sunday afternoon elegance.

[mm. jā konfekštūtiņa turpina dzīvot in her fairytale.]

skolai kārtējo reizi neko neesmu vēl izdarījusi. doma galvā protams eksistē, bet es nespēju saņemties un kko patiešām nopietni darīt. un galu galā tradīcijas taču jāietur un mācīšanās notiek intensīvi dienu pirms paša eksāmena. tātad rīt. (protams neticas, bet gan jau)
tikko noskatījos sava trakā vampīrseriāla jauno sēriju. un mm. es sō dēmn neatteiktos no persōnīgā vampīra. man viņi nemaz neliekas biedējoši, drausmīgi vai slepkavnieciski, bet gan sexīgi un patiešām mīlīgi. un asinis ir tik skaista padarīšana, nezinu patīk tā sarkanā krāsiņa. anyway jā, foršs seriāls man jau ir atkarība no viņa. vispār tā iešāvās prātā, ka akdievs cik ļoti mēs dzīvojam savu dzīvi caur seriāliem vai filmām. tas šķiet tā pat mazliet nereāli un tomēr tipiski 21.gs. protams, tas nedaudz uzdzen man skumjas par to, ka cilvēki tik ļoti ir degradējušies, ka labāk veido savu dzīvi no iedomu tēliem un nereālām pasaulēm, nekā patiešām reāliem un taustāmiem mirkļiem. tā vienšķiet, ka cilvēki ir pazaudējuši savu godu. un viss ko vien viņi spēj ir pārkāpt autortiesības. drīz pat laikam sāksim sapņot to, ko kāds nosapņojis kādā filmā. nekas vairs mūs nepadarīs par indivīdien, bet gan par vienu kopīgu neglītu masu, kura pārvietojas par mums atvēlēto telpu šajā visumā. un vispār, kas notiks tad, kad piemēram filmu industrijai izbeigsies ideju jaunām filmām vai seriāliem. jau tāgad ļoti daudzas filmas balstās uz vienu un to pašu sižetu, tik vien kā sejas tiek nomainītas. šķiet tad tas būs arī mūsu pasaules gals. vai 2012.gads vai kāds cits tas jau vairs nav svarīgi.
mja un pieminot šīs manas pārdomas iešu skatīties SYTYCD 4 sezonu, jo arī es esmu degradējusies un dzīvoju savu dzīvi daļēji caur nereālo zilā ekrāna metāla kasti.

…katru dienu, ik stundu, minūti, to mazo sekundīti, izsapņoju to, ko vēlētos es rīt, bet rīt viss atkārtojas no jauna. atkal un atkal. veidoju krāsu salikumus, stāvokļa kombinācijas, piruetes, stopkadrus, brīžus, kad smejos līdz neprātam, mirkļus, kad esmu laiska, neaizskarama,
bet tāda, kurai vēlas pieskarties. tāda, kuru vēlos izdzīvot, līdz katrai šūnai, līdz katram tās kodolam, līdz neiedomājamam sīkumam. tā, lai apreibstot no šīs patiesības, es aizelsusies atmostos. atkal un atkal. tā ir mana gulta, mana balss un uz spoguļa ir palicis mans pirkstu nospiedums…

skan: matt nathanson – car crash, james morrison – if the rain must fall, imogen heap – hide and seek, air – all i need, bonnie prince billy – cursed sleep.