“Guna Začeste: PISĢEC kā pietrūkst”
šie Guna vārdi facebook’ā bija tādi mazliet sāpīgie, bet nekas life goes on un galu galā vairs tikai pāris simti dienu un varēsim jau teikt, ka rīt viņa būs mājās pie mums. tā būs viena sasodīti skaista diena. ^____^
ja salīdzina pagājušo nedēļas nogali ar manu šo nedēļas nogali, tad man grrr, pilnībā esmu noslinkojusi un atpūtusies un neko neesmu darījusi saistībā ar skolu, bet i guess vienmēr jau nevar. un tāpat tuliņ novemris un novembrī nevar nedarboties un nedrukāt miljoniem referātu, ko arī darīšu. tāpēc vēl jāķer pēdējie saulainie un bezrūpības pilnie mirkļi svētdienās un vnk jābauda tie.
vakar protams uznāca kkas un izdomāju palasīt vecās lietiņas un nu jā vardu sakot nevajadzēja tur bija tik daudz kā visa, gan senu sarakstīšu ar dažādiem cilvēkiem skypā, kad dažādas vēstules adresētas dažādiem cilvēkiem pagājušajos ziemassvētkos, gan vēl senāku pārdomu un manu mazo prozu krājums. bet jā nevajadzēja, atmiņas protams ir labas lietas, bet dažreiz tās spēj izraisīt sāpes. vismaz man palīdzēja tas, ka tobrīd runājos ar pavisam nesen iegūtu draugu, kurš man lika smieties vairāk kā vienmēr, mēģinot mani sašaustīt ar trakiem metāla grupu dziesmu video, viņam protams īpaši nesanāca, tāpēc es arī smējos. tikšos ar šo cilvēku cerams 4dien un ķeršu pēc iespējas vairāk pozitīvisma cik vien varēšu, murrr. ak, manu mazo velniņ, kas sēž manī iekšā, tu man patīc un pēdējā laikā tu esi atdzīvojies. *sun*
un vispār tā kā man iepatikās mans un Leimaņu santas kultūras un mākslas pasākums, tad izdomāju, ka gribu arī šonedēļ gabaliņu no tā visa, tagad tik jāatrod kkas superīgs un jāsaplāno, jā.! šis kkā neļaus pazust manliekas visā ziemas pelēcīgumā, nu turēs kkā pazliet virs sniega līmeņa un drošībā, turklāt tas arī izglīto un papildina redzes loku un radošumu. daudz pozitīvā šajā ir visnotaļ neapšaubāmi, iesaku.
un vispār pēdējās dienās jūtos apmēram šādi, ņu kā savā iekšējā mazajā islandes pasaulītē ar šadām emocijām. murrr. ^____^
0 comments:
Ierakstīt komentāru