labvakar vai tā pareizāk laikam jau labrīt, kaut gan man jau būtu jāguļ, es tomēr vēlējos šeit pabūt kaut uz pavisam mazu mirklīti un atstāt daļiņu sevis šeit, jo tik daudz kas ir sakrājies, bet ne par visu šonakt.
pirmkārt, Gunai šodien ir/bija dzimšanas diena un kaut arī viņa ir vairākus simtus km tālu no mums, tas netraucēja mums viņu apsveikt ar mīļu mīļu pārsteiguma video un likt viņai justies kā mājās. ahh, cik ļoti man gribējās atdot visu, lai tikai mirklī, kad viņa skatījās šo video es varētu būt tur pat blakus. ^^ jo emocijas noteikti strāvoja kā elektrība, jo man pašai to noskatoties vispirms bija asaras, tad smiekli un beigās zosāda.! superrrrrr, ko lai citu saka. un šeit varat ievērtēt mūsu dāvanu – surprise in america. *sun*
otrkārt, rītdien būs diezgan svarīga intervija AIESEC’ā ko patiesībā gaidu ar nepacietību, mazais stresiņš jau ir, bet tas ir tas patīkamais un draudzīgais un turklāt varēšu atkal jauki parunāties ar cilvēkiem angļu valodā, dēmn how much i miss that. :( bet jā rīt ir tās izšķirošās intervijas pēc kurām uzņems jaunos nozīmīgos biedrus, kas aktīvi varēs iesaistīties jaunajos projektos, kas gaidāmi ap dec.-jan. utt. un tas būs tik awesome, ka jau esmu sajūsmā.!
treškārt, augšējā bilde izsaka visu un tas bija kā sitiens pa seju, jo beidzot es sapratu savu dīvainību jēgu, vnk esmu limited edition un tie ir tādi zelta vārdi. beidzot mana mistērija ir atrisināta attiecībā pašai uz sevi un varēšu naktīs mierīgāk gulēt. ^___^
ceturtkārt, man laikam pietrūkst klātbūtnes, un, kā jau mums zināms, klātbūtne nenozīmē būt klāt.
anyways, novēršot nedaudz no iepriekšējā teikuma, kuru negrasos skaidrot, varu pateikt, ka manī mīt ziemassvētki jau kādu labu laiciņu. tas ir tik nepierasti dīvaini, ka cenšos domas novērst uz ko citu, bet kkā tie ziemassvētki atgriežas manā galvā, tāpēc arī par ziemassvētku dāvanām saviem mīļumiņiem esmu sākusi domāt daudz ātrāk. un vispār viss tā dīvaini sakārtojies šogad un mazliet sajaucies kkur citur, dažreiz es pat nezinu ko domāt un just, bet laikam jau jāpriecājas, jo vienmēr jau var būt viss vēl nesaprotamāk. dzīvosim redzēsim un tad arī jautāsim – kāpēc tā, nevis savādāk.?!
jauku miedziņu. ^____^
1 comments:
guess, arī man tā bilde ir kaut kādā mērā atbilde par sevi :)
Ierakstīt komentāru