20091111

pictures reminds us all of what we used to be.

tumblr_kslfs6jC5h1qzxubko1_500_large

šodien bija jauka diena. daudz labu lietu notikās. viss sākās ar lietu naktī. *love* mārtiņu nosvinējām labi, saēdāmies kūku un jauki, ka viņam patika mūsu dāvana. runčuks iepriecināja ar 7nieciņu par, ko vispār superlaimīte. ^___^ guna ar ievu šodien vispār tādas saulītes, ka nevar nesmaidīt. un ieva nevarēja nomazgāt to ko vakar sazīmēju viņai uz rokas. *giggle* un guna ir jauka mamma (kas gan dažreiz sit savus bērnus, bet kurš gan nevar paciest zilu aci vai lauztu roku, ja vēlāk tev 4gadīgam bērnam viņa izmaksā alu). supermamma, kurš tādu negribētu. :*
tad pasēdējām nedaudz čilī un iedzērām alu. atnākot mājās saņēmu ziņu, ka labākais draugs atgriezies no londonas. beidzot mājās. ahh tāds prieciņš gribas satikt viņu. un vēl jāsagaida viņa kartiņa no londonas, kas kavējas pastnieku streika dēļ. :D
rīt tomiņam izrāde, gribas dikti aizdoties, bēt nezinu vai sanāks, jo jāpasēž bibliotēkā pēc augstskolas. nu ja nesanāks, tad nekas būs vēl viņa fōršās izrādes. ^^
šovakar turpinu sarunāties ar varētu teikt aizliegto cilvēku manā dzīvē. bēt fāk it. es nevaru bez cilvēks, kurš par visiem 374% ir mans dvēseles radinieks mūzikas ziņā. šīs liriskās dziesmas, kas apvij mūsu dzīves un notikumus tajās ir vnk supervērtīgas un vienmēr paliks. *sun* un es pat varētu apgalvot, ka ir miers. iespējams kā vecajos labajos laikos, ja piemirst visu, kas noticis.. bet tā pat good times tepat vien ir – dziesmās, domās, tekstos, sirdī un dvēselē..
rīt varbūt satikšu savu mazo mīļumiņu. daudz kas stāstāms viņai un zinu, ka viņa atkal sastrādājusi trakas lietas. kā vienmēr mana mazā saule. :*
šodienas one tree hill jaunājā sērijā bija super mīļš moments. vnk tā iekrita sirsniņā. ^___^
savilku atkal jaunas liriskās dziesmiņas. jā zinu esmu atkarīga no viņām. un tagad tuvākās dienas mana atkarība būs Ryan Calhoun dziesmiņas. vnk tiiik daudz atmiņas nāk prātā viņu klausoties. mhh..
un jēss jēss šodien esmu laimīga. un to var just. sēžu, smaidu un runājos ar jaukiem cilvēkiem un galvā skan raians, ko gan dažreiz vairāk vajag, lai es varētu justies pavisam laimīga. skaisti. ^___^

..so tell me baby, why should i let you go
give me 20 good reasons, i need to know..

unun vēl šodien facebook pildīju kkādas mistiskās lietas un man paziņoja to, ka dēļ tā, ka esmu dzimusi augustā man piemīt šādas lietas:
- Loves to joke
- Attractive
- Suave and caring
- Brave and fearless
- Extraordinary spirit
- Observant
- Angry when provoked
- Firm and has leadership qualities
- Careful and cautious

interesanti katrā ziņā. neteikšu, ka nav patiesība. (: un šeit jums vēl vakara gaišā doma:
„Pasaulei nav gala un debesīm nav malas.
Īstā dzīve ir liela kā pasaule un augsta kā debess.”
/ K.Skalbe/

iesim tagad čučēt un tad jau redzēsim kādas skaistas lietas par ko priecāties mums atnesīs rītdiena.. mīlu. :*

i scream so loud, but somehow I can’t make a sound
i reach for the stars, but sometimes I reach too far
i’m slipping away, I’m losing control of what I know
but I’m not running away, just trying to find out where I go
[mmm]

skan: ryan calhoun - slipping away, ryan calhoun - what i want, thirsty merc – 20 good reasons, shane alexander - feels like the end,
dashboard confessional - belle of the boulevard, the avett brothers - i and love and you, augustana – boston, jet – look what you’ve done [memories], utt.

Ryan Calhoun – Undone vnk mīlu šo dziesmiņu. tik perfekta. ^___^

edit: un es blogu izveidoju 11.11. - 1:11 krīīīpīīī, es tagad degšu ellē or smth. *giggle*

20091110

ecstasy is all you need.

tumblr_ksjguhcf671qa129to1_500

tikko iztulkoju crazy tekstu. un kā apgalvo guna un es piekrītu tad autors noteikti bija saēdies LSD tabletītes pirms to rakstīja vnk kibersviests. anyway tas nu ir izdarīts tagad var piebeigt šo ierakstu un doties gulēt. jo nebūs vairs nekādas negulētas naktis, tas kaitē manai veselībai..
vakardienas milzu galvassāpes šodien ir it kā pargājušas un cerams tās nedomā atgriezties. vakar vispār bija dīvains vakar nezinu, kas man bija uznācis vai vainīgas tās headache, bēt paldies vismaz vienam cilvēkam, kas spēja uzlabot manu vakaru ar jauku sarunu. un likt pasmaidīt. un jā vispār mīļi. ^___^
rītdien uzzināsim crazy atzīmes KM. nemaz negribu domāt visādi skaitļi jau pazibējuši gar acīm. vēl vajadzētu iesākt socioloģiju, bēt to laikam tik 3dien, bet ja 3dien būs jāsatiek mana saulīte mazā, tad fāk socioloģija. viņa tik sēn nav satikta, ka vnk nomīļošu viņu līdz bezsamaņai. un tad socioloģija pārcelsies uz 4dienu, bēt tad gan no rīta līdz 23:00. piedod auer. :)
un vispār šajās brīvdienās nebūs nekādas izklaides, bēt gan mācīšanās, mācīšanās un bibliotēka. šoreiz nopietni.!
vēl šodien saņēmu savu ilgi gaidīto vēstuli no kanādas. mm, cik viņa jauki smaržoja pēc kļavu sīrupa. un vispār tu dikti jaukas lietiņas bija sarakstītas, kas mani iepriecināja. cerams, ka tas piepildīsies. ^^
vakar vēl parunājos ar cilvēku ar kuru vairs nedrīkstēju tehniski runāt, bet es vnk nepēju, jo man ir OTO – okyo trūkums organismā. nemaz neprasiet, kas tas ir.
rīt ēdīsim SZF kūku, jo mārtiņam ir vārdiņdiena un mēs taisīsim viņam maziņu surprisēēēē. *sun*
vispār gribas prieciņu..tādu skaistu, kā piemēram pasēdēt naktī jūras krastā un paklausīties ko stāsta jūra. mana mūža mīlestība. ahh tik sen viņa nav satikta. tik ļoti viņa pietrūkst. jūrā ir tāds pavisam maģisks un spēcīgs šarms. varbūt tāpēc, ka mēs nespējam aptvert tās plašumu, varbūt nesaprotam viņas sāpes un laimi, varbūt nespējam salasīt visus viņas izskalotos akmentiņus un salikt viņas dzīvesstāstu kopā, varbūt nesaprotam kāpēc tā atņem dzīvības, vai viņa ir atriebīga vai vnk pakļaujas straumei. jūra ir viena no skaistākajām lietām, jūras stāsti ir bezgalīgi gluži kā viņa pati. taču viņa ir māte, viņa ir dvēsele un viņa ir elpa. viņa ir manas dvēseles elpa..
“Live in the sunshine, swim the sea, drink the wild air…”
arlabunakti minkas, mīlu jūs. :*

skan: amiel – love song, michael buble – home, evermore – light surrounding you, utt.

20091108

watching over your soul as you sleep.

20090210023621

i could stay awake just to hear you breathin',
watch you smile while you are sleeping,
while you're far away and dreaming,
i could spend my life in this sweet surrender,
i could stay lost in this moment forever..

dažreiz domas sajaucas ar sapņiem un realitāti, vēl ar nākotni un pagātni, sapinot to visu kopā tā, ka vairs nesaproti, kas notiek tagadnē un vai tas viss patiešām notiek. un vai tā tam ir jānotiek. šķiet, ka beidzot jāsāk mans dzīves kamols atmudžināt un pārtīt tā glīti un smuki, lai saprotu, kas notiek. bet nezinu, kur lai sāk. i need help. really. please, help me..

20091106

a snowflake is winter's butterfly.

girl_umbrella_winter_alone_art_photography_female-077c02cc5af673f94aff4a5f59ecfe6d_h_large

murrr. šī nedēļa vnk pazuda. dienas sajaukušās kopā un pārvērtušās vienā garā, garā dienā. ņu vismaz tā liekas, ja neesi gulējis vairāk kā 48h. viss trakums sākās nakti pirms pirmā nopietnā kontroldarba KM. bet tas bija tā vērts, jo daudz, kas tika uzrakstīts un varbūt ir pat cerība tikt pie labākas atzīmes nekā 4. :P
nākošās nakts trakums turpinājās dēļ Auera un pareizāk tāpēc, ka vienmēr viss tiek darīts pēdējā brīdī un protams nevaram aizmirst arī par to faktu, ka visi jau nevar strādāt, parasti ir daži, kas cenšas un pārējiem vienalga. bēt nu arī to mēs pārdzīvojām labi, bēt vienalga esmu ļoti dusmīga. mh.! paldies vismaz tiem mīlulīšiem, kas man tajā naktī daudz palīdzēja un kavēja man laiciņu, lai man nenāktu miedziņš un varētu visu pabeigt. ^____^
pēc šī vnk iestājās miers un doma galva: ALUS.!
vakar no rīta pirms došanās uz augstskolu, kad biju nogulējusi socioloģiju sadzēros enerdžīdrinkus. ārā bija uzsnidzis sniedziņš un ejot uz augstskolu no trolejbusa, bukovskis mani vēlējās izvārtīt sniegā un kamēr viņš klāstīja man savu plānu, tikmēr rihards ejot no aizmugures mani iepikoja – just great. :D auera lekcijā bukovskis bija vnk wild, šķiet, ka viņš bija brokastīs ēdis lsd tabletītes vai arī sapīpējies zāli. nezinu īsti, ko bēt mja WILD.! visu laiku sita man pa kājām, miljons reizes sakoda manu roku (kad neizturēju iekodu viņam galvā. hihi.), spēlējām spēlītes, bakstīja & kutināja mani un jā vnk wtf. es arī gribēju salietoties to ko viņš bija salietojies. :D gribas tādu prieciņu. (:
pēc auera lekcijas bastojām otro socioloģiju un devāmies laivas meklējumos uz molu. pa ceļam tiku iepikota, again. madara smuki slīdēja un gaidīja tramvaju - sliežu vidū. un uz mirkli pasaudējām nilu. kkā nezināmi mistiskā veidā tomēr nonācām līdz molam. tur meklējām laivu, kur sākumā tika atrasta bērnu izklaides laiviņa, kur tapa dažas bildes ar 3 vīriem. bēt tā kā tas bija nožēlojami, tad nācās meklēt īstu laivu ko protams ar ilgiem pūliņiem neatradām. no šit. :D
tad devāmies mājiņās. protams man vēl bija jāaizdodas uz rdmv atdot fotoaparātu, kur man nācās nosēdēt pus otru stundu gaidot kamēr beigsies matemātikas kontroldarbs. bēt prieciņš satikt sanci. i miss her. a lot. :*
mājas un tad.. ..tad, kas to, lai zin, kas notika. *giggle*
un vispār vai tas, kas notiek patiešām notiek, vai mēs tikai tik ļoti vēlamies,lai tas notiktu, ka mums šķiet, ka tas patiešām notiek, bet patiesībā tas nenotiek. :P padomājiet par to.! :D
anyhow, naktī tiiiiiik smuki sniga. un sniedziņš tik skaisti skanēja zem klusiem soļiem nakts tumsā. kad vientuļi cilvēku ķermeņi pārvietojas ar soli un diviem, un vēl vienu. tie netriecas viens pret otru, neradot siltumu tie vnk klusē un turpina iet viens otram blakus. tie iet un ieklausās sniega vārdos, tā čukstos un smieklos. un tie smejas tam līdz. un tā visu nakti pa apli, pa apli vien..

skan: sara bareilles & ingrid michaelson – winter song.

20091102

to choose or not to choose life – that is the question.

20081003135101

ļoti senas pārdomas par dzīvi un manu eksistenci. vnk tā kā priekšā ir grūts mēnesis augstskolā, lai nepadotos un neaizmirstu gribējās šo tekstu atrast. and i did. ^___^

"I choose not to choose life. ♥ "
why.?
because you need to be perfect, you need to do this and that, you need to grow up, you need to fight about your dreams & beliefs, you need to love others even if you don't like them, you can't do what you want without thinking about others, you need to be graceful and charming, shiny and made of perfectly polished glass - you just need to be like others want you to see.
i am who i am and if you don't like me the way i am well then i just don't care. i won't change and be the way you want me to be. i just won't. you can shout, you can be angry, you can hate but i won't be a plastic doll without feelings that can't stand up for myself.
fight, be uncontrollable, be rebel and be a heroe who won't lose his identity and will save the world from plastic dolls with fake smiles and mechanical gearwheel heartbeats. from the thousands of judging eyes and hundreds of condemnatory lips telling you how good-for-nothing you are and how unacceptable you are to others who are perfectly glanced and made from fake aristocratic etiquette.
instead i have a pure soul, red blood in my veins, heart that beats for people i love and who are what they want to be truly. blue tears when i am sad, harsh words when i am angry, smile when i am lighthearted and serious when i fight for my greatest dreams.
i refuse to be controlled by this program of perfectness and lies. to wear a plaster of happiness when i am wounded, to stay down on that cold floor of punishment even when i am not guilty, to surrender when i am so close to my goal and to die from the first rusty bullet of pain.
i am the hero and the one who will stand up for myself and the truth not lies. i won't pretend and be white, perfect and controlled by the ropes of person who makes marionettes of life that other people want to see and be proud of them. and then after some years forget about us in dark, dusty corner of attic of existence. exchanging us for new technology dolls who can talk, walk and most important lie that no one ever will find out.

un manas pārdomas toreiz tapa dēļ šī gabaliņa no trainspotting (john hodge):
Choose Life. Choose a job. Choose a career. Choose a family. Choose a fucking big television, choose washing machines, cars, compact disc players and electrical tin openers. Choose good health, low cholesterol, and dental insurance. Choose fixed interest mortage repayments. Choose a starter home. Choose your friends. Choose leisurewear and matching luggage. Choose a three-piece suite on hire purchase in a range of fucking fabrics. Choose DIY and wondering who the fuck you are on a Sunday morning. Choose sitting on that couch watching mind-numbing, spirit-crushing game shows, stuffing fucking junk food into your mouth. Choose rotting away at the end of it all, pishing your last in a miserable home, nothing more than an embarrassment to the selfish, fucked up brats you spawned to replace yourself.

Choose your future.

Choose life.

skan: shiny toy guns – i promise you walls.

three words, eight letters and i'm yours.

aww. noskatoties GG 2.sezonu šie bija tādi skumjie mirkļi. nedaudz iespējams varu sasaukt ar savu dzīvi, varbūt nē. vnk iekrita sirsniņā šie momenti. mhh..

bēt jauki, ka sezonas pēdējā sērijā viņiem viss beidzās labi. happy endings gan šķiet ir tikai pasakās, filmās un seriālos. un varbūt dažreiz arī dzīvē.

Chuck Bass: I was a coward running away again. But everywhere I went, you caught up with me, so I had to come back.
Blair Waldorf: I want to believe you, but I can't. You've hurt me too many times.
Chuck Bass: You can believe me this time.
Blair Waldorf: That's it?
Chuck Bass: I love you, too.
Blair Waldorf: [They kiss then Blair breaks it off] But can you say it twice?
Chuck Bass: [Kisses] I love you.
[Kisses again]
Chuck Bass: I love three.
[Kisses]
Chuck Bass: I love you four.

mja kinda kjūt. tagad jāsāk 3.sezona skatīties. un priecāties tālāk. un vispār manī atkal ir sentiments. nezinu vai dēļ seriāla, vai notikumiem, kas pēdējās dienās saulstarojas ap mani. bēt zinu, ka viss būs jauki un skaisti un mīļi, turpmāk. taureņi šoreiz aizlidos pretīm saullēktam un nesadegs tās karstajos staros. tie lidos un lidos, līdz atradīs tevi. tie paslēpsies tavā dvēselē un ikvakaru spēlēs paslēpes ar taviem sirdspukstiem, kad aizmigšu tev blakus un jutīšu tavu vasaras siltā nakts lietus elpu uz sava kakla. un mums pat nevajadzēs sarunāties, lai zinātu, ka esam laimīgi. man nevajadzēs redzēt tavu seju, lai zinātu, ka smaidi. un taureņi tevi sargās vienmēr, kad neaizmigsi manos apskāvienos. un čukstēs maigi tev austiņā pasaku ar laimīgām beigām par kādu meiteni un puiku.

skan: shiny toy guns – season of love.