my autumn rain of colors.

ak, šis viltīgais, taču tik ļoti man mīļais gadalaiks – rudens, rudens, rudens. ^____^ kā dziedāja prāta vētra savā skaistajā rudenīgajā dziesmiņā tad:

rundens kā rudens
biezie un gājputni laižas uz nīlu
un pēkšņi man likās:
tu esi man draugs un es tevi mazliet mīlu…

šodiena bija viena no tām lieliskajām dienām, kad pat nevajag neko huge, lai justos laimīgs. vajag tikai sauli pie debesīm (neskatoties uz to, ka ārā auksts), krāsainas lapas zem kājām (daudz, jo daudz viņas sabirušas it īpaši manā rajonā, skaisti) un tos mazos mirkļus, kas liek pasmaidīt (tādi arī šodien bija manāmi daudz, yay.). un tad šodienas steigā starp szf un darbu es apstājos pie krustojuma, ieelpoju rudenīgo gaisu un apjēdzu to, ka oktobris jau klāt – jau OKTOBRIS.! es mazliet apjuku, jo kur gan šīs dienas skaitā 30, kas septembrī mīt ir palikušas, laiks šķiet ir iemācījies lidot un pat daudz ātrāk nekā gaisma. bet jā, no otras puses tas bija patīkamais mirklis, ka jau OKTORBRIS, jo rudensrudensrudens. oktobrī šo fenomenu var izjust visspilgtāk and i completely intend to capture every autumn breath of mine. ^______^
jā, šodiena bija mana oficiālā pirmā rudens diena, jo es patiešām sajutu viņu – manu rudeni. tādu mazliet patīkami vēsu, taču krāsainu un jautru un pilnu ar smaidiem un to īpašo tikai rudenī mītošo maģiju, kas lidinājās kkur starp debesīm un zemi. un ierāva mani savā krītošo lapu virpulī, murrr.
mazie rudenīgie mirklīši arī šodien bija, tie ir un turpina dzīvot manās atmiņās. patīk viņus nofiksēt un nolikt tā glīti atmiņu plauktos manā galvā, gluži kā bērnībā lasīju mazās un īpašās, ņu tās rudenīgo krāsu kļavu lapas un liku starp grāmatu lapaspusēm. un nav jau patiesībā svarīgi, kas viņus vēl manīja, bet gan jau ka someone did (i actually know that someone did, well maybe *giggle*), bet man pietiek apzināties, ka es viņus izjutu un ka viņi turpina saulstaroties manī, šķiet pat nedaudz viņi mani apreibina ar savu rudenīgumu, bet tas taču ir tik jauki. ^^ ak ak ak, rudens iegriež mani savā karuselī un es nevaru apstāties un ziniet šoriez es varbūt pat ļaušos vairāk nekā līdz šim.. it’s funny – this thing called life. my life.!

un tu, jā tieši tu, lūdzu turpini radīt tos mazos rudenīgos mirkļus, kas tik perfekti šogad iederas rudens apgleznotajā latvijā, kas zem mūsu kājām mīt, katrā elpas vilcienā, kas aizrauj mūs neprātīgā lapu virpulī un vnk starp tevi un mani. paldies, tev, mans rudenīgais draugs un zini, es mazliet tevi mīlu..

^______^ mjau.