svētdienas rīts – brīvs un nesteidzīgs.

ņu laikam jau 3D viss, jo tūta taureņojas. mani raibie taureņi lidinās gar acīm un nespēju to tvert savos zaļajos skatienos. tie šoreiz netveram un tādi mazliet tāli, taču skaisti un retās krāsās izkrāsoti. jā, tūta taureņojas, mm. jauki, šis bija tā negaidīti, bet īstajā mirklī, jo mans pārmaiņu periods ir sācies. ^____^

3dien nonācām daļa politolodziņu avīzē “Diena”, kad 2dien PA starpeksāmena laikā kkāds čalis mūs fotogrāfēja, ņu ja mēs spējam darīt 2 lietas vienlaicīgi. hihi.

4dien ar gunu pabastojām szf, bet mācīšanās vārda labā tā ka piedodams. sēdējām lu centrālajā bibliotēkā un drukājām katra savu darbiņu, ar maziem mirkļiem smieklu un saules. paņēmām stundas pauzi un aizdevāmies uz netālu esošo index cafe un mm jauka chill atmosfēra tur ir. viennozīmīgi patīk melnie griesti un cilvēku dažādība, kā arī kafija tur ir ņamma un dredainais puisis pie kases ir foršs. pasēdējām tur, paklačojāmies, pasmējāmies un pasaulstarojāmies un tad devāmies back pie drukāšanas darbiem un tā līdz 8iem vakarā. kā arī mūsu krājumā ir jauns vārds – džubāre ar kuru apzīmējam bibliotekāri, neprasiet kāpēc, gunai vnk izspruka. :DD

5dien no rīta devos uz NVA uz pārunām, kur nosēdēju 2 stundas gaidot savu kārtu un skatoties uz mazu hiperaktīvu bērnu, kurš skraidīja turp un šurp un nevienu sekundi neapstājās. patika mirklis, kad viņš lēni pieliecās un kko saujiņās paņēma, pieskrēja pie saviem ratiem atvēra mazu kabatiņu un ielika iekšā un tad to atkārtoja vēl 3 reizes. patīk redzēt, ka bērni redz savas iedomu lietas un es patiesībā iztēlojos kā viņš paceļ saujiņās laimi un paslēpj to kabatās brīžiem, kad tā patiešām reiz būs nepieciešama. :)
pārunas pašas bija raitas un 15min garas, tagad miers līdz jūlijam.
pēc tam szf bibliotēkā biju diezgan nogurusi no sēdēšanas NVA un gunai ar bija jādodas uz rēzekni, tāpēc neko nepadarījām, bet gan devāmies uz centru. pabijām trakajās dienās, kur bija nejēgā garas rindas un psycho cilvēki, kas grābj lietas tā it kā viņiem būtu vismaz 4 rokas – un vēl saucas, ka mums krīze esot (kā tad.!).
es neplānoti iegādājos biļetes uz kino savai otrai ģimenei uz iron men 2 *sun* par šo supermilzīgs prieciņš. un šodien to pastāstot es iepriecināju saviem cilvēkiem dienu, jauki man pa’tik uzdāvināt cilvēkiem prieku. ^^

6dien aizsākot tā nopietni savu pārmaiņu periodu nolēmu pavisam krasi pārbīdīt savā istabā mēbeles (nu okey ir jau tik 2 lietas ko bīdīt – galds & gulta, bet anyway). uztaisīju arī ģenerālo tīrīšanu un pašai bija liels prieks par padarīto vakarā sēžot gultā jaunajā stūrī un ziniet miegs patiesībā arī nāca daudz labāk. (: vakarā bija patīkams nogurums par patīkami padarītiem darbiem, tāpēc novilku filmu “dear john” un noskatoties sapratu, ka ja līdz šim man likās, ka skumjākā filma ever ir “the notebook”, tad pēc šīs jaunās filmas noskatīšanās es to sāku patiešām apstrīdēt, jo filma bija ļoti skaisti skumja. mm.

vispār šo nedēļu pavadīju kā čirka un man tīri labi patika. pārmaiņas bija jūtamas, jo cilvēki smaidīja uz ielām ieraugot manus matus, daudzi savējie cilvēki izteicās, ka šie piestāv daudz labāk nekā taisnie un jā man pašai arī gāja pie sirsniņas būt čirku minkai.

šonedēļ gan čirkas nebūs, bet apsolos, ka nākošnedēļ atkal atgriezīšu afrōmeiteni ikdienā cilvēku prieciņam un smaidiem uz ielas. čirku matus varētu pat pieskaitīt pie mana pārmaiņu perioda. yesyesyes. *happy*

šovakar (7dien) pierunāju beidzt savu sexy skaisto māsīcu aizsūtīt savu fotosesiju portfolio uz pāris modeļu aģentūrām, pat atlasīju viņai labākās un nopietnākās, es patiešām uzskatu, ka viņai ir lieliskas iespējas un viennozīmīgi talants, jo fotoaparāti viņu patiešām mīl. nav jau jābūt mega skaistam cilvēkam (jo nu būsim reāli tādu nav, vismaz ne plastisku anyway), bet vajag savu šarmu, eleganci un fotogēniskumu. tas arī viss. patiešām ceru, ka viņai piezvanīs, jo es zinu, ka viņa var izsisties tālāk. mīlu to meiču. :*
ņu vēl pasakiet, ka viņa nav dēmn skaista.?!

ahh, laikam šovakaram pietiks drukāt lietas šeit. jāizlasa vēl auera semināra teksta mazumiņš, kas palicis un jādodas čučēt. varbūt tad mani taureņi nedaudz norims, kaut gan es nemaz nevēlos, lai viņi norimtu – tā kņudinošā sajūta ir skaistāka par jeb ko uz šīs pasaules. tā vismaz jūties dzīvs. jūties maģisks un lidinies nedaudz virs zemes. ^____^

arlabunakti. :*

skan: musiqq – vārdi nenāk viegli.