new year.

[ņu tātad es mēģināšu saņemties, jo pēdējās kādas 7 reizes, kad centos piesēsties pie blogošanas tas beidzās ar kādu 15min. skatīšanos uz pulsējošos svītriņu un pēc tam šis lapas aizvēršanu.]

šis jaunais gads bija vairāk kā tikai vārdos aprakstāms, un es nemaz nenošēloju, ka tas tika sagaidīts kā tika un tiēši ar tādiem cilvēkiem, jo savādāk tas nebūtu bijis tas. ^____^ un pēc šāda jaunā gada es nemaz nešaubos tieši cik lielisks būs šis 2011. gads no visiem iespējamajiem aspektiem.!

mans vakars sākās Ievas satikšanu centrā un rimi izpirkšanu (kur satiku arī senu klasesbiedru Ediju un arī mūsu jauko pasniedzēju Ījabu, kur pavisam jauki novēlēja jauku jauno gadu). pēc tam tika satiktas pāris Ievas draudzenes un mēs devāmies tālāk Andas virzienā (jāpiemin, ka trolejbusā bija bērns viscaur žirafes pūkainā kostīmā). kad satikām Andu devāmies beidzot uz mūsu gala mērķi – Ziepniekkalnu, kur atradās Anda dzīvoklis, kur tas ar saviem jaunākajiem, bet tik pat mīļajiem cilvēkiem sagaidīju savu 2011. pēc ierašanās tika sataisīts daudz ēdiena, un protams, sajaukti pirmie kokteiļi (kas man par neierastu faktu bija ar šņabi, jo es tādu tehniski nedzeru, bet secinu, ka pa jaunajiem gadiem parasti sanāk). 23:00 tā smuki visi sarakstījām jaunā gada vēlmītes, lai tās pusnaktī varētu sadedzināt, kā arī uz balkona cēlām sniegavīrus, tas bija jauki – tā kkā kavējām laiciņu līdz pusnaktij, un kad pulkstens rādīja bez 20min. divpadsmit mēs saģērbāmies un devāmies tā pavisam draudzīgi ārā ar daudz šampanieša pudelēm rokās. ārā runājāmies un smējāmies līdz iekāpām pusnaktī un iesākām savu gadu ar salūta blīkšķi, brīnumsvecīšu gaismiņām, vēlmīšu sadedzināšanu un šampaniešu atkorķēšanu un dzeršanu pa apli, jo esam taču draudzīgi (jāpiemin, ka viens korķis man tā arī palika jakas kabatā un tagad tā ir šķiet mana veiksmīte). un tas izskatījās apmēram šādi:

[ar Pūčuku vēl pirms pusnakts.]

[ar lieliskajām meitenēm Polliju un Pūčuku jau 2011.]

[tieši tik skaists salūts mums bija.]

[un tā mēs dedzinājām mūsu 2011. gada vēlmītes.]

[šī bilde vnk ir spešal, jo mums ar Ievu garšo Martini Asti.]

[un jo mēs ar Pūčuku esam kārtīgas un nekad nedaram blēņas.]

un pēc oficiālās daļas sākās jautrība, pirms kuras protams bija visu mīļo cilvēku sazvanīšana un apsveikšana. un tad mēs vērtījāmies sniegā, vai pareizāk par to parūpējās mūsu jaukie vakara vīrieši. grūšana sniegā bija fun, pēc tam rokas vnk bija nejūtīgas, sniegs bija visur, bet laimīgas sejas bija visiem, un tas protams ir pats galvenais. hehe. *giggle* nu kkā šitā:

[Mārtiņš cītīgi vārta Ievu.]

[tad mēs vārtam Mārtiņu un es runāju pa telefonu.]

[tad es tiku izvārtīta un protams Mārtiņa neviltotas prieks, taču es turpinu runāt pa telefonu.]

[tad tiek izvārtīta atkal Ieva.]

[Mārtiņš cenšas mani izvārtīt, taču es cenšos neļauties.]

[bet man neizdevās – Mārtiņš uzvarēja.]

[un tā mēs braucām ar liftu 4ītī atpakaļ uz dzīvokli, haha jauka bilde.]

dzīvoklī protams visi sasildījāmies, izsmējāmies un turpinājām ballēties. tika sazvanīti daudzi cilvēki, tai skaitā jūrmalnieki, kur ilgi tika runāts ar Māri (tas bija jauki). bija arī visādas jaukas sarunas ar Andu un Ievu, līdz mēs izlēmām, ka laikam beidzot lēnām vajadzētu sākt virzīties uz vecrīgas pusi. kad sākām apzvanīt visus iespējamos rīgas taķšus sapratām, ka esam lielās nepatikšanās, jo visi solīja neātrāk kā pēc 3h, kas mums protams galīgi nederēja. atcerējos, ka pirms došanās ārā no mājastajā vakarā biju draugos izlasījusi, ka viens no pamatskolas klasesbiedriem solījās piestrādāt par šoferi, tākā nebija ko zaudēt piezvanīju Ivaram, viņš gan bija jau iedzēris tādēļ teica, ka nāksies diemžēl apbēdināt, tā jauki parunājāmies un teicām atā. bijām jau ar Ievu un Andu gatavas doties uz vecrīgu kājām, kad man atzvanīja Ivars un teica, ka esot parēķinājis un viņš vēl varot braukt, ja mums vajag, ahhh tas bija skaisti, cilvēks kurš faking 4gadus jau kā nebija satikts atbrauca mums pakaļ un aizvizināja līdz pašam centram un pieveda tieši klāt vietai kur vajadzēja, vai nav jauki, ka ir tādi cilvēki. protams, pirms tas notika, kad devāmies līdz viņa mašīnai ziepniekkalnā mēs ar Ievu izdomājām nonest Andu sniegā, viņa laikam sajuta un jau laikus sāka skriet, taču viņa nekur neaizbēga un tika izvārtīta. :D

vecrīgā pirmais protams devāmies uz šotiem. tākā manējie bija iekāpuši pelmeņos, tad uzreiz viņus nesatiku, bet gan pēc laiciņa, pa to laiku mēs šotos iegriezām ballīti ar pāris jāgerīšiem, namnam, tik jauki sasilda viņi vienmēr. un pēc laiciņa ieradās arī mani jaukie Krista un Matīss. tad sekoja daudz jēgerīšu šotu un vēl visādu citu, kas tika tukšoti viens pēc otra, jo taču ballītēēēē...! smējāmies daudz daudz un kad izgājām uz brītiņu ārā ar Kristu, Matīsu un Ievu, tad nedaudz sanāca Ievu pavārtīt sniegā, lai gan viņa jau pati viņā iekrita. *giggle*. anyways, jāāā bija superrrrrr emocijassssssss, jo manējie + savējie bija jauki draudzīgi (patika, ka Ievai bija prieks par to, ka viņu jau zināja). un ārā TIK ļoti sniga, sniga, sniga + vēl tika paspēts parunāt ar Začestu, kurš ballējās savā Jēkabpilī. un ballīte bija aptuveni tieši šitik super:

[šādi ieradās manējie zaķīši.]

[ar manu vismīļāko idiņu.]

[ar visforšākajām LETAS meičām.]

[jo mēs taču esam tieši tik funny un awesome.]

[un tā es mazliet vārtu Ievu.]

tad sagaidījuši Andu mēs turpinājāms mūsu ceļojumu uz Atslēgām, ārā gan pavisam traki sniga un iet bija riktīgi fun :D, bet galā jau kkā nonācām. tur mazliet ar pabijām:

[tā mēs ar Kristu tur mazliet pamuļķojāmies.]

kamēr, Ieva ar Andu mazliet palika šeit, mēs aizdevāmies uz blakus esošo kiwi bāru ciemos pie mūsu foršās kursabiedrenes Līnas. tad es mazliet aizdevos atpakāl uz Atslēgām, kur jau šis tas bija noticis, Ievai bija palicis slikti no viena paģiskā Matīsa šota (fui odziņai). Anda toties sēdēja ar zābakiem rokās, jo viņai bija jāpierāda kādam čalim, ka ir patiešām tik gara. okkk :D noskaidroju to, ka Ieva tiks sūtīta uz mājām (sad par to bija), un tad atkal aizdevos atpakaļ pie savējiem, kas palika kiwi bārā, kur nu jau bija atnākušas Kristas foršās meičas Liene un Santa, kā arī pēc laiciņa ieplanēja Renārs. :) ballīte vārdu sakot turpinājās. izgājām uz brītiņu ārā, kur protams panesās arī vārtīšana sniegā, centos nogāzt Renāru kā vietā viņš protams mani forši izvārtīja, mī fail. :D tad devāmies atpakaļ, citiem šoti, citiem alus, bet galvenais, ka bilde:

[ar visforšakajiem kursabiedriem un draudziņiem.]

tad laikam es esot izgājusi ārā (nu labi es to atceros, jo manlikās, ka man paliks slikti). bet neaceros es to, ka piezvanīju Kristai un liku iznākt ārā, un kad viņa esot iznākusi, es esot pateikusi, ka gribu apsēsties un vnk apsēdos. :D LOL, paldies. tad saņēmu sms no Andas, un devos pie viņas. Ieva bija jau prom un Anda bija atstāta viena, tad nu paņēmām Andu un ar Kristu devāmies uz šotiem, kur tika pievarēts pēdējais jāgerītis, kas tad arī iegrieza manu jauno gadu tieši tik ļoti, ka jāāā FUN. protams, ir vēl pāris interesantu lietu, bet visu jau izstāstīt gluži nevar ir lietas kurām jāpaliek manā prātā un to cilvēku prātos, kas šajā awesome naktī bija ar mani. tad nu arī šķīrāmies, Anda devās tālāk un mēs ar Kristu atpakaļ pie mūsējiem. bet pēc laiciņa jau arī nolēmām doties mājās pie Kristas, un tur arī nonācām 9os no rīta, super. tur satikām Grāvi, kura pavisam superīgi bija nogulējusi visu jauno gadu, funny. un tad es savā somā atradu čīzburgeru un pižiku (Ievas), forši to neatcerēties, kas un kā. un tad devāmies čučēt, ar super emocijām un smaidu, ahhhh, LIELISKI.!

no rīta mani pamodināja Ievas zvans, pasmējāmies un jā viņai bija nozudis fotoaparāts, taču tas laimīgi atradās pie Andas, tāpat kā Ievas pižiks pie manis. viss ir labi, kas labi beidzās. *sun* un tad kkad nākošās dienas vidū laimīga devos mājās vēl paspējot kopā ar Kristu un Grāvi pavadīt Lieni, kā arī pabūt ar tām abām liepājniecēm pelmeņos un vēl parunāt ar Začestu, kuram nu bija pavisam super balss, haha. :D anyways, viss bija tieši tik lieliski, ka gribējās visu vēl un vēl un vēl, patiesībā vēl joprojām gribās, tā bija tik laba ballīte, tādu vairs atkārtot nevar, var tikai vēl labāk.! ahh, emocijas, tās emocijas ir neaprakstāmas. ^____^ bija pareizie cilvēki, pareizās vietas un viss, kas notika tajā naktī palika tajā naktī starp cilvēkiem, kas tur bija. un vēl tagad tiek atcerētas lietas un par to šad tad pasmiets un parunāts, super. PALDIES – lielisks iesākums vēl lieliskākam gadam, kas mūs visus foršos sagaida.!

HELLO 2011, i love you already.