evening that became my biggest nightmare.

vakars aizsākās ar jauko pasēdēšanu aptiekā kopā ar dažiem vislabākajiem vecajiem klasesbiedriem. ar alu un sarunām par to kā nu kuram tagad iet, kas mainījies un tā. kad atnāca mans mīļākais no klasesbiedriem uģis viņa pirmais jautājums mums bija - nu tā kurš apprecējies.?! vnk lol, bet nu jā tas ir uga^^ pēc laiciņa aptiekā nomainījām lokāciju uz victory pub, kur turpinājās sarunas pie alus un laimīgu bērnu smiešanās. tad randōm izdomājām doties uz feelingu, kur edgars svinēja dz.d. tur traki izdejojāmies un satikām vēl senākus vecos klasesbiedrus. un tad ar laimiņu devāmies prom uz kautkurieni. :D centāmies noskaidrot kur nozuda uga un kozis, bet nu jā izrādījās, ka viņi bija jau aizdevušies promprom. vienīgais, kas lika pasmaidīt bija teksts – obligāti citreiz and i love jū tū. ^^ uga ir faking foršs, bet es jau nekad neesmu par to šaubījusies. tad iegriezāmies hesburgerā, kurā ir stilīgas durvis un viņas bija ļoti grūti attaisīt no āŗpuses so bija reāli jāieskrienas un jātriecas pret durvīm, fun. anyway, stilīgi parunājāmies ar apsargu viņš tāds jauks bija un izstāstījām mūsu šīs nakts piedzīvojumu. un tad devāmies uz depo. pie hesburgera durvīm vēl satiekot lindu, akdievs tas bija dīvaini. kā arī vēl bariņu no szf no kura atpazinu es tikai silvu. ^^ protams es neizturēju un man vajadzēja vismaz vienu cigareti izpīpēt so nācās meklēt to pie kāda, atradu kādu jauku meiteni, kura pat iedeva divas. kūl. tad no depo iznāca māris un gandrīz nonesa mūs ar laimiņu samīļojot. parunājāmies stāvot ārā un māris iegāja atpakaļ depo atstājot mūs ar laimiņu izlemt vai mēs ejam iekšā vai ejam atpakaļ uz feelingu pie šelīnas. es gan zināju, ka tā ir slikta doma iet uz depo, ka nevajag, es vnk to jutu. bet tākā laimiņa vēlājās tad devos līdzi. un sākums jau bija jauks, regejs visu cauru nakti, jauki draugi, dejas un stuff. mazais jaukais vakardienas mirklītis par ko tik ļoti sapriecājos šķiet turpināja palikt vien lielāks ar daudzjiem samīļojieniem un vārdiem, taču pēc laiciņa tas pārvērtās murgā. šķiet, ka manā dzīvē sāk dominēt murgi gan nosapņoti, gan reāli. man vnk pretīgi sāka uzmākties, āāā. khh, nemaz negribu atcerēties. un stulbākais ir tas, ka tu nespēj aizbēgt, tu nevari pazust, tu nevar pat kliegt, jo tev nav spēka, jo tu nekad neticēji, ka tieši šis cilvēks jelkad spētu tev kko tādu nodarīt. mhh, pretīgi. anyway pēc laiciņa kad tiku prom, ja to tā vispār var nosaukt, tad nu jā aizbēgt jau nebija tā īsti kur, tāda sajūta ka tu esi 4 sienās bez logiem un durvīm tikai ar tāvām bailēm un skumjām. un tu smoc. tu vairs nevari atrast pareizu elpu, tu nevari cīnīties pret asarām, tu gribi tikai pazust. mhh. un tad tev ir pats grūtākais uzdevums, cilvēkam kurš ir sadzēries vnk paskaidrot kāpēc tas ko viņš dara nav pareizi un forši. mja good luck with that. vnk ej dirst.! protams šī saruna beidzas tikai ar to, ka tu palieca viena vecrīgā ielas vidū pie depo raudot bez jakas ziemā (pohuj par jaku patiesībā, jo nebija jau nemaz auksts tas tik tā lai nedaudz dramatiskāk izklausītos). great. mana mīļākā sajūta turpmāk ever. *sun* un tad es iegāju atpakaļ depo un vnk tur ir tāds viens tumšs stūris es tur vnk forši noslīdēju un izplūdu asarās. ideāls vakara noslēgums. tur mani atrada laimiņa, samīļoja un mēģināja nomierināt. khh. anyway es kkā savācos atdevu laimiņu mārim un atvadījos, jo es tikai gribēju mājiņās. man citas domās galvā vnk nebija. man patīk, ka uz atvadām ozols man pat lika nedaudz pasmaidīt ar savu weirdness. jauki. (:
forši ir nokļūt mājās, iekrist gultā un vnk raudāt. neelpot, vnk raudāt. sen mani šitā nebija novedis viens vienīgs cilvēks. pēdējo reizi kkas līdzīgs bija ar martu pirms vairāk kā gada. grrr. ņu jā un vēl tās sexīgās īsziņas, kas pēc tam nāca, vnk ej dirst nopietni. cilvēki paliek tik faking stulbi kad sadzeras un paši sevi vairs nekontrolē un vēl strīdas pretīm, ka alkaholam jau ar šito visu nav sakars. nēēe nemaz, riiiiiight.! manu noraudāto pusnakti bez elpošanas, normālas sirds sišanās un vispār visām citām detaļām salaboja matīss, kurš paldies dievam spēja mani nomierināt, lai es nesāktu darīt muļķības, kuras es negribēju sākt darīt. pēc parunāšanās ar matīsu es vismaz spēju paelpo, so thats good. paldies, mač. ^___^ un šodienas – piedod – par tavu vakardienu ir vnk bullshit. tas vārds nepalīdz un nepalīdzēs. viņam nav jeģas vai būtības, tas vnk ir kails un bezjēdzīgs piedod. vien 6 burti bez patiesas nozīmes, tikai kkas ko pateikt, lai varbūt paliktu labāk. tik interesanti kam.?! tavam ego vai manām sāpēm. nezin kāpēc es liktu visu savu naudu uz pirmo variantu. un tas ir tik dīvaini, kad tavs mīļākais mirklis pārvēršas murgā. murgā kuru es nezinu vai spēšu tik drīz aizmirst un vispār ar katru šādu notikumu es aizvien vairāk vēlos aizbraukt no LV. gribu ar gunu uz asv un sēdēt kalifornijā pie okeāna saulītē un neparko nedomāt. būt vnk mazajai tūtai un smieties par niekiem, mērcējot kājas okeāna kutinošajā ūdenī. ^______^ murrr. viss man vajag gunu, es gribu pieteikties pēc iespējas ātrāk. un i mean it. pietiks čakarēties šeit, vajag uz gadu izrauties un redzēt kas notiek pēc tam.