ideja dzima pirms dienām dažām. šodien tā pārtapa realitātē. tā ieguva dvēseli, elpu un laiku. tā pārvērtās sekundēs, minūtēs un stundās ripojot pretēji pulksteņrādītāja virzienam. kāpēc tā, to neuzdrošinājās pajautāt neviens..
ideja šī bija par ūdenspīpes izvilšanu no skapja apakšējā plaukta, putekļu notraukšanu no tās un došanās pie māra un laimiņas uz jauno dzīvokli. tā teikt iesvētīt. protams, kārtējais satraukums par to kā ūdenspīpe uzvedīsies, man viņa tāda cimperlīga jauna lēdija melnā. kad nevēlas tad visus uzmet, bet kad viss patīk tad ir sūper. šīs bailes palika karājoties virs manas istabas durvīm man dodoties uz krastmalu. kad gāju no autobusa uz dzīvokli skatījos zem kājām un akdievs cik skaisti mirguļoja tās pārsalušās sniegpārsliņas. šķiet, ka viņas pašas bija pārbijušās no sava vēsuma un kustējās satrauktā ritmā un tā mirguļošana bija it kā kāds būtu disko bumbas samalis mazos gabaliņos un izbārstījis pa pasauli plašo. nevaru tā 100% aprakstīt jums savas sajūtas, bet tik skaisti. tāpēc ieteiktu jums arī ikdienas steigā mazliet palūkoties zem kājām, kamēr vēl šāds laiciņš, noteikti pamanīsiet mazus brīnumiņus. *sun* mazais apjukums kamēr atradu dzīvokli, bet najs uzreiz jau mani paķēra koridora smukās krāsiņas. un virtuve, kurā pavadījām visu šo vakaru. mm. gluži kā mājās sarkanas sienas. unun vēl sarkana lampiņa. mm. jutos kā savās zemeņu sienās. tad iepazīšanās ar dzīvokļa vienu biedru jāni jeb james un protams, ka pasaule atkal maza izradās, ka viņš spēlēja gandrīša iepriekšējā grupā. vispār tāds interesants cilvēks, likās jaunāks nekā patiesībā ir, muzikāls, un vispār spilgta personība, nu jā man patīk jaunus cilvēkus iepazīt. un pluss viņam par to, ka ātri sāka saukt mani par tūtu nevis rūtu. ^____^ ozols ar tur kkādā mistiskā kārtā bija uzradies. :) nesagaidot robi, sataisījām ūdenspīpi un saskandinājām alu, kā arī savēlējāmies vēlēšanās, jo tajā dzīvoklī pirmo reizi vispār pīpēta ūdenspīpe un vūūhūū tā bija manējā. un manas bailes pazuda, jo viņa uzvedās superideāli labi. daudz dūmu, stipra un forši dolbī. šķiet, ka arī viņai sarkanās virtuves sienas patika. tad arī atbrauca robis, kurš izcēlās ar to, ka vēlāk pēc laba laika saprata, ka mja epic fail pazaudējis mašīnas atslēgas, kuras izrādās, ka bija atstājis aizdedzē un nu jā mašīna aizslēgusies pati. fun, kā vienmēr fail from him. bet funny. :D cītīgi daudz sapīpējāmies ūdenspīpi, kuras beigās uzradās 2. visa virtuve bija dūmu mākoņos tīta un šķiet, ka mans prieciņš un smiekli un smaidi maigi lēkāja pa dūmu mutuļiem un leca caur dūmu aplīšiem. murrr. tā sēdējām un čillojām visu vakaru – ar ūdenspīpēm, daudz alu un sarunām. traki smieklīgām sarunām, kā jau vienmēr. pasmējāmies par leniju kravitzu un tīnu tērneri, kam sekoja diži izgudroti stāsi. :D tas viss sākās tikai tādēļ, ka mūzikas kanālā skanēja 50 oldskūl countdown dziesmas. vispār tādi daudz superforšie gabali, kur vnk awesome dziedājām visi līdzi. un vispār atcerējos tādas labās piemirstās dziesmas, un kuras mūs šovakar tā paņēma kā lamb – gabriel un johnny cash – hurt. vnk grrr labas dziesmas. unun mūsu minku grupai murrr uzradās otrais singls ar vārdiem – čuku čuku čuku TŪ.! vnk lol, bet i likey, jo tū. ^____^ āā jā šodien vēl dzēru vaniļas kōlu, tas bija kkas ļoti weird, bet tas bija vakara crazy bums, kas visiem bija jāpamēģina. kā arī panesās joks par sišanu pa seju ar kāju, bet ne parastu kāju, bet pliku pēdu pa seju. neprasiet sakaru mums tāds nav :D pēc ļoti daudzām ūdenspīpēm šausmīgi vnk sāka sāpēt galva, protams tiku pie dažām masāžam un murrr, tā patīk. un pie komplimenta – tev ir ļoti mīcāma galva. :D greatgreatgreat.! māra un laimiņas istaba ir kūūl zaļa unun jā tas bija funny, ka man klausījās sirdspukstus ar to aparātiņu ar ko ārsti to dara un viņa sitoties – tuduk tuktuk tuduk tuktuk. :D čillojām vēl laiciņu, kas pārvērtās par divu cilvēku dzeršanu, un 3 cilvēku smiešanos par viņiem vai arī par kkādu šīzo multeni, kas bija mja skaisti nesakarīga, bet par sunīti, kuram aste bija kontakdakša unun kuram nosēdās baterijas un bija lampiņu deguns. sviests kkāds. :D anyway tad vēl bija maziņš follija bumbiņu karš, un i won ar 2 pret 1. jēej. *sun* tad tāds miers uznāca un sēdējām 3 salikuši kājas kopā, kamēr tie divi dzēra. tāds patīkams siltums staroja starp mums un jā pazuda vienas kājas. un palika vairs tikai 4. mm. un aizsākās kreiča kalpa galma deja pa šo vienu kāju. dažreiz šī deja lika kutēt, citreiz parādīja raksturiņu, bet pārsvarā maigi slīdēja turp un šurp un virpuļoja graciozos griezienos. tas kļuva kā atkarību izraisošs elektriski maigs impulss. kas uzdzina mazliet miegu, bet patiesu mieru, iekšēju mieru. kad kreiča kalps savu deju bija nodejojis tas krita no sava troņa šausmīgā nāvē un viņa vietā savu glabiņu atrada vnk kreiča 6 un aizsāka savu mazās dzīvītes un veiksmītes deju. tas bija tik nemanāmi, bet tajā pašā laikā mierīgi skaisti, ka negribējās šo deju pārtraukt, taču tad tā pārtrūka. mm. un tas skaties, tas skatiens.. i swear to gāwd viņš mani caururbj ik reizi, tā maigibrutāli un rada nesaprotu kāpēc totālu mieru, tā it kā būtu mirusi. tik patīkami. mm. stunda pie stundas, minūta pie minūtes, sekunde pie sekundes sastājās savās rindās un tad jau bija laiks doties mājiņās. jo man still ļoti sāpēja galva, laimiņai un robim arī. grrr un ibumetīns nebija. ;( sekoja mīļā atvadīšanās krāsainajā koridorā un māris ir hulk, jo zaļš. :D un vispār mēs abi šovakar bijām saskaņojušies, vienādi zaļos toņos, un jā vispār šovakaru pavadīju svārkos, tik netipiski man, taču jauki. (: un devāmies trīs ārā auksti saltajā ziemotajā vējā, sakāpām ledusskapja robmobīlī un slīdējām pretīm mājiņām. mašīnā valdīja tas mierīgais klusums, kuram cauri tomēr strāvoja siltā enerģija – varbūt no smaidiem, varbūt no mirkļiem, varbūt no atmiņām, varbūt no sajūtām. nav jau īsti svarīgi kāpēc, bet siltā enerģija iegriezās savā nakts dejā kopā ar ziemas skarbo aukstumu un tik vien kā rīga, gaismas, mašīna, 3 cilvēki un ceļš priekšā. tāda filmu scēna, kur vārdi ir lieki, atliek vien ieelpot un atcerēties, ka arī šad tad mums ļauts izelpot. un tas skatiens, tas īpašais neizprastais skatiens uz atvadām pie manām mājiņām pēc mašīnas baleta grieziena baltajā sniedziņā. šie vakari ar iepriekšējo mašīnīti vai šo vienmēr kkā beidzās nedaudz maģiski nesaprasti. bet jaukijaukijauki un smaidskaisti. ^______^
skan: the frames - falling slowly, taking back sunday - new american classic, green river ordinance - on your own, missy higgins - they weren't there, missy higgins - where i stood, david cook - this is the time of my life, mirah - the garden, santogold – creator, elisa - rock your soul, wade robson - i question mark.
2 comments:
Tev ir iekopts labs rakstības stils.
[blush] pāldies kastēēē. ^___^ tas viennozīmīgi priecē.
Ierakstīt komentāru