20100930

my autumn rain of colors.

tumblr_l7rnaad6oC1qcx5wpo1_500_large
ak, šis viltīgais, taču tik ļoti man mīļais gadalaiks – rudens, rudens, rudens. ^____^ kā dziedāja prāta vētra savā skaistajā rudenīgajā dziesmiņā tad:

rundens kā rudens
biezie un gājputni laižas uz nīlu
un pēkšņi man likās:
tu esi man draugs un es tevi mazliet mīlu…

šodiena bija viena no tām lieliskajām dienām, kad pat nevajag neko huge, lai justos laimīgs. vajag tikai sauli pie debesīm (neskatoties uz to, ka ārā auksts), krāsainas lapas zem kājām (daudz, jo daudz viņas sabirušas it īpaši manā rajonā, skaisti) un tos mazos mirkļus, kas liek pasmaidīt (tādi arī šodien bija manāmi daudz, yay.). un tad šodienas steigā starp szf un darbu es apstājos pie krustojuma, ieelpoju rudenīgo gaisu un apjēdzu to, ka oktobris jau klāt – jau OKTOBRIS.! es mazliet apjuku, jo kur gan šīs dienas skaitā 30, kas septembrī mīt ir palikušas, laiks šķiet ir iemācījies lidot un pat daudz ātrāk nekā gaisma. bet jā, no otras puses tas bija patīkamais mirklis, ka jau OKTORBRIS, jo rudensrudensrudens. oktobrī šo fenomenu var izjust visspilgtāk and i completely intend to capture every autumn breath of mine. ^______^
jā, šodiena bija mana oficiālā pirmā rudens diena, jo es patiešām sajutu viņu – manu rudeni. tādu mazliet patīkami vēsu, taču krāsainu un jautru un pilnu ar smaidiem un to īpašo tikai rudenī mītošo maģiju, kas lidinājās kkur starp debesīm un zemi. un ierāva mani savā krītošo lapu virpulī, murrr.
mazie rudenīgie mirklīši arī šodien bija, tie ir un turpina dzīvot manās atmiņās. patīk viņus nofiksēt un nolikt tā glīti atmiņu plauktos manā galvā, gluži kā bērnībā lasīju mazās un īpašās, ņu tās rudenīgo krāsu kļavu lapas un liku starp grāmatu lapaspusēm. un nav jau patiesībā svarīgi, kas viņus vēl manīja, bet gan jau ka someone did (i actually know that someone did, well maybe *giggle*), bet man pietiek apzināties, ka es viņus izjutu un ka viņi turpina saulstaroties manī, šķiet pat nedaudz viņi mani apreibina ar savu rudenīgumu, bet tas taču ir tik jauki. ^^ ak ak ak, rudens iegriež mani savā karuselī un es nevaru apstāties un ziniet šoriez es varbūt pat ļaušos vairāk nekā līdz šim.. it’s funny – this thing called life. my life.!

un tu, jā tieši tu, lūdzu turpini radīt tos mazos rudenīgos mirkļus, kas tik perfekti šogad iederas rudens apgleznotajā latvijā, kas zem mūsu kājām mīt, katrā elpas vilcienā, kas aizrauj mūs neprātīgā lapu virpulī un vnk starp tevi un mani. paldies, tev, mans rudenīgais draugs un zini, es mazliet tevi mīlu..

^______^ mjau.

20100928

perfect truth.

tumblr_l87xoxjZ0e1qaqg4ho1_500_large

20100927

we change, we wait.

un man šonakt tā pavisam neveikli liekas, ka tavas noziedējušās skropstas miega pārdozēšanas dēļ, laupa manu noslīkšanu tavos zilgani dzidrajos okeānos, kur tava laimīgā patiesība mīt.

un es gaidīšu, tā pavisam klusi šeit, starp lietus lāsēm un sadzeltējušām lapām, kas kopīgi laižas rudenīgajā valsī, kad visi mirstīgie jau maigi guļ, tavu okeānu netveramajā dzelmē.

un es vēl joprojām gaidīšu. šeit.!

20100926

searching for a former clarity.

tumblr_l95dglJfeg1qcq3fbo1_500_large
jāizmanto atkal kārtējais mirklis, kad brīvs brītiņš un jāieraksta šeit, pirms nav sākusies kārtējā rollercoaster nedēļa, kad brīvā laika praktiski nav un tehniski 4,5 dienas no nedēļas var vnk izdzēst. bet es jau nesūdzos, jo viss pašlaik dzīvē ir perfekti un tieši tā, kā vajag, lai plāni mērķi galā būti tieši tik smuki kā pašlaik stāv manā galvā. murrr.

no pagājušās nedēļas laikam vēl jāpiemin nedaudz par 4dienu, kad sanāca pakavēt skolu dēļ AIESEC, kur tā lēnām lēnām mēģinu ievirzīties un pagaidām viss tā pa smuko, jau pāris cilvēki tur ir ar ko izveidojies labs kontakts un tagad tik jāizbrīvē laiciņš, lai 9.-10. oktobrī varētu aizdoties uz lielo sanāksmi, kur būs divdiennieks un visādi labumi ārpus rīgas. prieciņš par šito ļoti. ^___^

pēc tam skolā bija vēlēšanu novērotāju apmācība, kur stāstīja visādas lietas un tikai pie sevis varēju nopūsties un nodomāt, ka akdievs cik labas būtu vēlēšanu analīzes lekcijas, ja runcis stāstītu kaut uz pusi tik labi lietas, nevis tikai vervelētu par savām – iz dzīves situācijām lielākoties. anyways, apmācība bija diezgan pagara, bet pozitīvais bija tējas pauze ar free food. *giggle* kur patiesībā ar začestu ļoti pārsmējāmies par sanda pirkstu un visādām citādām lietām, tas bija rofl. pats pasākums izglītojošs, īpaši patika meitenes no delnas, jo cvk tante bija nedaudz haotiska un weird, vispār 2. oktobris būs interesants un kkas jauns. nedaudz skeptiski skatos uz to, ka viens no vēlēšanu iecirkņiem būs t/c spice, man tas liekas smieklīgi un nenopietni, bet nu fine. visticamāk, ka tur iegriezīšos un droši, ka arī savā skolā, lai varētu pabāzt baroniņai sejā, cik forši man iet szf un mācoties politiku. visvairāk protams, ka gaidu balsu skaitīšanas procesu, tas noteikti būs kkas exciting. *sun* vēl jau tikai šī nedēļa un viss notiksies. vismaz beidzot esmu izdomājusi par ko vēlēšu un man ir mierīgs prāts, lai gan nu cik gan mierīgs viņš var būt zinot kādi morons dzīvo lv un actually kandidē šajās vēlēšanās. ehh. es ceru, ka rezultāts nebūs totāls epic fail un drauds mūsu nākotnei, kaut arī neesmu īsti patriote tomēr sliktu šai valstij kā tādai nevēlu.

šonedēļ vispār bija tāda veiksmīga nedēļa, jo visur viss kko laimēju. jāsāk aizdomāties par to, ka varbūt esmu lucky un vajadzētu biežāk piedalīties visādos konkursos. un varbūt jāpiedalās kkur kur uzreiz var laimēt daudz naudas, nebūtu jau slikti. :D

mm, vēl pēdējai laikā man galvā ir kāda aizdomīga doma un sajūta. bet es zinu un esmu pat ļoti pārliecināta, ka man šito patiešām labāk nevaj celt gaismā, jo zinot mani un manu pagātnes pieredzi, tas nebeigsies labi. tāpēc šķiet ir lietas un sajūtas ko labāk paturēt pie sevis un tik tā klusiņām par to pie sevis padomāt un paķiķināt. un ķert pie sevis tos mazos mirklīšus, murrr. jū know. manas galvenās bažas ir vienīgi tajā, ka man netīšām sanāks kādā ballītē nedaudz vairāk promilēs iekāpt nekā es drīkstu un es šo to izdarīšu attiecībā ar šo visu, ko es vēlāk nožēlošu pat neskatoties uz to kādas emocijas tajā brīdī manī radīsies. lala, laikam kādu laiciņu vajadzēs atturēties no wild ballītēm attiecīgu cilvēku klātbūtnes esamības iespējamībā. *giggle*
bet vispār dzīve taču ir skaista.!

“intelligence plus character - that is the goal of true education.”
-dr. martin luther king. jr.

dear you on the other side of my heart.

tumblr_l741shLGyG1qa5lo8o1_500_large“dear you,
”what” and “if” are two words as non-threatening as words can be. but put them together side-by-side and they have the power to haunt you for the rest of your life: what if? what if? what if? I don't know how your story ended but if what you felt then was true love, then it's never too late. if it was true then, why wouldn't it be true now? you need only the courage to follow your heart. I don't know what a love like Juliet's feels like - love to leave loved ones for, love to cross oceans for but I'd like to believe if I ever were to feel it, that I will have the courage to seize it. and, yeah - you, if you didn't, I hope one day that you will.
all my love,
Juliet.”

20100925

don't you forget about me.

rockabilly-nautical-rainbow-diy-wedding18_large
jam vispār vēl pirms FOTOkrosa paspēju 4dienā pabūt Ventspilī un māsīcas kāzās, kas bija sō awesome. kaut kas ļoti ļoti ideāls tas bija. kaut gan esmu viens no tiem cilvēkiem, kas pesimistiski skatās uz visu šo pasākumu un tādus praktiski apmeklē tikai open bar principa dēļ, šis likās jauki, jo jūras krastā un tā nu pa skaisto. un galvenais ka nebija visa kā un nekas netika pārspīlēts, nu varbūt vienīgi ar līgavasmāsu kleitām, kur viena arī man bija jāstūķē virsū, kaut kā neesmu sajūsmā par torteskleitām ar miljons slāņiem, bet nu fine, ko gan vienu vakaru nepacietīsi, kāda cita laimes vārdā. :)

vispār jau kopumā ņemot biju diezgan nelaimīga un diezgan sagruzījusies dēļ visiem notikumiem, kas bija tad un tad, tāpēc uzsāku sarunu ar attiecīgo cilvēku, jo man patiešām sāpēja. varbūt jau dažreiz mums nešķiet, ka daram kko netā un es jau neteicu, ka speciāli tā bija, bet nu vnk bija un es jau nu neesmu no tiem cilvēkiem, kas kko vnk no zila gaisa izgudrotu, tā ka tur sava patiesība tajā visā noteikti bija.! anyways, bija labi, ka es uzsāku to sarunu tieši, tad. tieši, tajā vakarā. jo vismaz pat nedaudz noskaidrojot lietas, savu nakti varēju pārvērst par mazliet lielisku.

viss beidzās ar to, ka paņēmu sagruzījusies šampja pudeli un runājot ar sms starpniecību ar attiecīgo cilvēku devos uz savu numuriņu, lai paskatītos kādu dumju amerikāņu kino un noslīcinātu savas bēdas vienatnē šampanietī, lai vismaz rīt zinātu kāpēc jūtos tik sūdīgi un visu varētu novelt uz galvassāpēm no burbuļdzēriena. :D taču man jau neļāva to, nēē. vecpuisis nr.2 un līgavasmāsa nr. 1 mani izvilka ārā no numuriņa varētu pat teikt ka diegzna brutāli un es tiku aizvilkta līdz pat bāram (kas protams nebija nemaz tik traki :D ), tad protams tika patukšotas vairākas burbuļdzērienu pudeles un atrasta mazliet tekila, kas protams visu iegrieza karstos toņos un aizsākās karstās dejas uz galdiem, mm, cik labi ka pārējie bija aizdevušies uz jūru vai kā nu kurais, jo to jau nu patiešām nevienam redzēt nevajadzēja. šampanietis burtiski lija pa gaisu. :D bet bija fun.!
tad kad bijām izdejojušies un savākuši pārējos vecpuišus izlēmām ar vēl pāris pudelēm sanos doties līdz jūrai un pabaudīt skaistumu, vēju un varbūt pat saullēktu. :) kad nonācām smilšainajā krastā, dzima traka ideja doties peldēties ledainajā ūdenī, un to protams arī īstenojām. omg, tā laikam bija pirmā un pēdējā reize, kad tik vēlu (septembra sākuma) devos peldēties atklātā jūrā.. brrr. bet nu tur kārtīgi iztrakojāmies pa viļņiem un pavārtījāmies smiltīs un vnk baudījām dzīvi, līdz sagaidījām saullēktu. tad lēnā garā devāmies uz miega māju, jo visiem tomēr bija jāceļas ļoti ļoti agri un jādodas uz atpakaļ uz rīgas pusi, lai pavadītu jauno pāri medusmēnesī.

beigās arī izlēmām visi gulēt vienā numuriņā un sakritām kur nu kurais, bija jautri vnk paņemt spilvenu un krist. aizmigām ļoti ātri pēc visām wild aktivitātēm un miedziņš bija salds jo salds. agri no rīta tikai pēc dažu stundiņu miega visa delegācija jauno pāri, pavadīja līdz pat pašai lidostai, tas bija skaisti. un viņi tā pavisam smuki aizlidoja uz Šarmelšeihu. bet es.. es tā smuki atbraucu mājiņās un iekritu gultiņā un nogulēju gandrīz līdz pat pašai pēcpusdienai, kad bija jāceļas un jādodas uz darbu. kas lai neteiktu vairāk bija trakas mocības, jo galva sāpēja tā, ka kāds to būtu izmantojis kā beisbola bumbiņu. :D ehh, šausmāsss, bet mirkļi, ņammm, bija labi mirkļi jā. būs ko atcerēties. ^____^