20100414

dzīve uz mēles skrien kā vārdi.

tumblr_kz14zpycCC1qa7cy5o1_500_large
svētdien pabiju ķīpsalas modes izstādē un sanāca nedaudz atgriezties pagātnes vēsmās, kad bija vēl šāda tāda darīšana ar modeļu lietām. jau biju iazmirsusi cik ļoti staigāšana pa mēli un visi pārējie sīkumi ir forši un cik jautri tas viss var būt, mm. katrā ziņā diena bija izdevusies un pat nedaudz padomāju par to, ka varētu atgriezties iekš šāda veida lietām, jo pāris sakari vēl šajā jomā ir un padarīšana viennozīmīgi ir interesanta un dažāda. ^^ vēl redzēju izstādē dažas TIK ļoti burvīgi skaistas kāzu kleitas, ka dēmn *siekala*. pat būtu ar mieru apprecēties, ja tik varētu pie kādas no viņām tikt, mm. bet i guess pagaidām tikai pasapņot. *lol*

pēdējās dienās daudz staigāju ar kurpēm un sajūtas vnk ideālas. kaut gan pēc ziemas perioda nedaudz pēdiņas jāpieradina pie augstākiem līmeņiem, taču mm pēc šī biju noilgojusies, jo burvīgi būt stāvu augstāk par citiem un sanāk kaut kā vēl iet ar savu grāciju un šarmu un visām citām meitenīgajām lietām. un vispār esmu tagad čirka. un man TIK ļoti patīk, šķiet, ka arī citiem, jo daudzi apgalvo, ka labāk nekā taisnie un patīk arī, ka cilvēki uz ielas atskatās un smaida ieraugot manus matus. ^___^ un vispār pēdējā laikā daudz puiši atskatās uz ielas, laikam kurpju un čirkaino matu kombinācija ir labs elements, lai tu tiktu ievērota nedaudz vairāk kā parasti. *giggle* es jau katrā ziņā nesūdzos.

šodienas starpeksāmens PA bija whatever. kā aizgāju ar vienaldzības sajūtu uz eksāmenu, tā arī ar tādu pašu sajūtu no viņa aizdevos. nebija nekas mega grūts, tāpēc domāju, ka atzīme būs tīri okey un galu galā man neko vairāk par 4 nemaz nevajag, nestresoju es par atzīmju lielumu un arī nekaroju par budžeta vietu, tas man nav tik būtiski, lai bojātu paceļam savus nervus. :) un vispār šodien tāda saulaina enerģija man strāvo cauri jau no paša rīta, kad pamodos stundu pirms modinātāja, izgāju no mājas 15min ātrāk un nebija ne nogurums, ne slinkums, bija tikai prieks un smaidi. man patīk šādas dienas, tādu vajag vairāk. un turklāt, šodien vēl bija seminārs pie auera, kurš bija ļoti interesants un es officiāli šo to izlēmu. murrr. *sun*

tas laikam pagaidām viss. šī nedēļa ir ļoti sablīvēta ar lietām un darbiem un būs grūti vnk pasēdēt mājās saulītē un pachillot. bet patīkams ir tas enerģijas un darbošanās sprādziens, pēc kura vienmēr tik super jauks nogurums, mm. tiekamies drīz mīļumiņi iekš manas kārtējās atskaites par manu kaķēna dzīvīti. ^^ kura nu ir čirkaina *hihi*

20100411

1598173.

tumblr_l0f7miKpS21qa02uso1_500_largeman patīk būt tavam slazdam
naktīs, kad guli man blakus un es spēju sajust tavu ledus auksto elpu uz sava pleca
un apzināties, ka tas, ka zini, ka es tevi nemīlu tevi žņaudz, plosa un izvaro.
man tas sagādā eiforisku baudu, just
kā tu rausties katru nakti baltajos palagos kā narkomāns pēc kārtējās devas,
kas tev ir mīlestība mana.

20100410

kā būtu ar krūzi rīta smaidu.

tumblr_l0j9lruqKN1qzxfzvo1_400_large
šī nedēļa pagāja vēja spārniem, varbūt tāpēc, ka lielākā daļa lekciju un semināru nenotika. tā kā bija jādara visādas blakus lietas, tad īsti nesanāca laiks iegriezties šeit. bet tagad sanāca, tādēļ to izmantoju. ^^

nedēļa iesākās ar atgriešanos szf krāsainajās sienās, taču 3dien atkal sanāca brīva, toties uz szf ēku aizdoties anyway nācās, lai pabūtu KD sanāksmē, kurai bija jāuzražo literatūras saraksta analīzes prezentācija. pa ceļam uz lomonosova ielu sanāca parunāties ar cilvēku un tas bija jauki. sanāksmē viss bija okey, taču man atkal (jau 3. reizi) tika nomainīta tēma, bļe, bet nu i guess šī tomēr būs pēdējā un īstā. 4dien izdomāju nobastot kalniņa lekciju un semināru, taču uz lekciju beigās aizdevos un akdievs pa ļoti seniem laikiem pat kaut ko pierakstīju. :D kā arī rakstīju gunai recenziju par to, ka viņa ir mentāli pieskaitāma un var braukt darboties uz usa un jā esmu viņas bērnības draudzene un pazīstu viņu jau vismaz 8 gadus :DD nobastoto semināru aizstāju ar mācīšanos mājās publiskajā administrāzijai un akdievs gandrīz sajuku prātā meklējot info patstāvīgajam darbam, grrr, bet nu pusi no tabulas aizpildīju. 5dien devāmies uz MK. vispār bija ļoti interesanti un tur ir smuki, taču nu apmetums gan krīt nost :D pabiju ekonomikas ministrs kampars pasēžot viņa krēslā un ar gunu & kristu noglaudījām dombrovska kabineta durvis. :DD pēc tam aizdevos gunai līdzi uz policiju un mums sanāca tāds ĻOTI liels līkums līdz vajadzīgajai vietai, jo nu jā esam topogrāfiskās idiotes, kuras var apmaldīties 3 kokos. :P es vēl pastaigāju pa veikaliem, jo bija jāatrod pāris lietas, kas steidzami bija jāiegādājas. un that’s done viss tika iegādāts. uz stundiņu pabiju mājās un tad atkal aizdevos uz centru sadarīt lietas un pirmo reizi šogad uzvilku kurpes un akdievs cik ideāla bija sajūta. mm, smaidīju kā saulīte. atgriezos mājās tieši ar lietu un pucējos ballītei vakarā + vēl sanāca parunāties ar začestu, kurš vēl dzīvojas spānijā, ehh lucky one.

ballīte vakar bija good, taču lietus visu un ļoti daudz pabojāja, jo bija daudz jāstaigā pa āru no viena kluba uz otru. vispirms pabijām @ depo, kur nekas nenotikās, taču satiku tur jāni. kad sagaidījām laimiņu izdomājām aizdoties uz rock’n’riga, lai satiktu māri & co un paskatītos, kas tur notiekās. izrādās, ka mūsu grupa pūķa gars bija uzmetusi depo un pārvākusies uz rock’n’riga, lai piedalītos duēlī – great – viņi arī uzvarēja jau pēc otrās kārtas, awesome. māris bija funny, un viņa strange draugs atkal weird skatījās uz mani, bet kopš senajiem notikumiem un to faktu, ka viņš mani biedē es ignorēju viņu tā ļoti uzskatāmi. :D ozols kā vienmēr lol un atkal pabija mūsu jociņš par pliko pēdu un sišanu, mētra ir kūūūl un jauka un, jā runā tik smieklīgas lietas, kad ir sadzērusies kā piemēram, ka viņai patīk viņas pasniedzējs :D un robis nu jā ignorē mani – fine.! pēc tam devāmies atpakaļ uz depo, kur uzzinājām, ka gandris spēlēs vēl pēc ļoti ilga laika, tāpēc paņēmām alu un runājāmies ar cilvēkiem. santa tad aizdevās mājiņās un mēs devāmies atpakaļ uz rock’n’riga, taču tur viss bija beidzies tāpēc parunājāmies ar saviem cilvēkiem un devāmies back @ depo. tam visam pa vidu vēl sarakstījos bucīti, jo es biju apsolījusi viņam vārda dienā izmaksāt kkad coronu, taču izrādījās, ka viņš bija igaunijā un tad jau zviedrījā, sō viņš ballējās uz prāmja, tāpēc sarunājām uz nākošo reizi coronas izmaksāšanu. ^^ @ depo cītīgi gaidījām gandra grupas uznācienu, kurš kavējās. tikmēr izklaidējāmies grūstoties un ārdoties un smejoties. tad beidzot enough! kāpa uz skatuves un ballīte varēja sākties. pēc koncerta palikām parunāties vēl nedaudz un es visu laiku pļaukāju jāni, jo viņam bija depresija un vispār viņam patīk, ka viņu sit :DD anyway laimiņa bija nelaimīga, jo māris ar robi kā vienmēr notinās uz jūrmalu un viņa palika viena so beigās es pierunāju viņu, lai piezvana viņiem un noskaidro cik tālu viņi ir tikuši, izrādījās, ka netālu no spices, tāpēc pateicu, lai pagaida pie manas mājas. tad ātri paņēmām taxi un es izmaksāju draudzenei un sev taxi līdz manai mājai, kur viņa tika pie prieciņa vismaz maziņa un aizbrauca ar viņiem uz jūrmalu, kamēr es mājās izklaidējos, jo man nenāca miedziņš kā vienmēr.

un vispār mani fascinē tas, ka cilvēki uzvedas kā mazi bērni. ja viņi nevar dabūt to ko grib, tad uzreiz viņiem vairs nevajag neko un nemaz neskaries viņiem klāt vai viņi explodēs un nerunā ar viņiem. nu ja, tas jau nekas, ka ir laiks pieaugt un atmest šādas muļķošanās. un vispār žēl, ka šādu spītību dēļ cilvēki ir gatavi ziedot visas tās jaukās atmiņas, kas ir bijušas, vēl ir un vēl varētu būt. un sāp tie tukšie skatieni, kas tagad tiek man veltīti. bet ņu vismaz tie, jo ar mani jau vairs nerunā. varētu jau paprasīt wtf, bet man šķiet, ka es nemaz negribu zināt, jo pēdējā sarunā es jau tiku vainota pie visām iespējamām lietām, ehh. un vispār man gribas kko jauku. un vēl man gribas uz mazirbi un pabūt tajā mierā un varbūt tā vieta visu atkal spētu salabot, mm. lai gan es pat nedaudz šaubos vai šoreiz viņa spētu salabot manas attiecības (okey nē) pareizāk – mirkļus - ar šo cilvēku.

šodien slinkoju, lasu baraka obamas biogrāfiju, dzīvojos ik pa brītiņam twiterī un kārtoju istabu un visādas sīkās lietas. vispār tikko atcerējos, ka lasot santai bildes es atradu tiiik ļoti vecas bildes, par kuru existenci pavisam biju piemirsusi un džīz cik funny skatīties cik liels emobērns esmu bijusi un vispār mēs visi. un vispār nesen secināju, ka esmu bijusi viss kas. varētu vienreiz savākt kopā visus manus veidolus pēdējo 4 gadu laikā, tur būtu ĻOTi daudz un visa kā traka :D šodienu turpināšu ar vēl vairāk slinkošanu. un turpināšu domāt par to kāpēc cilvēki ir tik ļoti dīvaini un neizprotami. khh, nez kas notiktu, ja es nākošo gadu patiešām aizdotos prom, nebūtu latvijā, nebūtu tuvumā, nebūtu sasniedzama un no manis nebūtu iespēju neko dzirdēt. ko tad jūs dažs labs darītu.? ilgotos.? dusmotos.? nožēlotu.? pārmestu.? priecātos.? ņu ko cilvēki.?! jūs man šķiet nemaz patiesībā nezinat, tāpēc, ka jums nav nemazākās nojausmas ko jūs tieši gribat. un tā ir lielākā cilvēku problēma..

peace out. jūsu tūta, kas pagaidām vēl ir latvijā, bet kura domās ir jau tālu prom. *sun* :(

20100405

mazo atsperīgo ķepiņu svētki.

tumblr_l06vg2MzkK1qa9u6ko1_500
tas, ka šogad šos svētkus zem nosaukuma lieldienas es savās sarkanajās sienās ignorēju, tas nenozīmē, ka nevaru jums novēlēt pūkainus mazo atsperīgo ķepiņu svētkus (kaut tas būtu nedaudz novēloti). ^_____^

šodienu pavadīju iekarot, starp diviem lieliem un seniem kokiem, kas savās brūnajās un rētotajās mizās ierakstījuši stāstu par vismaz vienu no pagātnes pasaules kariem, krāsaino šūpuļtīklu. sanāca, ka tas novietojās kkā saulītē un sajūtas bija debešķīgas. gulēju ārā šūpuļtīklā ar portatīvo un pierakstīju domas, kas izšūpojās caur manu galvu un fōnā vēl skanēja tāda lēna un dvēseļmierīga mūziciņa. un vispār paverot acis debesīs likās, ka lidoju. lidoju kkur starp debesīm un zemi. bīdīju debesīs mākoņu kuģus un veidoju baltās mirkļu pilis, kas lēni aizslīdēja uz ziemeļu pusi. tā nu nogulēju ārā līdz pat pazuda saulīte. un tagad ir maximāli piepildīts mans dvēseļmiers. great.

šovakar arī noskatīju tādu netipiski jauku filmu, kas vnk brīžiem tik ļoti lika pasmaidīt par filmā parādītās domas jaukumu. daudz smaidu no manis šai filmai + vēl aktieris mm vnk dēmn skaists (un pēc ilgas domāšanas arī sapratu ko man viņš tik ļoti atgādināja un jā viņš ir so jackson rathbone minikopija). kā arī no šīs filmiņas atradu pāris skaistas dziesmas, kur it īpaši viena iekrita sirsniņā.

she's a wave and she is breaking
she's a problem to solve
that fire you ignited
good, bad and undecided
burns when I stand beside it
your light is ultraviolet

20100403

kā ledus gabaliņš, tas atlūzt no tevis.

artistic-smoking
dienas pēdējā laikā paiet vienās lietus lāsēs – mazās un pelēcīgās un tādās ļoti pašnāvnieciskās. tām tik ļoti patīk izšķīst pret caurumaino asfaltu. vieta, kur tu šodien atrodies šķiet tik pelēcīga, netīga un vispār neglīta, tā it kā tā būtu grēkojusi neskaitāmas reizes. cilvēki uz ielām arī šķiet pelēki, ierauti sevī. tie nesmaida un viņu acis ir kā visdziļākie pasaules okeāni, bezgalīgi pelēkas un baisas. pat gaisma, kura iespīd pa manu sarkano sienu logu nav pietiekoši gaiša, lai to vispār būtu vērts saukt par gaismu. tādam nevajadzētu būt šim manam ilgi gaidītajam pavasarim, kurš patreiz grimst nejau trauslajās lietus lāsēs, bet gan pelēcībā un rīgas netīrumos. bet var jau būt, ka tas viss tik dēļ manas sabojātās domāšanas un es vnk nespēju saskatīt skaistumu, jo esmu taču kaitīga. es spēju iznīcināt ikvienu ko vēlos. un ja tev vēl nesāp manis dēļ, tas nozīmē, ka vai nu neesi mani vēl saticis savā dzīvē vai arī vēl nav pienācis tavs spēles gājiens būt nākošajam. jo agrāk vai vēlāk es iznīcinu ikvienu savā dzīvē, esmu kā nikotīna bumba bez taimera, kas glīti sēž tavas dzīvītes stūrītī un naktīs smejas par tavu naivumu. anyway viss ko vēlējos ar šo pateikt ir tas, ka tie cilvēki, kas šodien pavērās pa logu un sajūsmā priecājās par jauko pavasari ir vai nu iemīlējušies un ar rozā brillēm uz acīm vai arī akli savā naivumā par skaistumu un tā eksistenci latvijas robežās. vienīgo skaistumu ko es varētu pamanīt, bet tas arī būtu melanholisks skaistums, tad tās būtu lietus lāses, kas pavisam klusi izdara pašnāvību ik sekundes simtdaļu. un es tikko aizdomājos cik gan daudz lietus lāsīšu paspēja nomirt kamēr rakstīju šo ierakstu. paliek mazliet skumji, bet no otras puses paliek arī skumji, ka ja tu pateiktu, ka gribi redzēt mani mirušu, es mirtu tikai tāpēc, lai tevi iepriecinātu. tad no šī varētu izsecināt, ka visas šīs lietus lāsītes mirst kāda cita prieka pēc un tad man paliek vēl skumjāk, jo šodien ar mazo brālēnu lēkājām pa mirušām lietus lāsītēm un guvām no tā prieciņu. taču ir tik skaista tā sajūta, kad vakarā sēdi ārā uz soliņa un lietus lāses lēni saplīst uz tavas sejas. tādi mazie vēsie pieskārieni, kas reizē ir silti un patīkami. varētu tā gulēt uz soliņa, smēķēt un izbaudīt miljoniem mazu pieskārienu nakts aizsegā. pieskārienus, kur ikkatrs ir savā ziņā pēdējais, un kuriem pieskāriens tev ir pēdējais ko tie paveiks savā mazajā dzīvītē. un rakstot šo mana otra roka ķer mazās lietus lāses un cenšas tās izglābt no nosišanās pret liepājas ielas asfaltu. gribas tās visas noķert plaukstās paglābjot no nāves, samīļot un paturēt tās visas sev vienai un ar nevienu nedalīties šajā lietainajā pavasarī. ^_____^

20100402

mana dzīve kā amerikāņu kalniņi.

4105304799_09edb39f18_large
pēdējās dienās kkā šeit nav sanācis parakstīt svas ikdienas lietas un vispār domas, kas nomāc manu prātu. un ja godīgi es pat nezinu kāpēc, jo tas noteikti nav tas, ka man nav laika, jo arī agrāk nebija, taču kkā atradu pāris minūtes kurās iebāzt rakstīšanu šeit. tā ka jā, dunno.

runājot par to, kas pēdējās dienās noticies manā dzīvē:
1. padarbojos SZF info dienā, kas bija visai interesanti. tā kā guna mūs uzmeta un bija nesasniedzama, tad ar matīsu dzīvojāmies pie politikas zinātnes iedalītās telpas un dalījām atnākušajiem smaidiņus, zvaigznītes un skudriņas uzlīmju formā, jo viņi visi piedalījās spēlē. matīss pēc pirmā tūres mani pameta un es paliku viena, taču ar mani ik palaiciņam kāds nāca pasēdēt un ar niku izvērtās tīri jauka saruna neskatoties uz to, ka uz soliņa sēdēja slīdenis un grifindors (savējie sapratīs, un vispār kā izsecinājām tad slīdenis ir sō labāks jo esam gudri un forši) :D anyway jautrību man uzturēja arī tas, ka pirms otrās tūres sākuma sanāca pasēdēt starp pasniedzējiem un paklausīties viņu neoficiālajās sarunās, kur piemēram vienā viss sākār ar to, ka bāra aizrādīja aueram par to, ka viņam uz žaketes blonds mats, tad aizgāja jociņi par to ka viņa sievai jāpārkŗaso tagad mati blondi lai viņam neko nevarētu piesiet un tad aueram izvērtās diskusija ar koku par to, ka viņam ir baltas zeķes kur bāra to piedēvēja par pieciršanu kokam un teica, ka viņai jau nekas nav īsti pret attiecībām starp diviem vīriešiem, bet tomēr lai auers savācoties (vārdu sakot viņa pateica, ka viņš ir gejs) :D vēl arī auers un rostoks visu laiku kko karoja viens pret otru kā jau parasti. un kad koks jaunajiem pateica ka lai neklausa rostoku pirmajā lekcijā kad viņš saka ka lai pirmajā prezentācijā pie auera kko ieliek no mančesteras united, rostoks pie sevis tā dusmīgi noteica, ka gan jau viņš izdomāšot kko jaunu un šitā to neatstās. un bāra ir super mīļa, tā jauki parunājāmies par visādām ikdienišķām lietām. vispār super jauka info diena sanāca pluss tiku pie normāla izmēra szf krekla šoreiz. *sun*
2. tikai uzmeistarots sušī vakars pie santas dzīvoklī, kurā nekad vēl nebija būts, bet kurš ir tīri jauks ja skatās pēc tām bildēm kuras viņa man rādīja, jo tur agrāk dzīvoja sātanisti kkādi un visas sienas bija norakstītas ar bēdu stāstiem, sātanistu zīmēm un visādiem lāstiem un citām lietām, vnk brrr. tagad vismaz smukas krāsiņas. ^^ sužī gatavošana bija fun, daudz smieklu kā vienmēr. sākās ar to, ka secinājām ka sastāvdaļas sušī pagatavošanai ir gandrīz no visas pasaules izņemot ķīnu vai japānu, bija gan francija, itālija, vācija, taizeme, igaunija, spānija, utt. tad dīvainie rīsi kas nebiaj rīsi sanāca faking lipīgi nu tā ka ēdot bija grūti to visu sokost jo nu jā tas viss salipa. :D tas bija funfail. rezultātā vairāk saēdāmies saldumus nekā sušī. protams bija arī vīns un vispār sen sen nebiju vnk vakarā dzērusi vīnu. tad aizrunājāmies par pagātni un secinājām ka marta ir visur, ja nebūtu bijusi viņa mēs nepazītu santu, māris nebūtu ar laimiņu, mani nesauktu par tūtu un mēs nebūtu satikuši gandri un bausku, so jā viņai ir liela ietekme bijusi uz mūsu dzīvi, lai arī kā nu nebūtu, sad but true. tad arī runājoties par melnu kokteiļsalmiņu izdomājām fakinōsōm biznesa ideju. šis ir kkas superkūūl un es domāju ka varētu būt diezgan pieprasīts vismaz festivālcilvēku vidū un vispār to cilvēku vidū, kam patīk izcelties un dzert. ir doma sākt kādus 2 mēnešus pirms festiem darboties, šogad to izvedot vairāk tikai mums un draugiem un tad jau redzēs kāds būs pieprasījums un kas vispār no tā sanāks, bet domāju būs greatgreatgreat.! *sun* paliku pie santas pa nakti, aizdevāmies kkur pēc 4 čučēt, jo runājāmies un skatījāmies foršus video par mūziciņu un jā. jauki, sākoties pavasarim pamostas arī cilvēki, jo santa patiešām ļoti sen nebija satikta.
3. mamma dzīvojas pa slimnīcu. un man riebjas latvijas medicīna, kas pēc miljons analīzēm un rentgeniem un citām huiņām nevairs vairāk neko citu pateikt kā – mēs nezinam, kas jums kaiš bet zinam ka kaut kas nav kā vajag. OH EM DŽĪ seriously, arī es to varētu pateikt.! grr, stulbi. bet nu vismaz labi, ka šovakar viņu neoficiāli palaida uz svētkiem mājās, nebūs vismaz tik skumji. un ceru, ka pēc svētkiem viņi beidzot zinās kas par problēmu citādāk es sajukšu prātā, man nepatīk, ka mammai jādzīvojas pa slimnīcu, tas manī rada stresu un es naktīs atkal nevaru pagulēt. rādās kkādi murgi un neforši tas vnk ir.
4. ik pa laikam sanāk parunāties ar manu misterious cilvēku, ņu kuru vārdā vnk nesaukšu, jo pŗāk daudz cilvēki varētu viņu zināt, tas arī viss, negribu liekus jautājumus. un viņš mani nomierina, tas tā savādi. nesen bija tāda deep saruna par dzīvi un impossible lietām, kas tomēr notiek, ka jāprot sliktajā ieraudzīt labo, ka sevi nevajag vainot pie sliktā, ka ir augstāki spēki un cilvēki kas pēc nomiršanas vēl uzturas kkur starp zemi un debesīm. ir jauki apzināties, ka vēl kāds tā uzskata, bet nu kā secinājām tad šādām lietām nopietni noticēt sāk tikai cilvēki pēc traģiskām lietām. un tas pat ir loģiski. gibētos biežāk ar šo cilvēku parunāties, bet man liekas, ka tad zustu mūsu maģiskums (kā tas nesen notika ar kādu citu cilvēku). galvenais, ka mani šis cilvēks spēj nomierināt vnk ar mani runājoties. tas ir ideāli. un vispār labas atmiņas ap šo cilvēku lidinās. ^____^
5. šogad pa svētkiem laikam palikšu rīgā pa ilgiem laikiem. kkā nemaz negribas nekur braukt un nemaz nebrauksim jo mamma nevar nekur tālu doties nemaz. rīt krāsosim olas kā parasti lielajā 5dienā visi kopā, kas parasti ir tik kūūl padarīšana. patīk tomēr tās ģimeniskās lietas un mirkļi. viņi ir reti bet skaisti.
6. rītvakar varbūt būs ballīte vecrīgā, bet vēl nav tā 100% noorganizēta. katrā ziņā rock n riga būs gandrīša grupa un gribētos aizdoties tur, bet ja ne tad gribētos pasēdēt victory pub un iedzert alu vai aizdoties un nabas kluba atklāšanu, solās būt huge ballīte. ņu tad jau redzēsim, jo mana dzīve šodienas dienā kā amerikāņu kalniņš un emocijas arī bieži mainās, tāda sajūta ka būtu stāvoklī jo tad tā mainās garīgais. anyway atkal ir uzmākušās domas par došanos prom. ņu katrā ziņā vismaz uz vasaru, ja līdz tam neatradīšu patstāvīgu darbu, jo ir iespēja pastrādāt maltā un doties kopā ar ieviņu. tas būtu faking kūūl ceļo un strādā pie reizes un šeit vismaz zini, ka tas ir droši nevis kkāds fake. tad jau redzēsim. *sun*

arlabunakti draugi, centīšos biežāk atrast laiku, lai šeit padrukātu, jo esmu diezgan ļoti vairāk pārvākusies uz twitteri kur var ātri iedrukāt lietas un tevi vēl ierobežo, lai nevari rakstīt memuārus, tas man dažreiz vajadzīgs. *giggle*.

SUPER PŪKAINAS JUMS VISIEM LIELDIENAS.! :*