mistiskas burtu kombinācijas.

pēdējās dienās nekas šeit nav rakstīts, jo vnk es mirstu un nav spēka gluži vnk pieskarties melnajiem klaviatūras taustiņiem gandrīz vai nemaz. manas pēdējās dienas, kopš 4dienas ballītes saulkrastos ir pagājušas apmēram tā: temperatūra 39, sadzeros ripas, guļu, murgoju, pieceļos palasu, iezdzeru tēju, gandrīz noģibstu, cenšos kko parakstīt referātam (mans rakstīšanas ātrums ir apmēram 4 vārdi 2 stundās. mm, fun. ), atkal izmēru temperatūru, sadzeros ripas, guļu, utt. un tā visu laiku pa apli vien. sajūta apmēram, ka manu muguru kāds ir izmantojis batuta vietā un galvu kāds dauzījis, lai iesistu naglu sienā. un vispār klausos sad dziesmas, jo nezinu neko citu šajā stāvoklī neprasās. vispār šķiet, ka man tagad kādu laiciņu būs alerģija pret ballītēm. [jā ākdievs nekad nedomāju, ka ko tādu patiešām teikšu.!] anyway vakar noskatījos paranormal activity un mja interesanta šausmene, kas vairāk bija kā dokumentālā filma. bet nu crazy tāpat. vispār biju tādā mazā šokiņā par to ko tā meitene izdarīja un beigas vispār sad. bet neko vairāk nestāstīšu, jo jums pašiem viņa jāredz. un jābaidās. :P vakar vēl bija tāds interesants sapnis (varbūt tās filmas iespaidā a varbūt nē) par savu nāvi. tiiiik reāli tas bija, bet ne jau tāds trakais, bet vairāk psiholoģiskais miršanas sapnis tas bija. vispār bija interesanti redzēt daudzas cilvēku sejas savās bērēs, kuras nu es pat ļoti sen neesmu redzējusi un kurām pat nevajadzētu tur būt un neredzēju daudzus cilvēkus kuriem tur vajadzēja būt. tā ka jā viela pārdomām katrā ziņā. pat īsti nezinu, kur pēkšņi pazuduši daži cilvēki. likās, ka viss būs tik labi un ir labi, bet mja ne ziņas no viņiem jau kādu laiciņu. nesaprotu patiešām, kas tas īsti bija un ko nozīmēja. laikam daži cilvēki nemāk komunicēt ar vārdiem, bet vnk bēgt.
vispār šajā slimošanas laikā daudz, kas ir mainījies. un turpina mainīties. pastīsimies, kas notiks. varbūt, ka neierobežot sevi neizrādīsies nemaz tik slikti. vispār tāds panorāmas rata karuselis manā mazajā galvā. varbūt..nu labi neko. dzīvei vienmēr ir savs plāns, tad jau paskatīsimies, kur viņš šoreiz mani aizvedīs. un jā daudziem cilvēkiem esmu pieķērusies tā patiešām ļoti, ļoti. dažiem vairāk kā citiem un daži ir pavisam īpaši. ^____^ bēt nu mana ideja par to ka – people always leave – nekur nav pazudusi, tāpēc jāskatās, ka atkal neapdedzinos.
neforši ir tas, ka šodien biju pie ārsta un viņš man aizliedza iet uz skolu līdz pat 4dienai piespriežot praktiski 24h gultas režīmu. wūūhūū, tagad es patiešām nomiršu tikai no garlaicības. :(
vienīgais prieciņš un saules stariņš ir tas, ka 5dien ir new moon pirmizrāde uz kuru iešu ar kitucīti^^. pagaidām no man pazīstamiem cilvēkiem, kas dzīvo citās pasaules pilsētās esmu dzirdējusi, ka šī ir daudz iespaidīgāka un labāka filma par pirmo. nu es ceru, jo pirmā kinda sucks. un vēl tāds pavisam mazais prieciņš par to, ka pēdējās dienas galvā ir tādi daži mīļi teksti, kas tur iespiedušies un nekur nepazūd. murrr. un liek pasmaidīt pat tagad, kad nav spēka smaidīt. ^___^ un tas ir ļoti, ļoti jauki.

iemīlies manī vēlreiz.
rīt.
jo šodien pārlieku auksts.

skan: augustana – boston [nu jā, tā ir mana visulaiku mīļākā dziesma, vnk viņā ir kas skaists].

p.s. - [deleted] jo es gluži vnk nosolījos sev vairs tevi nepieminēt. viss. turpmāk vairs nē.