vakar uzrakstīju pēdējās 3 vēstules. šī mēneša laikā jau kopā ir sešas nenosūtītas vēstules un viena nosūtīta (jo bija important). un šodien jau paspēju 3 no 6ām nosūtīt, tā ka darbiņš padarīts. vispār man ir iepatikusies šī vēstuļu rakstīšana, jo tomēr old skūl vēstulēm ar krāsainām aploksnītēm, markām un visām citām lietām ir savs skaistums. nezinu varbūt tas ka kopā ar uzrakstītajiem vārdiem tu tomēr starp lapām atstāj savas sajūtas. un iespējams lasītājs tās sajūt un tas mirklis noteikti ir skaists. un maģisks.
divas no manām sešām vēstulēm ceļos uz kanādu, jo jau kādu laiciņu nekas no šīs tālās zemes nav dzirdēt, un es ilgojos pēs vēstulēm kuras atverot var sajust kanādas gaisu, kas smaržo pēc kļavu lapām un niagāras ūdenskrituma, un vēl laipniem cilvēkiem. vēl viena vēstule ceļos uz franciju pie krustēva kurš pašlaik tur uzturas un es ceru ka vēstule paspēs aizkļūt līdz viņam laikus nevis dienu pēc tam kad viņš būs aizbraucis back to vācija. jo gribas ātrāk apsveikt ar mazulīša piedzimšanu. tas noteikti būs laimīgs mazulītis, jo kurš gan negribētu piedzimt francijā. mmm. ^___^
viena vēstule ceļos uz nekurieni, jo diemžēl tur kur uzturas šis cilvēks vēstules pagaidām nosūtīt nevar. un visticamāk nevarēs nekad. žēl ka nav izgudrot pasts uz debesīm. bēt es ceru, nē es īstenībā zinu, ka viņš jau tāpat zin kas šajā vēstulē rakstīt. jo vakar tik ļoti sailgojos pēc šī cilvēka, ka nespēju viņam neuzrakstīt. īstenībā pietrūkst viņa padomi un arī smiekli. jo viņš noteikti smejas par to ko es esmu izdarījusi ar savu dzīvi, ka tā ir pamatīgā haosā. i know. un es zinu perfekti ko viņš man teiktu. un vispār funny, ka tieši sakarā ar vienu cilvēku manā dzīvē viņš bija pilnīgā mierā, lai gan visus pārējos viņš ciest nevarēja un man tas bija šoks, ka tieši šis cilvēks, bēt jā viss tagad ir tā kā ir. un šī vēstule glabāsies smuki manā atvilknē. pietrūkst tevis, alekss. ^^
un pēdējās divas arī netiks nosūtītas, jo nezinu šķiet, ka tā būs labāk. varbūt kādreiz, varbūt nē (ja man palūgs tad iespējams nosūtīšu). es zinu, ka šim cilvēkam būs vēl vēstules ar laiku un krāsies glītā kaudzītē. i guess un tad varēs teikt: i still write you letters. i just don’t send them anymore.
un tagad es gaidīšu savas vēstules no kanādas, kas smuki smaržo ar nepacietību. murrr. ^_____^
Pirms 14 gadiem

0 comments:
Ierakstīt komentāru