ceriņu smaids miegā.

[dzejolīši pēdējās dienās patiešām sākuši satīties kā mazi kamolīši, paldies tev.]

ceriņos pazaudēts rīts
ir mana pieclapu laimīte.
un es ieelpoju tevi sevī,
vasaras siltajā ceriņu naktī.
tu garšo pēc mellenēm pienā -
manā dvēselē.
un pieneņu pūku liedojumā,
es redzu mazu bērnu
smejamies.
tas ar saules zaķiem paslēpes spēlē
tajā vietā,
kur satiekas mūsu
smaidi.