mūsu – mana, Kristas un viņas 2 draudzenes, Mārtiņa un Sintijas - 18. novembris jeb mūsu jaukās Latvijas dz.d. sākās ar mazo spontāno ideju aizdoties uz lāpu gājienu līdz brīvības piemineklim, kas začesta vārdiem patiešām bija ļoti sirsnīgs. mani patiešām pārsteidza daudzo cilvēku skaits un vēl vairāk esošās lāpas un tā siltā sajūta, kas staroja novām daudzajām mazajām un lielajām liesmiņām.
tad pie Brīvības pieminekļa satikām vēl Kristu un viņas puisi & Renāru. vēlāk atnāca arī Nauri ar draugiem un Diāna ar draudzeni. devāmies mazliek palūkoties staro rīga taču tālāk par operu netikām, jo izdomājām, ka tomēr jādodas iepirkt lietas vakaram un Krista vēl gribēja paēst tādēļ devāmies uz pelmeņiem, kur pēc laiciņa pievienojās vēl Dima (tas bija tā weird, jo nu jā viņam mūsu ierastā kompānija kkā nav ierasta). anyways, tad caur rimi devāmies atpakaļ pie brīvības pieminekļa klausīties zatlera runu, kuru es dzirdēju amzliet daļēji, jo uz mirklīti nozudu gabaliņu tālāk no pārējiem lai satiktu citus savus draudziņus – Artūru ar Edgaru & co. izsmējos un mans dīvainais garstāvoklis totāli uzlabojās, jā jo es gandrīz nonesu Artūru, hihi. bija jauki viņus satikt kaut uz mirkli. murrr.
tad ar savējiem devāmies uz krastmalu vērot salūtu, kad ar Mārtiņu un sintiju izdomājām, ka tomēr gribam lietot alkoholu šovakar, tad nu kamēr pārējie palika sargāt mūsu salūtskatīšanās vietu mēs aizdevāmies uz tuvējo maximu, kur protams rindas bija vnk krazī garas, bet nu mēs izstāvējām, taču kā rezultātā iznācām no maximas tieši kad sākās salūts un palikām to vērot tur pat. jāsaka, ka man patika, man beidzot patika 18. novembra salūts, kurš pēdējo reizi ievērojams bija patiešām pirms kāda laiciņa. patika mūzikas un salūta un krāziņu salikums, ja nebūtu bijusi vēl tā migla tad viss būtu bijis ideāli. pēc tam satikām savējos 15.trolejbusa pieturā un devāmies pie Kristas ĻOTI pārbāztā mazajā 15. trolejbusā, tas bija piedzīvojums. :D
anyways, pie Kristas sākām ar Mārtiņu un Sintiju gatavot savu īpašo karsto dzērienu, kas beigās garšoja kā pavisam lielisks mājās gatavots karstvīns, tikai ar šņabi, karsto upeņu dzērienu un mazliet laima un apelsīnu sulas. iesaku, viennozīmīgi. ^___^ tad ieradās arī Silva, un tad sākās daudz daudz smieklu par Mārtiņu un viņa rota vīrusu, kas vnk noteikti mūsu dzīves pagarināja par daudz daudz gadiem, bija tādi mazie ļaunie jociņi, bet prieks, ka viņš neņēma to galvā un saprata, ka mēs taču nedomājam neko nopietni un prata kārtīgi izsmieties arī par sevi. *sun* protams, netika aizmirsts arī par Gunu, so iedomājāmies arī par viņu. tad arī ieradās Matīss pēc darbiņa, kad mēs jau bijām manāmi jautri visi pārējie. ^^
tad bija trakas izdarības ar Renāru, plastmasas maisiņu un viņa interesanto dvieļa balstiņu savienojumā ar skypu un zvanīšanu Daigai. nabaga meiča, bet nu mēs pārējie bijām pārsmējušies vnk līdz asarām, nāvei un presītes visiem labi uztrenētas noteikti tika, tas bija vnk faking funny. tad es visiem parādīju sātana mājas lapu, kas respektīvi ir party karaoke un tad tik sākās, jo dziedāšana turpinājās visu cauru nakti un azarts lidinājās pa gaisu, galvenais jau ka – are you ready volix.? :D :D
tad ar laiku cilvēki lēnām sāka aizmigt līdz bijām jau vairs nomodā palikušas divatā ar Kristu un daļēju nomodā esošu Matīsu, kas bija kkad ap 6iem no rīta. gulējām tā visi čupiņā un runājāmies. tad Mačs atslēdzās un ar Kristu mazliet pasmējāmies par viņu, jo viņš traki krāca un vēl arī tapa pāris bildes, bet nu tad arī mēs sapratām, ka laikam jādodas stundiņu pagulēt, jo arī Renārs tā pavisam jauki čučēja, visu laiku ar smaidu uz sejas.
tad ap 9iem aizdevās Mārtiņš ar Matīsu, bet mēs pārējie atkal atlūzām līdz 1iem. tad lēnām aizdevās Kristas draudzenes ar Renāru un es kādas 15min. pēc viņiem. protams, tā jau nebūtu es, ja nefailotu, tādēļ iekāpu nepareizā virziena 15.trolejbusā un beidzot redzēju pašu galapunktu višķu ielu. :D mājās beigās biju pazliet pirms 5iem ar daudz daudz saldumiem, pilnībā tukšu māju, jo vecāki bija aizdevušies uz igauniju. tā nu skatījos bildes un smaidīju, jo mūsu 18./19. novembris izdevās sirsnīgi smieklīgi foršs ar ļoti jaukiem cilvēkiem un emocijām. mhm, un dziesmām. ^____^ nevar nemīlēt dzīvot.

0 comments:
Ierakstīt komentāru