to write murrr on your hand.

šodiena bija tāda kultūras un mākslas diena, jo ar Leimaņu santu, kura nu dikti sen nebija satikta devāmies jau sen norunātu objektu apskatīšanā. liels paldies, bija burvīgi. ^____^

pirmais mūsu galamērķis bija kuģniecības un vēstures muzejs, kurā norisinājās pasākums „Pēcpusdiena Rīgas rātskunga Johana Kristofa Bērensa salonā", kur iepazināmies ar dzīvi Rīgā 18. gs. otrajā pusē caur mazu izrādīti no Mazās Ģildes teātra studijas, kur protams man uz šo bija galvenokārt jādodas, lai pasmietos par kādu draugu. :D tērpi jau bija dikti skaisti, galvenais tās kleitas, mm. katrā ziņā nenožēloju, ka aizgājām, jo smiekli bija daudz, tik žēl, ka nesanāca actually satikt pašu artūru kā dēļ, tad vispār tur devāmies.

pēc tam, devāmies uz spīķeriem uz dirty deal cafe, lai otrajā stāvā apskatītu jauno mākslinieku veikumu, kuru starpā bija protams arī pati Leimaņu santa. skaisti, pavisam, skaisti – tradicionālais kontrastā ar netradicionālo, tas bija pavisam tāds labs salikums, bet nu jā dažas tās netradicionālās gleznas bija patiešām psycho un šīzo, bet es jau nesūdzos, jo man jau tādas lietas kinda patīk. :)

pēc tam devāmies uz kim? studija kas tur pat blakus mājā, kur apskatījām Reiņa Hofmaņa izstādi “Sale”, kas bija pietiekoši šīzo, taču man patika koncepcija kopējā un tas baltums viss apkārt, kas actually simbolizēja sniegu. tā diezgan dīvaini, mazliet sajutos kā trakonamā, kur visur būtu tikai baltas sienas, jo man nezin kāpēc ir tāds pieņēmums ka tur tā patiešām ir. protams tur mazliet aizrāvos jo uznāca mazā iedvesmiņa un tapa pāris bildes (taču viņā nevajag meklēt loģiku, gluži kā mākslā):

anyways, taču man viss labāk patika kim? izstādes otrā galerija, ko veidojuši Kristaps Kalns un Sarmīte Māliņa “Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārziņā”, jo šis bija kkas ar pat ļoti vienkāršu ideju, taču tai pat laikā atšķīrās ar kko tādu ko ne kurš katrs varētu aizdomāties tik tāl. mēs iegājām istabā, kas atradās ar lieliem melniem aiskariem, kur uz katras no 4 sienām bija kāda melnbalta bilde ar cilvēkiem. pa vidu istabai atradās mazs melns apaļš galdiņš ar uz tā novietotu vāzi ar rozītēm un dažādām puķītēm, un galdiņam ap malu atradās lapma, kas kustējās gluži kā veco plašu adata un izgaismojot puķes galdiņa vidū meta ļoti skaistas ēnas uz fotogrāfiju sienām, kam visam vēl pa virsu fonā skanēja ļoti mierīga ieaijājoša svilpošana un dungošana, kas ilgstošā periodā sāka kļūt mazliet šizo un patiešām nosēsties zemapziņā, krazī, bet super man šis patika viss labāk. un kkas nedaudz no šī bildēs:

ņu tā arī noslēdzās mūsu jaukā un visnotaļ bagātinošā diena, šādi pasākumi noteikti būs jāievieš vairāk un regulārāk, jo tiem pilnībā atslēdz domšānu no visa kā cita un nofokusējas tikai uz mākslu un kultūru, ņu vismaz man un sajūtas ir tik jaukas, turklāt novembra un decembra periodā, tas ir vitāli svarīgi un ir kā zāles pret ikdienas pelēcību. ^______^

bet uz citas nots, szf šodien bija jautrīīī, kā jau katru dienu. atklāts jauns liepājnieku vārds – smīlē! – ko mana sabojātā uztvere saprot mazliet savādāk taču whatever. tad nu tas šodien panesās kā dienas vārds un bēbis vēl joprojām spilgti dominē. :D anyways, tiesību lekcijas laikā aizbraukājāmies ar mašinu līdz Molam un tur kko ārdījāmies kā jau bars ar bēbjiem un mums ar kristu bija lost in rimi ūn vēl arī kas notiek rimi, vnk sick tas bija, mūs taču nevar visus kopā bez pieaugušo uzmanības nekur laist.! kad bijām apgāzuši gandrīz visu veikalu devāmies back uz tiesību semināru un tāāād prommm kur nu kurais, cits uz darbu, cits uz mājām, cits uz liepāju un cits uz muzejiem. bet kārtējā smieklu un mazo saules stariņu diena bija, nevajag jau neko huge un patiešām sauli aiz loga, lai būtu tā sajūta. viss tā pamazām būs labi. jā, būs labi un es ne mirkli nemaz nedomāju savādāk, jo vēsturiskais faktors vienmēr ir noteicošais tā pat at the end. ^^

sanāca arī neplānoti iegriezties darbā šodien pēc kultūras un mākslas dienas, tur sanāca tāda mazā helovīnu fotosesija ar ķirbi un sikspārņiem, kuri tur tā manāmi ir savairojušies, krazī jo patiesībā jau strādāt vajadzētu, bet smuki vismaz, var just kkādu svētku piegaršu. bet jā ar ķirbi bija fun smējāmies kā salietojušies un kristaps ar savām weird idejām vnk lol. nu vai ķirbīts nav jauks:

tas laikam šim vakaram visss, rīt ballīte. ar to arī manai sajūsmais par šodienu laikam pietiek, arlabunakti bēbji. :*