it's freezing in the corner of my mind.

vakardiena sākās ar kino un sapiera noskatīšanos. nja deep filma. man vismaz personīga patiešām ļoti patika. it īpaši tā vieta, kur viņš no gruvešiem izvilka savā virzienā vairākas bumbas. vnk tas bija spēcīgs skats. the hurt locker - it's a term in EOD (Military Bomb Squad) that if you screw up trying to disarm one of these devices that you "end up in the Hurt Locker", meaning seriously wounded or dead. sō jā, dažbrīd bišķīt par daudz aizdomājos līdzi filmai. un kā teica filmā – war is a drug. lai gan pašlaik es gan teiktu, ka anger is a drug.! bēt katrā ziņā pāldies manam kino draudziņam, jo tik ļoti gribējās viņu satikt un es tiku pie samīļojieniem, kas man patiešām bija vajadzīgi. un tas bija tik mīļi, ka tu kādam pa telefonu pateici ka šis kino apmeklējums tev bija ļoti ļoti ļoti svarīgs. ^____^
basketbolā szf zaudēja. :( bēt nu oh well. gan būs labi.
un tad bija jaukā ballīte pie gunāāāās. :* guna ir tik superjauks cilvēks, ka jā gribētos viņu turēt mājās uz plauktiņa tā, lai katru rītu pamostoties vnk nevarētu nepasmaidīt paskatoties uz viņu. (: runājot par ballīti - daudz alus, dīvainas dziesmas, dīvains aliasa lietojums, cepti kartupeļi, pīpēšana, saplēstas zeķubikses, kafija, smiekli, asaras, dusmas, sviests, miegs, 4 in 1, kutināšana, muguras kasīšana, rīts. tas tā caur atslēgas vārdiem. matīsss ir tik mīļš spilvens un vnk karsts puisis. :P un no rītiem vnk paliek wild un ieper cilvēkus ar savu kaklasaiti. mēs 4 nedaudz izvarojām to gultu, bēt nu cerams tā meitene neņems ļaunā.
tagad reāli sēžu, klausos emotional & angry songs un domāju. domāju par to, ka laikam šo gadu nomocīšu szf un tad tomēr došos prom. pāriešu uz romāniku. protams būs žēl pamest visus jaukos jaunos cilvēkus, kuriem jau esmu patiešām pieķērusies. bēt vnk es meklēju mieru & sajūtu, ka jā this is it un šķiet, ka šeit to neatradīšu. un galu galā nezinu, man jau nav arī grūti uzdavināt citiem cilvēkiem prieku, aizejot no szf. patiešām nav grūti. (: vnk es negribu, patiešām ļoti ļoti negribu drāmas. nē vairs nē. manā dzīvē to ir bijis par daudz, un nezinu vai nākošo dziļi slikto un sāpīgo lietu spēšu morāli pārdzīvot, jo dažreiz vnk ir gluži par daudz. un kad tā notiek, tad var sanākt visādas sliktas lietas, it īpaši zinot, ka mans iekšējais stāvoklis nekad tā īsti netiks pāri vienam triecienam un tas nozīmē, ka viņš vienmēr būs pārāk viegli sadragājams. un es zinu, ka ir cilvēki kas manā dzīvē to izmanto kā manipulācijas ieroci.
un tagad es jūtos reāli slikti, jo es jūtu to kā cilvēki spēj man likt justies vainīgai pat tad kad man nevajadzētu. it īpaši par lietām par kurām es neesmu atbildīga un neprasīju. par lietām, kur mani sauc par vainīgu un dēvē “jaukos’' vārdos, kaut gan neesmu pelnījusi. vnk varbūt vajadzētu uzmest visus cilvēkus. nu nafig ar, tad uzreiz būt ļaunam un riebīgam, lai ienīst uzreiz un par redzamiem iemesliem, nevis censties būt draudzīgam, palīdzēt un beigās justies vainīgam par to, ka tevi par to ienīst. vnk kāpēc pūlēties, ja rezultāts viens un tas pats. vnk gribas sev iesist. un izsist to muļķīgo ideju vienreiz no savas galvas, ka ticot, ka cilvēki ir jauki viņi patiešām tādi arī izrādīsies. nū nav tā, reāli nav tā. bēt vienalga gribas tam ticēt, i guess cerība muļķa mierinājums.. grūti īstenībā saprast ko cilvēki īsti cenšas panākt ar savu uzvedību. un reāli es nezinu ko man darīt, jo es netaisos izvēlēties starp cilvēkiem. tas vnk nav godīgi. bēt nu jā, es negribu šo visu un ja tas nozīmē mainīt fakultāti, tad esmu ar mieru. vnk patiešām žēl. ka cilvēki, nesaprot, ka dažreiz dzīvē notiekt tā kā notiek un vnk mainīt neko nevar, ka tad ir jāapstājas jāielepo, jāizelpo un jāsaprot, ka pat ja sāp vai ja ir dusmas vai skumji, nevar sākt vainot visus apkārtējos, nevar krist panikā, nevar plēst traukus. vnk ir jānomierinās un jācenšas no sliktā paņemt tās labās lietas. to nu man dzīve ir iemācījusi un tā laikam ir nozīmīgākā lieta, ko cilvēks savā mūžā var iemācīties. un kā A.Kamī reiz sacījis: "Cilvēkus nelaimīgus dara neļaušanās notikumu gaitai."
tagad došos gulēt, jo gribās pasapņot jaukus sapnīšus, lai šīs dusmas, kas šodien manī plosās aizietu prom. vai vismaz nokulstu uz kādu brītiņu.
protams, es ceru, ka viss nokārtosies, jo patiešām būtu žēl zaudēt tādus jaukus cilvēkus. bēt nu kā jau vienreiz teicu, tad jā savu draudzību neuzspiedīšu, ja cilvēks to atklāti nevēlas. just say it un es izdomāšu, kā nešķērsot tavu ceļu vairs. bēt vismaz es zināšu, ka būšu darījusi visu, lai būtu labi. tik cilvēkiem jau nevar uzspiest draudzību. un vispār cilvēkiem neko nevar uzspiest, tā ka jā. padomājiet par to nedaudz..

skan: the game – my life, atb – the autumn leaves, nickleback – this is how you remind me, ok go – it’s a disaster, papa roach – hollywood whore, pnd – sprīdītis, all american rejects – stab my back, switches – drama queen, moulin rouge – all you need is love, kelly osbourne – shut up, bryan adams – please forgive me.