Rāda ziņas ar etiķeti prom. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti prom. Rādīt visas ziņas

20100402

mana dzīve kā amerikāņu kalniņi.

4105304799_09edb39f18_large
pēdējās dienās kkā šeit nav sanācis parakstīt svas ikdienas lietas un vispār domas, kas nomāc manu prātu. un ja godīgi es pat nezinu kāpēc, jo tas noteikti nav tas, ka man nav laika, jo arī agrāk nebija, taču kkā atradu pāris minūtes kurās iebāzt rakstīšanu šeit. tā ka jā, dunno.

runājot par to, kas pēdējās dienās noticies manā dzīvē:
1. padarbojos SZF info dienā, kas bija visai interesanti. tā kā guna mūs uzmeta un bija nesasniedzama, tad ar matīsu dzīvojāmies pie politikas zinātnes iedalītās telpas un dalījām atnākušajiem smaidiņus, zvaigznītes un skudriņas uzlīmju formā, jo viņi visi piedalījās spēlē. matīss pēc pirmā tūres mani pameta un es paliku viena, taču ar mani ik palaiciņam kāds nāca pasēdēt un ar niku izvērtās tīri jauka saruna neskatoties uz to, ka uz soliņa sēdēja slīdenis un grifindors (savējie sapratīs, un vispār kā izsecinājām tad slīdenis ir sō labāks jo esam gudri un forši) :D anyway jautrību man uzturēja arī tas, ka pirms otrās tūres sākuma sanāca pasēdēt starp pasniedzējiem un paklausīties viņu neoficiālajās sarunās, kur piemēram vienā viss sākār ar to, ka bāra aizrādīja aueram par to, ka viņam uz žaketes blonds mats, tad aizgāja jociņi par to ka viņa sievai jāpārkŗaso tagad mati blondi lai viņam neko nevarētu piesiet un tad aueram izvērtās diskusija ar koku par to, ka viņam ir baltas zeķes kur bāra to piedēvēja par pieciršanu kokam un teica, ka viņai jau nekas nav īsti pret attiecībām starp diviem vīriešiem, bet tomēr lai auers savācoties (vārdu sakot viņa pateica, ka viņš ir gejs) :D vēl arī auers un rostoks visu laiku kko karoja viens pret otru kā jau parasti. un kad koks jaunajiem pateica ka lai neklausa rostoku pirmajā lekcijā kad viņš saka ka lai pirmajā prezentācijā pie auera kko ieliek no mančesteras united, rostoks pie sevis tā dusmīgi noteica, ka gan jau viņš izdomāšot kko jaunu un šitā to neatstās. un bāra ir super mīļa, tā jauki parunājāmies par visādām ikdienišķām lietām. vispār super jauka info diena sanāca pluss tiku pie normāla izmēra szf krekla šoreiz. *sun*
2. tikai uzmeistarots sušī vakars pie santas dzīvoklī, kurā nekad vēl nebija būts, bet kurš ir tīri jauks ja skatās pēc tām bildēm kuras viņa man rādīja, jo tur agrāk dzīvoja sātanisti kkādi un visas sienas bija norakstītas ar bēdu stāstiem, sātanistu zīmēm un visādiem lāstiem un citām lietām, vnk brrr. tagad vismaz smukas krāsiņas. ^^ sužī gatavošana bija fun, daudz smieklu kā vienmēr. sākās ar to, ka secinājām ka sastāvdaļas sušī pagatavošanai ir gandrīz no visas pasaules izņemot ķīnu vai japānu, bija gan francija, itālija, vācija, taizeme, igaunija, spānija, utt. tad dīvainie rīsi kas nebiaj rīsi sanāca faking lipīgi nu tā ka ēdot bija grūti to visu sokost jo nu jā tas viss salipa. :D tas bija funfail. rezultātā vairāk saēdāmies saldumus nekā sušī. protams bija arī vīns un vispār sen sen nebiju vnk vakarā dzērusi vīnu. tad aizrunājāmies par pagātni un secinājām ka marta ir visur, ja nebūtu bijusi viņa mēs nepazītu santu, māris nebūtu ar laimiņu, mani nesauktu par tūtu un mēs nebūtu satikuši gandri un bausku, so jā viņai ir liela ietekme bijusi uz mūsu dzīvi, lai arī kā nu nebūtu, sad but true. tad arī runājoties par melnu kokteiļsalmiņu izdomājām fakinōsōm biznesa ideju. šis ir kkas superkūūl un es domāju ka varētu būt diezgan pieprasīts vismaz festivālcilvēku vidū un vispār to cilvēku vidū, kam patīk izcelties un dzert. ir doma sākt kādus 2 mēnešus pirms festiem darboties, šogad to izvedot vairāk tikai mums un draugiem un tad jau redzēs kāds būs pieprasījums un kas vispār no tā sanāks, bet domāju būs greatgreatgreat.! *sun* paliku pie santas pa nakti, aizdevāmies kkur pēc 4 čučēt, jo runājāmies un skatījāmies foršus video par mūziciņu un jā. jauki, sākoties pavasarim pamostas arī cilvēki, jo santa patiešām ļoti sen nebija satikta.
3. mamma dzīvojas pa slimnīcu. un man riebjas latvijas medicīna, kas pēc miljons analīzēm un rentgeniem un citām huiņām nevairs vairāk neko citu pateikt kā – mēs nezinam, kas jums kaiš bet zinam ka kaut kas nav kā vajag. OH EM DŽĪ seriously, arī es to varētu pateikt.! grr, stulbi. bet nu vismaz labi, ka šovakar viņu neoficiāli palaida uz svētkiem mājās, nebūs vismaz tik skumji. un ceru, ka pēc svētkiem viņi beidzot zinās kas par problēmu citādāk es sajukšu prātā, man nepatīk, ka mammai jādzīvojas pa slimnīcu, tas manī rada stresu un es naktīs atkal nevaru pagulēt. rādās kkādi murgi un neforši tas vnk ir.
4. ik pa laikam sanāk parunāties ar manu misterious cilvēku, ņu kuru vārdā vnk nesaukšu, jo pŗāk daudz cilvēki varētu viņu zināt, tas arī viss, negribu liekus jautājumus. un viņš mani nomierina, tas tā savādi. nesen bija tāda deep saruna par dzīvi un impossible lietām, kas tomēr notiek, ka jāprot sliktajā ieraudzīt labo, ka sevi nevajag vainot pie sliktā, ka ir augstāki spēki un cilvēki kas pēc nomiršanas vēl uzturas kkur starp zemi un debesīm. ir jauki apzināties, ka vēl kāds tā uzskata, bet nu kā secinājām tad šādām lietām nopietni noticēt sāk tikai cilvēki pēc traģiskām lietām. un tas pat ir loģiski. gibētos biežāk ar šo cilvēku parunāties, bet man liekas, ka tad zustu mūsu maģiskums (kā tas nesen notika ar kādu citu cilvēku). galvenais, ka mani šis cilvēks spēj nomierināt vnk ar mani runājoties. tas ir ideāli. un vispār labas atmiņas ap šo cilvēku lidinās. ^____^
5. šogad pa svētkiem laikam palikšu rīgā pa ilgiem laikiem. kkā nemaz negribas nekur braukt un nemaz nebrauksim jo mamma nevar nekur tālu doties nemaz. rīt krāsosim olas kā parasti lielajā 5dienā visi kopā, kas parasti ir tik kūūl padarīšana. patīk tomēr tās ģimeniskās lietas un mirkļi. viņi ir reti bet skaisti.
6. rītvakar varbūt būs ballīte vecrīgā, bet vēl nav tā 100% noorganizēta. katrā ziņā rock n riga būs gandrīša grupa un gribētos aizdoties tur, bet ja ne tad gribētos pasēdēt victory pub un iedzert alu vai aizdoties un nabas kluba atklāšanu, solās būt huge ballīte. ņu tad jau redzēsim, jo mana dzīve šodienas dienā kā amerikāņu kalniņš un emocijas arī bieži mainās, tāda sajūta ka būtu stāvoklī jo tad tā mainās garīgais. anyway atkal ir uzmākušās domas par došanos prom. ņu katrā ziņā vismaz uz vasaru, ja līdz tam neatradīšu patstāvīgu darbu, jo ir iespēja pastrādāt maltā un doties kopā ar ieviņu. tas būtu faking kūūl ceļo un strādā pie reizes un šeit vismaz zini, ka tas ir droši nevis kkāds fake. tad jau redzēsim. *sun*

arlabunakti draugi, centīšos biežāk atrast laiku, lai šeit padrukātu, jo esmu diezgan ļoti vairāk pārvākusies uz twitteri kur var ātri iedrukāt lietas un tevi vēl ierobežo, lai nevari rakstīt memuārus, tas man dažreiz vajadzīgs. *giggle*.

SUPER PŪKAINAS JUMS VISIEM LIELDIENAS.! :*

20100207

i’m fine…

tumblr_kum7t7k6dr1qaom97o1_500
svētdiena. svētdienas parasti ir jaukas, vismaz līdz šim tādas ir bijušas. bet nezinu kkā šī svētdienas tāda neliekas. varbūt tas tāpēc, ka vnk drausmīgi slikti gulēju, ja vispār to tā var nosaukt. drīzāk to vajadzētu dēvēt par pretīgu grozīšanos un velšanos izmisīgi pa gultu cenšoties aizmigt, taču tu nespēj aizvērt acis, jo tiklīdz tās ir ciet tā uzpeld nevēlami flešbeki un tu sāc murgot pat vēl esot pie samaņas. vnk grr. tad kad pēc šādas 3 stundu mocīšanās es pārbīdiju gultu citā istabas stūrī palika nedaudz labāk un vismaz spēju atslēgties no samaņas, bet nu jā murgošana turpinājās un šonakt murgā mani sakoda suns un tā līdz nāvei. kūūl. kāpēc gan ne. varbūt turpmāk nomurgošu visus iespējamos veidus kā es varētu nomirt. ōsōm.!

anyway pievēršoties pie pozitīvākām lietām, tad līdz vasarai ir palikušas vairs tikai 16 nedēļas, bet līdz pavasara sākumam – 6 nedēļas. vūūhūū.! ballītēēē.! *sun* arī vēl tas, ka rīt ir atkal jāsāk doties uz szf fakultātes jauki izkrāsotajām sienām. pietrūkst tās ēkas patiesībā un ilgojos pēc ikdienas rosības tur un protams dzīves szf bibliotēkā. murrr. ^____^ es ceru, ka ar ieiešanu atpakaļ fakultātes ritmā es nomierināšos un viss būs okey. un es vēl joprojām gribu uz asv. fāk. bet nu ok, nav jau vairs tālu līdz vasarai, jāsāk kārtot dokumenti un tad jau redzēs, kas notiks. vārdu sakot gribu prom. mani šeit absolūti nekas vairs netur, ņu izņemot dažus tuvus cilvēkus, bet tie jau nekur nepazudīs, ja es viņiem kko nozīmēju un pārējie daži mani saprot un tikai atbalsta, jo arī vēlas prom. (:

“Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud.”
[A. de Sent - Ekziperī]

skan: charlotte martin – cardboard ladder.

20091125

dzīve ir cīņa, kas mums jāuzvar.

20090118053538

atkal kārtējās mazās pārdomiņas par dzīvi un to, ka she’s a bitch. bet nav jau arī nemaz tik traki, kā šķiet no malas. ir jau savas labās lietas viņā arī. un jā varbūt dažreiz vieglāk patiešām būtu padoties, paņemt lielo noputējušo koferi no skapja pašas augšas cenšoties nobalansēt uz krēsla ar kustīgām kājām. salikt tur visu svarīgo šajā lielajā koferī, salikt tur aŗi cilvēkus kurus vēlies paņemt sev līdz, paņemt smaidus un smieklus un to visu tā smuki smuki vienu virs otra ātri sakrāmēt, aizvērt koferi uzguļoties tam virsū, jo protams tas būtu pārbāzts un pats labprātīgi netaisītos ciet. aizvērt durvis aiz sevis un aizdoties kkur tālu tālu prom. un sākt visu no sākuma. kur neviens nezin kā tevi sauc, kas tu esi un no kurienes nāc. tikai to, ka esi šeit, jauns un laimīgs. ar savu koferi. bet nē, padoties nevajag. šis protams ir vilinošs piedāvājums, bet nē, es tomēr izvēlos palikt kur esmu. šeit un novembrī, kura tehniski nav, kurš iesākās kā viesulis un pārgāja mums pāri tik ātri, ka nepaspējām pat pamirkšķināt savas garās, tumšās skopstas. un tagad novembris tuliņ būs jau beidzies un atstās mūs tikai ar aiz sevis radītajām sekām. tāpēc šim neeksistējošajam novembrim un mums es veltu šo dziesmu, lai mēs turpinātu cīnīties. ^___^

For those days we felt like a mistake,
Those times when love’s what you hate,
Somehow,
We keep marching on.

For those nights when I couldn’t be there,
I’ve made it harder to know that you know,
That somehow,
We’ll keep moving on.


There’s so many wars we fought,
There’s so many things we’re not,
But with what we have,
I promise you that,
We’re marching on.

For all of the plans we’ve made,
There isn’t a flag I’d wave,
Don’t care if we bend,
I’d sink us to swim,
We’re marching on.

For those doubts that swirl all around us,
For those lives that tear at the seams,
We know,
We’re not what we’ve seen.

For this dance we’ll move with each other.
There ain’t no other step than one foot,
Right in front of the other.

There’s so many wars we fought,
There’s so many things we’re not,
But with what we have,
I promise you that,
We’re marching on.

We’ll have the days we break,
And we’ll have the scars to prove it,
We’ll have the bonds that we save,
But we’ll have the heart not to lose it.

For all of the times we’ve stopped,
For all of the things I’m not.

We put one foot in front of the other,
We move like we ain’t got no other,
We go when we go,
We’re marching on…

skan: onerepublic – marchin on.