tikko atklāju jauku grupu - the like - netīšām un kā jau vienmēr ir viena dziesma, kas paķer un liek tev iemīlēt visas pārējās. un šoreiz uz mani nospēlēja the like – release me. murrralicious. ^___^
“nothing ever changes, people never change
so passion turns to sheer compulsion, then love turn to hate”
anyways, diena iet un rit savā nodabā un tuvojas novembris. ak, šis novembris jeb pareizāk novembra diagnoze un tur nu neko mainīt nevar, būs tikai jādzer daudz kafija, jādzīvo uz pret miega tabletēm kuras jau iepirku un jāturpina elpot pavisam mierīgi.
un vēl - sometimes you need to be harsh to those you love, that’s the only way to put back everything into order. that’s just life, don’t make it personal.
darbā uzradusies mazā rokdarbu darbnīciņa, kur gan vakar gan šodien locījām melnus sikspārnīšus helovīnam un mārtiņam dikti patika, viņš bija bērna prieka sajūsmā.! super. vēl šodien grebām ķirbi, tagad ir tāds mazais biedējošais ar nepareizu sakodienu, bet nekas’, mīlīgs tāpat bezgala. ^____^ (kad atradīšu actually vadu ar kuru savieno telefonu ar datoru tad būs arī bildes.) un vispār 5dien helovīna ballīte ar kolēģiem, nevaru jau tagad sagaidīt..
0 comments:
Ierakstīt komentāru