20111204

sarkano sienu nemierīgā miera eksplozija.

n1306148186_30268548_7361 "i don’t know if you felt that or not.
but it felt like two people kissing after hours of thinking about it.
it felt like two people talking after nights of silence.
it felt like two people touching after weeks of being numb.
it felt like two people facing each other after months of looking away.
it felt like two people in love after years of being alone.
and it felt like two people meeting each other, after an entire lifetime of not meeting each other."

20111202

sazemeņota vētra plosās decembra pienā.

tumblr_l7bamtWROv1qcsm4yo1_500_large
vētras pāriet jūs ziniet. vētras norimst, aizmieg un klusē turpinot audzēt savu nežēlīgo un vareno skaistumu. kamēr mēs gaidam sniegu, kas mūs zem savas baltās segas spētu pasargāt. pirmais sniegs būs. pēdējais – nekad.
mana vētra norima tevī. miers nemierā un nemiers mierā pamodās no neeksistējošā ziemas miega un salika visas izmētātās domas glīti plauktiņos. sarunas tavā un manā tējas tasē atrada to patiesību par vakardienas trakumu. klusumu paceļot no koka grīdas, kur tas bija pagājušo nakti sasities, es nespēju to nenoskūpstīt. viņš jau nebija vainīgs pie vētras, kas plosījās manī. arī tu ne..
mēnesis neskaidra un nemierīga skaistuma ir tieši vienāds ar 22 jeb 4, kas tik jauki dzīvojas vasaras zaļumā kamēr mēs skaitam tās sakritušās zvaigznes zem kājām, vai varbūt esam debesīs un bradājam pa viņu mājām.?!
mirkļi starp ceturto un piekto stāvu pamostas ar smaidu uz manām lūpām. tik apturēt laiku tie nespēj, šķiet, ka tur tas skrien vēl divreiz ātrāk. un ātrāk. tur ir cita laika zona – mūsējā. tajā vietā pastāv tikai intervāli starp sekundēm, smiekliem un elpām. pārējas viss ir iekš slowmotion, īsti pat nespēju saprast vai pārējā pasaulē tajā brīdī eksistē, kustās un redz. dažreiz šķiet, ka nē. patīkami.
un tad tu aizej. pat kad negribas laist tevi prom. tev ir jāsaņemas manā vietā, jo es to vairs nespēju. un tu aizej. ar neredzamiem savienotiem diedziņiem no maniem saules kamolīšiem es turpinu tevi turēt aiz rokas un mana decembra realitāte rudenīgi lietaina smaržo tik ļoti pēc tevis, kad starp mums attālums smejas. un ir vieglāk. vieglāk cīnīties ar mazajiem briesmonīšiem, kas tik ļoti neprātīgi ilgojas pēc tava košā rotaļu laukuma. un es. es ilgojos pēc taviem smiekliem un pirkstu nospiedumiem uz manis. taču visvairāk es ilgojos pēc tevis paša.
..un tagad es aizmiegu ar tavu pašu pēdējo sms šonakt, bet gluži kā ar pēdējo sniegu – nekad tā īsti pēdējo. lai pamostos ar smaidu jau citā laika zonā - tevī..

20111127

i am the ocean, i am the sea.. there is a world inside of me.

mOLZv5jkWqvscxu2LOcfsw8xo1_500_large 
skaisti. viss ir tik ļoti skaisti.!! bet then again.. kāpēc es nejūtos laimīga.. kur gan ir loģika tajā, ka apzinies, ka tev jabūt laimīgam, ka esi laimīgs, bet to gluži vnk nespēj sajust. tā itkā tādas laimes sajūtas nemaz nebūtu.. i’m messed up, yeah i know.

šis stikla būrītis kurā tu tiec ielikts, un kas pārējiem šķiet tev neredzams, tev ir pavisam viegli sataustāms pat ja nespēj noķert tā robežas savā redzeslokā. tu spēj šīs robežas ieelpot.. un tās lēnām tevi nosmacē, pa vienai elpai vien. un tad viss pēkšņi ir mainījies. nav jau tā, ka tas darīts speciāli, it’s just the way how it goes. tā ir pieņemts. tava brīvība vairs nav brīvībā. tā vairs nav tikai tava brīvība.. bet es nemāku, es nemāku vairs būt kāda cita cilvēks, i’m can be just my own person.!

jā, laime patiešām nav Pī reiz eR kvadrātā. and truth is – nekad arī nebūs. tas viss mūsdienās ir pārāk overrated. ir realitāte. un realitāte mīļie nu ir tāda kāda tā ir – nevis tāda kādu mēs to gribētu redzēt. ar to gluži vienkārši ir jāiemācas sadzīvot.!
un mana realitāte ir tāda, ka pat skaistais mani nesalabos. i’m messed up for life.! un jo ātrāk cilvēki to sapratīs, jo vieglāk visiem būs. tāpēc nemeklējiet manī to, kā manī nav.. nemeklējiet arī laimi. un es, es palikšu ar savām gaismiņām, savu mazo pasaulīti un savām domām haotiski izkaisītām ar melnu tinti uz rūtiņu lapām stundām ilgi meklējot veidu kā no tā visa to make some sense. un galu galā būšu pa savam nejūtīgi laimīga (:

+ paskatījos šodien Edgara to kurš Bucītis bildes, un sapratu to cik ļoti es atdotu pilnīgi visu, kas man ir, lai būtu viņa vietā. viņam pieder visa plašā pasaule, fotogrāfēšana un pats galvenais brīvības sajūta, neierobežotas brīvības sajūta. ak, kā man gribas viņu satikt.! to vārdos nav iespējams aprakstīt.. bet viņš, viņš šodien ir kkur tālu prom un rada mākslu, bet es still ceru, ka drīz drīz paviesosies mājās.. gribu.!
skan: florence + the machine – breaking down.

20111122

tik viegli būt.

IMG_0995-1“drag your fingertips
on the corners of my smile,
..watch them curl for you.”

20111121

need to focus.

tumblr_lsn975MKJj1qzahuvo2_r1_500 
"my heart stopped. It just stopped beating.
and for the first time in my life, I had that feeling.
you know, like the world is moving all around you, all beneath you, all inside you, and you’re floating. floating in midair. and the only thing keeping you from drifting away is the other person’s eyes.
they’re connected to yours by some invisible physical force, and they hold you fast while the rest of the
world swirls and twirls and falls completely away."

20111120

words left unspoken..

tumblr_lsoyt9PioI1qabhnjo1_500
tumblr_lnjatvDJEO1qhtmido1_500
tumblr_lqhx9v4LBh1qa9u6ko1_500
tumblr_lqfs3qSvVf1qcmkeso1_500
tumblr_lr1k6hsXHq1qd60sao1_500
tumblr_lnnnzkn76S1qcci6go1_500
tumblr_lrxomrXQEk1qa9u6ko1_500
tumblr_ls5d4vJ6Gr1qa9u6ko1_500
tumblr_lrtw3jW3Pt1qa9u6ko1_500
tumblr_lsls25Wn2f1qa9u6ko1_500
tumblr_lt4yzyceCF1qa9u6ko1_500
tumblr_lu2d54qhL51qatgeso1_500
tumblr_lrqwwbyMm11qlxn3oo1_500
tumblr_lul6xzjqFc1qa9u6ko1_400
tumblr_l9e47usN4T1qaoueko1_500
tumblr_lc5viwHVlN1qzjerv
tumblr_lezokePb0q1qc3hozo1_500
tumblr_legzj200fn1qfnu14 - Copy
tumblr_lg6s9bvMfM1qzjerv
tumblr_lhesidgS9V1qcf6vlo1_500
tumblr_li035jM40O1qbs6ir
tumblr_lfspsnCLcB1qf6sqlo1_500
tumblr_ljj42ftZdP1qbg690o1_500
tumblr_lsy2osekkG1qdo62to1_500
tumblr_luwc49Gk4B1qgrqk3o1_500_large
skan: lydia – all i see.