nobur un nelaiž vaļā.

es rakstu, jo man jāraksta. es to daru par spīti visam. es rakstu jau kopš vakardienas. rakstu un draudzējos ar mazajiem melnajiem klaviatūras taustiņiem. man jāraksta, man jāizpilda sava apņemšanās un mans lists, lai varu visu pamazām izsvītrot no viņa. jā un tad.. nu jā. *giggle* tāpēc es rakstu.
un vispār man patīk negulēt, patīk dažreiz mācīties, patīk manas mazās ziemassvētku lampiņās, kas izskatās pie griestiem kā mazas zvaigznītes un vēl man patīk uzdāvināt kādam smaidu manis dēļ. tas tā jauki. un par to es sēžu un smaidu. mm. ^___^ vienīgais, kas man pašreiz dzīvē nepatīk ir tas, ka ārā nav balts balts sniedziņš lielās kaudzēs. grrr. bet būs. jo šie būs skaisti ziemassvētki, tāpēc būs arī sniegs. :P un vēl man ir iepaticies tas, ka dzīve taisa pārsteigumus, ka tu vnk pēkšņi kko aptver un nemaz nespēj saprast pa kuru laiku tas notika, nu kad tas viss tā izmainījās. savā ziņā jau atkal tikai mazie dzīves nieciņi, bet man tie ir paši svarīgākie.
un vispār jāiet rakstīt tālāk, pat ja galvā ir kas cits. vai pareizāk kāds cits. nu dēmn. mhh. čau, es ceru, ka tev patīk dzīvot manā galvā un tu esi jauks, bet man faking traucē tas mācīties. so please go away. pretty please. :P un madarai ir kkas līdzīgs so haifaiv. :D

un man šonakt iepatikās šī dziesma:

ai. viss. es aizeju. RAKSTĪT.! :D

skan: musiqq – abrakadabra, musiqq – pirmā manā ziemassvētku sarakstā.

p.s. – MURRR. ^___^