jēēj. man ir kursa darba tēma un viss pārējais. un ozoliņa ir super jauka. man viņa vienmēr patikusi, tāda ōsōm tante un es ticu, ka tā bija pareizā izvēle darboties pie viņas. viņa noteikti palīdzēs un tas ir kūūl. viņa jau patiesībā nedaudz palīdzēja un jā viņa ir mīļa un visu laiku smaida. un man patīk pozitīvi cilvēki man apkārt, jo tad arī darbs būs visnotaļ pozitīvs. murrr. kursa darbs here i come. ^_____^
šodienas jaunā one tree hill sērija bija tik ļoti skumja. mhh. mja mani nedaudz iemeta manos senajos sad stāstos atpakaļ, bet nejau tādā bad ziņā. vnk atmiņu ziņā. pēc šīs sērijas es uz to visu paskatījos nedaudz savādāk. un yes, the hardest part is that you don’t have a chance to just say goodbye. šim es pilnīgi piekrītu, tas sāp visvairāk. es man šķiet atdotu visu, lai tikai būtu varējusi pateikt goodbye for the last time. ehh. bet nu jā sad sad sad sērija.
that’s sence of touch.
i think we missed that touch so much.
that we crashed into each other just so we could feel something.
un es šodien nedaudz vīlos kādā cilvēkā. i just don’t get it. kas notika, kur palika saulainie mirkļi un parādījās kkādas dīvainas izteiksmes un kkādi zemtekstu vārdi. anyway, i guess es pat negribu zināt. vnk negribu, dzīvošos tālāk un tēlošu, ka viss ir okey. vnk elpošu, jo tā ir funkcija, ko es protu veikt viss labāk. vnk klusēt un elpot, tas nekas, ka pavisam nedaudz sāp ikreizi, kad ievelku gaisu savās plaušās. tas nekas..
and you can’t fight the tears that ain’t coming, or the moment of truth in your lies, when everything feels like the movie, yeah you bleed just to know you’re alive.
un man tikko izbeidzās manas smuki smaržojošās kanēļa svece. dēmn. jāiet tagad griezt vēnas ar karoti. *giggle*
un es tagad mazliet parakāšos par savu pašu senāko atmiņu kasti, jo es zinu tur ir pāris jaukas un patīkamas atmiņas gan no skolas laikiem, gan dzīvītes, kas vēl līdz šim blogam nav nonākušas. turklāt man daudz labāk šeit patīk atdzīvināt manas senās aizmirstās atmiņas, nekā rakstīt tās pavisam vēl jaunās, jo nezinu kkā nešķiet, ka viņas ir tik ļoti sirsniņai tuvas. atmiņas gluži kā vīns paliek labākas ar laiku. ilgu laiku.
p.s. – un vispār vārds birokrātija laikam turpmāk būs mūsu mīļākais un visbiežāk lietotais vārds iekš szf sienām. nu vismaz šodien tā bija. pat ēdnīcā kādas miljons reizes pamanījāmies šo vārdu pamatoti iesaistīt sarunās, pat par majonēzi. ehh, ak šī birokrātija.! :D
0 comments:
Ierakstīt komentāru