christopher nolan.

šodien ar Sanci devāmies uz k-suns uz tādu pasākumu kā – 5 vakari aizspogulijā sirreālisma iezīmes kino. kur šodien bija par Christopher Nolan filmām, jums viņš visvairāk varētu būt pazīstams ar Betmenu un Ilūziju (Prestige), taču šodien mums rādija viņa filmu Memento, taču vispirms bija tāda forša un smieklīga lekcija vispār par viņa darbu un filmām un mazu ieskatu tajās, parādot tās mazās detaļas un tā, nu ļoti pat patika. Bet pievēršoties vairāk tieši filmai Memento man visvairāk patika tas, ka tā bija neloģiski loģiskā loģika, kur filma bija uz priekšu atpakaļgaitā un tas izraisīja tādas dīvainas sājūtas, ko patiesībā jau parāda ar filmas pašām pirmajām minūtēm par šīs filmas specifiku, kas ir lieliski. nu tehniski tas bija tā, ka filmas sākums patiesībā bija jau filmas beigas un filmas beigas patiesībā bija filmas sākums. un filma sastāvēja no noteikta skaita fragmentiem kuri sanāk gāja atpakaļgaitā no visas galvenās filmas domas, taču uz priekšu katrā mazajā fragmentā. nu vārdu sakot filma ir sadalīta krāsainajās un menbaltajās scēnās un krāsainās iet atpakaļgaitā, bet melnbaltās uz priekšu. un doma šādai koncepcijai ir tā, ka skatītājam nākas identificēt savā ziņā ar filmas galveno varoni Leonardu kuram bija īstermiņa atmiņa un viņš nespēja veidot jaunas atmiņas un vispār atcerēties lietas ilgāk par 10 min. [The medical condition experienced by Leonard in this film is a real condition called Anterograde Amnesia - the inability to form new memories after damage to the hippocampus] un konskatītājam nākas koncentrēties uz savu paša atmiņu un identitāti, lai mēģinātu uztvert filmas gaitu atpakaļgaitā uzpriekšu. izklausās jau nu ļoti samudzināti, bet nu nebūtu jau tā nekāda mindfuck filma, ja tas tā nebūtu, taču man ļoti ļoti patika doma un es pat šķiet beigās sapratu to, kas bija jāsaprot un kāpēc tad nu viss bija tā kā notikās šajā filmā, katrā ziņā viegli nenācās likt mazo atmiņu gabalus kopā, lai uztvertu lielo bildi, bet aizraujoši nu gan. noteikti iesaku jums šo filmu no visas sirds, ir par ko aizdomāties, ir kur piesiet savu kino dvēseli.
un tagad beidzot man arī ir vēlēšanās beidzot noskatīties inception par ko visi tā safanojušies, un ko līdz šodienai man nemaz negribējās skatīties, taču tā kā tā arī christopher nolan filma un pēc šodienas lektora vārdiem vieglāk uztverama nekā memento, varētu būt interesanti. jā, šķiet drīzumā arī gribēšu noskatīties prestige. mm, jauki jauki, pavisam lieliskas 3 stundas, kas šovakar pavadītas k-suns ar Sanci un karstu šakolodi un sirreālismu. ^____^

“I have to believe in a world outside my own mind. I have to believe that my actions still have meaning, even if I can't remember them. I have to believe that when my eyes are closed, the world's still there. Do I believe the world's still there? Is it still out there?... Yeah. We all need mirrors to remind ourselves who we are. I'm no different.”