mm, mani ziemīši bija pavisam mīļi ģimeniski ar visiem radiņiem kopā un galvenais ar edžas pozitīvo mazuli, kuram šie bija pirmie ziemassvētki, ņu tik jauki bija. tā jauki sēdējām visi kopā ar mazuli uzmanības centrā, atcerējāmies senas lietas un bērnības blēņas, tiku pie vārda Rūtas tante, kas mani mazliet biedē 20.gados un klausījāmies kā vecākie no visiem dziedāja dziesmiņas un visvairāk patika mirklītis, kad pilnīgi visi klusi nodziedājām aijā žūžū lāča bērni mazulim, lai tas aizmigtu, nu tas bija tik silti jauki. ^____^ protams, pārēdāmies, jo latvieši gluži vienkāŗsi nezin mēru, un man tagad ir bail svērties un ieraudzīt to skaitli, heh. anyways, šogad sarunājām iztikt bez dāvaniņām, jo kkā mūsu ģimenē ziemassvētki nu nemaz nav komercionāli un daudz jaukāk ir visa ģimene kopā, tā ir pati labākā dāvana, ko vien var šajos svētkos saņemt. jā, man tā arī bija un šie viennozīmīgi bija vieni no maniem vismīļākajiem ziemīšiem, jo es pat panācu solīti pretīm un apsveicu tos draudziņus ar kuriem ir mazliet interesanti. katrā ziņā ir prieks par sevi un man nav ko nožēlot, viss ir tā pavisam skaisti. 
otrajos ziemīšos iztrakojos kārtīgi pa vietējo kalnu mežā, kur iztrakojāmies gan ar mašīnu, gan vnk ripojot lejā no kalna, jāpiebilst gan, ka tas bija tieši pēc dienas, kad lija lietus un kad virs sniedziņa bija izveidojusies interesantā ledus kārta, kad likās, ka krītot sniedziņā kko varētu salauzt. es gan uzsitu tikai punu. :D pēc tam ar jaukajiem trakuļiem, tādi forši sniegoti nosaluši ar sārtiem vaidziņiem dzērām karstvīnu pie kamīna un skatījāmies jackass trilogy, jo protams tādi ir normāli otrie ziemassvētki. *giggle*
un visbeidzot svētdien tā smuki iztrakojos vēl pa sniedziņu ar savu jauko suni Greisu, ahh tā patīk ārdīties pa sniedziņu, mm. tad vēl arī paņēmu savu jauko mazulīti fotoaparātu un devos mazliet pafotogrāfēt ziemīgi skaistās bildes, bija tāda jauka sajūta un arī iznākums bija patīkams. jāā lieliski ziemīši man šogad bija, un galvenais ar ģimeni un mīļajiem. ^^
0 comments:
Ierakstīt komentāru