un man šonakt tā pavisam neveikli liekas, ka tavas noziedējušās skropstas miega pārdozēšanas dēļ, laupa manu noslīkšanu tavos zilgani dzidrajos okeānos, kur tava laimīgā patiesība mīt.
un es gaidīšu, tā pavisam klusi šeit, starp lietus lāsēm un sadzeltējušām lapām, kas kopīgi laižas rudenīgajā valsī, kad visi mirstīgie jau maigi guļ, tavu okeānu netveramajā dzelmē.
un es vēl joprojām gaidīšu. šeit.!
0 comments:
Ierakstīt komentāru