asleep at heavens gate.

man gribas piedzerties jūras krastā tā, ka vairs nejūtu neko, pat to kā elpoju un nežēlīgi piekliegt ar melniem monstriem smilšaino, mierīgo piekrasti. man gribas vnk nejust.
nu pastāstiet man lūdzu ko es esmu nodarījusi cilvēcei, ka man nākas tik bieži vilties cilvēkos. kāpēc viņiem mani jāsāpina bez iemesla. kāpēc viņiem kābūt kucēm.
man patiešām nekad nelikās, ka nāksies vilties šajā cilvēkā, bet tā laikam jau bija man pirmā lielā kļūda, ko spēju pieļaut. un mana sirds vnk salūzt, patiešām fiziski jūtu kā viņa lūzt un mazie gabaliņi duras manī no iekšas uz āru un šķiet, ka kuru katru brīdi ievelkot nākošo elpu es vnk eksplodēšu. un šoreiz no visām reizēm šis laikam sāp šitik ļoti, jo šis cilvēks patiešām bija spešal. ehh, un skumjākais ir laikam tas, ka pat nezinu ko esmu nodarījusi tādu šim cilvēkam, ka man šādi būtu jācieš. jo cik es zinu, tad neko..
man pietrūkst to super daudzo un saulaino mirkļu, kas bija un gribot negribot rakstot šo man birst asaras. nu kāpēc šogad, kāpēc vispār. patiešām nekad nesapratīšu kā cilvēki var tik ātri un brutāli mainīties un aizmirst par labo un jauko, kas kopā piedzīvots. šis tik liek tā klusām nopūsties, atstāt to visu sevī vai pierakstīt šeit un galu galā neko neteikt. būt mazai, klusai un censties elpot.
ir jau viegli atrast miljons jaunus cilvēkus un justies baigi awesome, kad lietas mainās, bet padomājiet kādu vakaru pie sevis cik no šiem miljons random cilvēkiem, kuru dēļ aizmirstiet par cilvēkiem kuriem patiešūm jūs rūpat, pēc gadiem 4, tev piezvanīs reizes 2 nedēļa, lai tikai uzzinātu kā tev klājas, vai novēlēs tev jauku dienu. es varētu teikt, ka labi ja viens no viņiem, un pat tad ar vēlmi no tevis kko aizņemties or smth. fine, have fun.
un tagad es sēžu, slauku asaras un domāju par to vai tas viss patiešām ir tā vērts. un vai patiešām tu šim cilvēkam kko nozīmēji, visticamāk jau ka acīm redzot nē..
tāpēc ir jāieelpo, jānomierinās un viss. patiešām viss. esmu lauva un kkad tas viss man būs par daudz un arī tad es kļūšu ļauna un parādīšu visu ko patiešām domāju, un pabraukšu tad tev augumā, kā tagad to dari tu.

pārējiem, jauku jums dienu. un apsolu, ka nākošais ieraksts šeit būs super pozitīvs. ^____^
jo es aizmirsīšu. aizmirsīšu visu, un arī tevi. bet pat neskatoties uz visu – paldies par visu, kas bijis.