck un ir boring.
āā un vēl šodien saminējos daudz krustvārdu mīklas un stuff. esmu no viņām nedaudz atkarīga, bet es cenšos sevi kontrolēt un atļauju sev viņām uzbrukt tikai ik pa laiciņam. piemēram šodien. vnk wāāā.! *sun* nu jā esmu weird, bet šķiet, ka to jau jūs esat pamanījuši.
hmm. what else.?! gribās beidzot zināt tās sasodītās atzīmes. es nesaprotu kur var būt tie pasniedzēji tādas bremzes. viņi nesaprotu vai, ka mums taču tās ir tādas mocības. neziņa dzen izmisumā un gribas plēst matus no galvas. es zinu, ka būs ok, bet nu whatever GRIBAS ZINĀT.! TAGAD.! UN TULĪT.! :D
hmm. vēl šodien secināju, ka sen mani neviens cilvēks iekšēji nebija nokaitinājis nu tā, ka pie nākošā piliena patiešām sitīšu pa seju. un es nejokojos. *sun* tad mani kādam vajadzēs apturēt. vnk dažreiz ir vnk par daudz. enough is enough. just sayin’. (:
pievēršoties to good stuff. šodien sapratu, ka man patīk manas ierastās vakaras sarunas ar cilvēkiem skype pasaulītē. ir tādas dažas tipiskās sarunas, kuras ir katru vakaru un tas jau ir kā pieradums. labs pieradums. vismaz ar 2 cilvēkiem. unun ar 3o ir tā, ka es katru vakaru ceru, ka man atrakstīs un tad sejā iezogas tāds mīļais smaids, kad redzu uzlecot mazo skype lodziņu ar hi, tūt. ehh. esmu addicted no šīm vakara sarunām ar vienu vienīgu cilvēku. viņas ir tādas mazliet maģiski nereālas. mhh nu nevaru izskaidrot, bet man patīk, ka viņas ik pa reizei ir. un man pat ar to savā ziņā pietiek. ^___^ šī vakara saruna bija par to, ka es tikšu noalgota cilvēku galināšanā, kā wolverine izlaidīšu nagus un noskrāpēšu līdz nāvei. un par katru dead personu man būs paka wiskas. unun jā tad es sapriecājos un cilvēks sašuta, jo saprata cik daudz wiskas viņam vajadzēs. :D es teicu, ka helikopteru nu ar to lielo kasti nu jā to konteineru. kuru kad es izēdīšu izmantosim kā līķu slēptuvi. murrr it’s great plan. dog & cat plan. that’s faking teamwork. ^___^ *giggle*
unun vēl šodien atkal klausos vienu dziesmu, ko zināmu apstākļu dēļ pret savu ex-labāko draugu neklausījos vairs. tik vien kā galvā atcerējos šo skaisto dziesmu, kas bija viņa mīļākā šajā pasaulē. bet tad es atcerējos dažus gunas vārdus un zinu, ka viņai vienmēr ir taisnība. so es pārkāpu sev un noklausījos dziesmiņu atkal pēc tik ilga laika. un ziniet gunai vienmēr ir taisnība. es sapriecājos un šī dziesma man skan jau visu vakaru uz riņķi vien un galvā tikai labās atmiņas par laikiem pirms 2 gadiem. paldies gun. :* tu esi eņģelis, bet to jau visi zin. ^___^
aaa. super cilvēks. super dziesma. super viņam uzvarēta dzīve pār leikēmiju. apbrīnoju šādus cilvēkus. *heart*

20091025

a paper boat slowly floats through my soul.

20090630101210

pieņemot, ka dvēsele ir papīra kuģītis. sevī ilgi locīts un stiprināts, lai tiktu palaists mūžīgajā dzīves peļķē.
bet kas šo kuģīti sargās tālāk.? ja nāk nodevības, sāpju, dusmu, vilšanās lietus, vai mīlestības lietussargs to paglābs.?
kas vada mūsu dvēseles kuģīti.? nejauša likteņa vēja pūsma vai pulsējošās sirds vibrācijas.?
vai mans dvēseles kuģītis var paglābt kādu citu blakām slīkstošu.? vai tālājā ceļā uz krastu varam doties kopā, jeb šis ceļš manai dvēselei jāveic vienai.?
locīsim katrs savu papīra kuģīti. pēc saviem likumiem. pēc savas sirdsapziņas.
nedomājot par vētrām, kas nāks.
nebaidoties par tālo, nezināmo ceļu.
lai peld mans dvēseles papīra kuģītis.
peld un peld un peld.

jā šovakar manī atkal iezadzies sentiments un melanholija. bēt ne jau tāda skumjā. ar priecīgu smaidu un mīļumu. kaut īsti neiet tas viss kopā, bēt tomēr tā ir. ir jauki apzināties to, ka viss notiek uz labu. un man šovakar tik ļoti sagribējās sev blakus vienu cilvēku, jā tevi alekss. es zinu, ka tāpat esi man blakus tik patiešām gribētos šo vakaru pavadīt kopā kā vecajos labajos laikos, kad sestdienas vakaros sēdējām skatījāmies filmas, taisījām spilvenu kaujas, sēdējām 2os naktī uz jumta un skaitījām garām braucošās mašīnas un runājām par lietām, kas mūs sagaida nākotnē. mēs vienmēr aizskrējām super tālu nākotnē, bet tas bija jauki vienmēr pasapņot. un zini šis tas tomēr ir piepildījies. un īstenībā tāds prieks. es atceros jaukos svētdienu rītus ar karstu tēju uz jumta un to kā katru rītu vienalga vai pirms skolas vai brīvdienās gājām pastaigāties līdz mārupītei. ākdievs kā es gribētu vienu vakaru ar tevi kā agrāk. bēt don’t worry tāpat esmu smaidīga, jo man pieder atmiņas par mums un apziņa, ka vienmēr man esi blakus un sargā. tie bija vislabākie laiki un atmiņas par tevi man neviens vairs nekad neatņems. (:
es šovakar vēlos, lai līst. lūdzu atsūti man lietu no turienes, kur esi. tad es arī zināšu, ka esi blakus. ^____^

skan: poets of the fall - the beautiful ones.