šodiena bija kūūl. un man arvien vairāk sāk patikt 1dienas. tas tāpēc, ka ir foršās divas lekcijas pie auera. un man patiešām ļoti patīk viņa lekciju pasniegšanas stils, kurš nav nekas spešal, bet nu i guess kā britam viņam vnk ir talants būt interesantam un aizraujošas pat stāstot terminus un tādas lietas. jā un es pat nedaudz sāku domāt par to vai tikai gadījumā neņemt salīdzinošo politiku, nevis starptautisko. bet jēēs laiks rādīs. un auers ir the best. *sun*
pēc skolas satiku savo mazo mīļo meiteni. mm. tik sen nebija satikta, tik daudz lietas nebija stāstītas, tik sen nebija viņa samīļota. bet šodien i did. staigājāmies gar daugavu un runājāmies. atstāstījām katra savus pēdējos notikumus, kas kopš jaunā gada pabijuši un mja, kārtējo reizi tik pierādas, ka mums vienmēr viss notiek abām līdzīgi – situācijas nemainās, tikai cilvēki. bet nu anyway vienmēr milzīgs prieks šo personu satikt, lai arī cik reti tas būtu. mīļoju. :*
p.s. – vēl tikai 3 nedēļas un tad mēs beidzot KOPĀ varēsim mīcīties pa visiem vecrīgas bāriem un klubiem pēc kārtas. ahh. gaidūūū.!
vakarā devāmies bariņš uz zviedru augstskolu klausīties lekciju par obamu. mm, tas bija kūūūl. pirmkārt, jau dikti patika tas black person, kurš runāja. viņš bija tāds atraktīvs un foršs un vispār viņš stāstīja interesantas lietas, vismaz neko tādu, kas jau miljons reizes no visām pusēm aprunāts un tā. šis bija kkas svaigs, tātad arī aizraujošs. lekcija protams ievilkās ilgāk par paredzēto stundu, bet tas nekas, jo patiešām bija lietas, kuras bija noderīgi uzzināt un izprast. un tik kūūl lekcijas laikā pat atradu potenciālo kursa darba tēmu, kas man pat ļoti patiktu un būtu fun rakstīt. jāaiziet tik rīt ar ozoliņu par šo padiskutēt un jēsss. ^_____^
vispār šovakar milzōnīgs nogurums un negribas neko darīt. tas laikam no šodienas pārmērīgās uzturēšanās ārā ziemotajā gaisā. un ziniet es vispār arī neko šovakar nedaru. tik runājos ar cilvēkiem skypā, skatos bildes un šķirstu vecus pierakstus no savām dzejoļu/prozas/pārdomu kladēm. nu kkā tā – dzīvojos savā mazajā pasaulītē. un jā vispār ir viena bilde. bilde, ar kuru es nezinu ko lai iesāk. es nespēju izmest bildi, taču jā viņu es nevēlos turēt kopā ar pārējām, viņa man vairs neko nenozīmē, tikai nepareizus lēmumus un pāris kļūdas, izsapņotus sapņus un mīlestību pārvērstu tukšumā. i guess viņas vieta ir manā lietu atvlknē – pašā pašā apakšā. jā, tur viņa šovakar nonāks un es ceru, ka laiks un gadi viņu saēdīs līdz nepazīšanai. ardievu.
un šeit vēl dažas senas bildes, kuras šodien redzēju pirmo reizi pēc apmēram 3 gadiem. senais laiks ar maniem senajiem cilvēkiem, kuri turpina rakstīt savas atmiņas kopā ar mani vēl šodien. mm, sens.
skan: snow patrol – please just take these photos from my hands, jack’s mannequin – lullaby, matt nathanson – car crash.
0 comments:
Ierakstīt komentāru