20100812

here we are at the finish line.

skaista, jo skaista dziesma. mhm.
jā, finish line visādās ziņās. rit pēdējās nedēļas šajā vasarā un drīz atsāksies universitātes dzīve. vēl pāris stundas un maniem vecākiem būs sudrabkāzas, un man tāds prieks par viņiem. vēl pāris mēneši un es atkal satikšu Gunu, kaut vai uz pāris dienām. nu protams, jums varētu šķist par ko gan es runāju, līdz tam visam vēl tik tālu un daudz, kas vēl notiks, bet ziniet nē tas nav daudz, tas nav daudz manos aprēķinos izdalot manu vēlmi ar pietrūkšanu un prieku un to cik daudz man šis tas nozīmē. un patiesībā jau mani nemaz arī neuztrauc tas ko jūs par to domājat, jo es zinu kam mana sirsniņa pukst un tie cilvēki, mirkļi un smaidi netiek mērīti gados, mēnešos, nedēļās vai stundās, bet gan sekundēs un tās simtdaļās, jā tā lūk..
finish line ir arī iekš SYTYCD, kur viņi jau šovakar (bet es rīt) noskaidros season 7 uzvarētāju, no kurienes patiesībā arī šie dziesma. un ziniet pirmo reizi arī man skatoties šo šovu, gluži kā Naidžels teica – ir pilnīgi identisks prieks par ik vienu no 3iem finālistiem un man pat nav svarīgi kurš no viņiem būs the one un uzvarēs, jo visi viņi ir faking amazing un tiktik ļoti tlantīgi esot vēl tik jauni un to pierādīja arī šajā pēdējā epizodē, vnk lieliski mirkļi tur šodien bija, to labāko redzēsiet rīt vai parīt, kad savietošu visspilgtākās dejas šeit jūsu baudai. *sun*

ņu ko mīļie es došos lūkoties zvaigznīšu lietutiņā, kas ir šovakar/nakt. un ziniet arī viņas skaita vien sekundes. un atceries vēl to, ka kad redzi krītošu zvaigzni tā patiesībā jau varbūt ir nokritusi un tas ir tikai viņas vēl nedziestošās dvēseles atspulgs. murrr. see ya on the other side, love.

xo xo

laba daba.

tumblr_l6jq262NCb1qc6y8wo1_500_large
jā, tāda bija mana iepriekšējā nedēļas nogale – labā dabā. burtiski labā dabā ar daudz hard work, taču rezultātā tas bija milzīgs gandarījums par šīm 3 dienām ar visnotaļ savādākām atmiņām nekā līdz šim.

viss sākās pagājušo 5dien, kad 1os aizdevos no sava darba Letā, jo mūs paliada ātrāk sakarā ar visu čakaru dēļ materiālu trūkuma. sakrāmēju somu un mani aizvizināja uz netālu siguldai esošo vietu ratniekiem, kur tad arī norisinājās festivāls laba daba. un ziniet, visai neierasta vieta festivālam ar senām mājām un bruģētām taciņām, pāris šķūņiem, ābeļu dārzu, kurš tad tika pārvērst par telšu pilsētiņu, jauks mazs dīķītis, utt. nu vnk tie cilvēki, kas mēdz apmeklēt festus zinās par ko runāju, netipiski, taču skaisti. un pat varu apgalvot, ka viss palika tik pat smuki cik bija pirms tam, kas ļoti priecēja. pati personīgi arī milzīgā cilvēku dažādība, bija ļoti daudz mazulīšu ar vecākiem un pat omītēm, kas visi jauki tika vizināti ratos. protams neiztikt arī bez pankiem un emobērniem. tāpēc jā, cilvēku dažādība bija visnotaļ patīkami skaista. vismaz mani tas sajūsmina. *sun* satiku un parunājos nedaudz arī ar savu bijušo klasesbiedru Krišjāni.

darbs bija crazy paēdināt vairāk par 4000 latviežu ir vnk ārprāts. viņi taču ēd tā it kā viens par 4iem, visā nopietnībā. un protams kā jau latviešiem viņi nespējs kā normāli cilvēki izdzīvot bez kartupeļiem tie tika izbaroti pilnībā visi tie daudzie maisi. džīz. un vispār kā mēs smējāmies un kā arī patiesībā bija viņi ēda visu ko redzēja uz milzīgajām pannām, ja tut būtu bijuši cepti gliemeži arī tie tiktu apēst ātri vien. :D seriously.! bija trakums un smadzenes svila, enerģija te dzisa, te radās, kājas bija vnk ellē, bet galvenais bija neapstāties. jo tiklīdz apstājies tā viss jū ār dead. tāpēc es to nemaz nedarīju, bet tagad patiešām kādu laiku neprasiet man palīdzēt jums griezt kartupeļus, kāpostus, sīpolus, burkānus, guŗķus, tomātus, utt. man tagad oficiāli ir alerģija pret dārzeņiem. :D

tajā savdabīgajā nedēļas nogalē pa 3 dienām kopumā tika gulētas vien 6 stundas. otrā nakts vispār manā kontā netika gulēt, jo zināju, ja aizmigšu es iespējams nepamodīšos pēc paredzētajām 3h. :D iepazīti tika visdažādākie cilvēki, kas man protams patika, jo jaunas asinis man ir adventure. man patika arī tas, ka cilvēki patiešām teica man komplimetus par to cik patiesībā savā domāšanā es esmu pieaugusi, tas ir viss ko vēlos dzirdēt. ka jā esmu fun un varu priecāties, bet kad runa ir par darbu, mācībām vai dzīves uztveri es zinu par ko es runāju un ko daru, ka man ir savi mērķi, kurus es sasniegšu vienalga vai kāds tam tic vai nē. tas bija kā medus manām ausīm. ne bieži cilvēki to pamana manī, bet prieks, ka tieši šie cilvēki 3 dienās to pamanīja. ^^

pievēršoties nedaudz prieka lietām varu teikt, ka pasākums patika ļoti. kaut arī isti nevarēju koncertus redzēt toties dzirdēt gan un man pietika ar to vien ka dzirdēju naktī pnd – sprīdītis. protams bija arī viņu visas citas dziesmas, bet tieši tā man ir ļoti mīļa. ^____^
un alus, ak mans mīļais alus. es strādātu katru dienu tā, ja man dotu tik daudz bezmaksas alu. tas ir kā sapnī, kad tu tikko iedomājies par to, ka mm auksts alus tagad derētu un zini tev viņu pienes. jā, man šajās dienās tā bija. vai nav lieliski. *sun*
un vispār lieliskas emocijas, noteikti nākošgad vēlēšos apmeklēt šo pasākumu atkal, ja ne kā darbinieks, tad vismaz kā apmeklētājs, jo atmosfēra un vieta vnk awesome. un cilvēku dažādība, jā. un ziniet izbaudīt aukstu īstu dušu backstagā ir vnk dievīgi tādā karstumā kāds bija un nevisiem tāds prieciņš bija. :P

pēdējā dienā tā smuki visi atlikušie cilvēki, kas neaizbrauca ar pirmo tūri tā smuki stāvējām visi lietū pie sakrāmētām mantām un patiesībā izbaudījām tās lietus lāses tā līdz pat dvēselei. nevienam nebija bail izkust, neviens nečīkstēja un visiem bija patīkamais nogurums, kurš tika maigi noskalots. tas bija skaists mirklis. ^^


mājās braucu ar grupas - rūsa solistu un viņa sievu, jauki cilvēki. un ar mums brauca kkāds dīvains čalis, kurš kā mēs nospriedām bija no citas planētas, jo bija faking psycho un runāja kkādas mistiskas lietas. bet par to nemaz nesākšu runāt, jo brrr. he was a weirdo.!
rīgā iebraucot noķērām vētru ar negaisu un daudz lietus lāsēm un mirkli, kad garām braucošā mašīna pielēja pilnu mašīnas salonu ar ūdeni, jo vaļā bija visi logi, tas bija fun, jo bijām slapji, pavisam slapji. *sun* mājās iegāju un uzsūcu savas sarkanās sienas, ahhh cik gan ļoti man viņas pietrūka. tad iekāpu ledus aukstā dušā un iekritu savā gultiņā, sajūtas neaprakstāmas.. un tad es aizmigu.

tāda nu bija mana – laba daba. un ziniet kur ir ironisms, ko neviens patiesībā nezin no šī nosaukuma, jo prakstiski visi jau bija prom. ironisms ir tajā, ka laba daba visu lielo miskastes kalnu nodedzināja vietējā pļaviņā burtiski kādus 25m no festivāla vietas, nu varētu teikt mežā. un tas viss nodega lielās melnās liesmās, brrr. ironija, kas ir diezgan skumja patiesībā.!

20100804

we sit with the same moon above us.

hellō, šovakar es jums veltu šo jauko un emocionālo dziesmu. trevor hall ir mans jaunākais atradums, kura dziesmas viennozīmīgi uz augusta beigām un vispār rudens periodā skanēs ļoti bieži. he is awesome. šī dziesma būs lielisks nobeigums šodienai, kas netīšām sagadījās esam mana birthday [bet par to es šeit uzrakstīšu rītdien]. baudiet dziesmu mīļie un izjūtiet to, ka rudens beidzot tuvojas, jo jau ir augusts – mans vismīļākais mēnesis. ^_____^

p.s. – vēl tikai pietrūkst lietus lāses uz manas palodzes šovakar..

the "earth" without "art" is just "eh".

tumblr_kq7bo5wY2T1qzb31mo1_400_large

“thank you for calling/standing near me/being concerned/thinking about me/remembering. But I am not here right now. I am somewhere else. Happy. And you cannot reach me. Please leave me at the sound of the beep.”

p.s. – [if you are reading this at all] this is for someone – old. because enough is enough. please forget about me, now and forever. and get on with your life, because i have. thank you very much. ..beep..

the end.

magicmagicmagic.

jo šobrīd es jūtos tieši šitā, kā allison tajā debešķīgajā zōzā ietērpā un taureņiem matos, ehh, ja kādreiz būtu iztēlojusies to taureņmeiteni, kas dzīvo manī, tad ziniet, viņa izskatītos tieši šādi. identiski mats matā. ^_____^
un jā turpinu iemīlēties Mia Michaels darbos.
jo šis ir perfekts.!
mm, jā šis mirklis ir skaists mirklis ar to, ka viņš vnk ir…

dzīves līkloči, kas tver manus mirkļus.

teksti-ar-domu-14
ņu tad tā, esmu šeti atgriezusies pēc ļoti garām pārdomām par to vai šo blogu likvidēt uz visiem laikiem, vai likvidēt to tieši šajā adresē un aizsākt citu, jo tomēr dzīve tagad arī rit nedaudz savādāka, vai ko iesākt ar šo vietni un miljardiem vientuļu vārdu, kuri makes sense tikai, kad ir visi kopā, gluži kā pašlaik. rezultātā sapratu, ka nespēju tomēr šķirties no saviem taureņiem viņi tomēr ir mani un vienmēr būs man mīļi, un turklāt, likās nedaudz muļķīgi pamest viņus tagad kad tikai pavisam nedaudz atpakaļ atguvu viņus savā īpašumā.

tātad kkā negribas šovakar ieslīgt detaļās un sīkumos, un patiesībā jau nemaz tam nav laika, jo sen jau bija jāčuč, jo darbs darbs darbs rīt agri no rīta. un vispār pēc 5 min. kopš tagad šo rakstu es ieripošu nākošajā gadu desmitā un skaitlī no kura patiesībā vairs nemaz nav bail, kad atlikušas vairs tikai nu jau 4 min. līdz maniem 20. daudz laimes taureņu meitene, vai zini, es tevi mīlu no matter what un es zinu, ka tev viss izdosies tieši tik ļoti cik plānots un viss smuki galvā sakārtots. un pēc nākošajām 3 min. tas vairs būs tikai laika jautājums to be LEGEND-wait for it-ARY.!

sō, lielos vilcienos, Guna nu jau ir in USA, smuki izdzīvojās pa New York un tagad jau iepazīst katru molekulu no sava turpmākā gada debešķīgajā hostģimenē. milzonīgs prieks par viņu, un par to, ka viņa pierādīja, ka sapņi piepildās, ja vien tam tic un patiešām pats ņem visu savās rokās, lai to panāktu. mācieties bērni no viņas, mācieties. i will miss her a lot, bet tas nemazina manu prieku, un turklāt aprīlis jau nemaz nav tik tālu, tad mēs tiksimies in USA, kad dosimies viņu apciemot. *sun*
šā sakarā vēl jāmin arī tas, ka man nu jau laiciņu ir darbs iekš neatkarīgās ziņu aģentūras Leta. man tur ļoti patīk, cilvēki jauki un nu tādi vienkārši manā stāvā, tāpēc šķiet, ka iederos. darbs arī patīkams, varēs arī vēlāk apvienot ar szf. tik nepatīk, ka sistēma nedaudz sāk jūgties dēļ milzīgā apjoma, kas viņai jāpārstrādā un tāpēc nākas darbu diezgan ļoti pārdarīt, bet nu tāda dzīve. tas nemaina to, ka Leta liek smaidīt tur esot. :)
pabijis arī Zvērā un teikšu atklāti kaut arī sanāca šoreiz tur pabūt tik vienu nakti, pasākums bija vairāk kā lielisks, jo gluži kā pirms 2 gadiem sanāca tā, ka festa laikā iekrita mana v/d. un arī šoreiz dēļ tā sanāca iepazīt kādu ļoti īpašu Rūtu, kas bija super cilvēks. mums bija daudz kā kopīga un vispār jā, kaimiņi ir viena lieliska padarīšana festivālos. un bija jauki atkal paballēties kopā ar ex-martas ex-edgaru, kurš tagad vnk ir awesome edgars. un tajās dienās tika skandināts uz riņķi vien
LMFAO – Shots ft. Lil Jon, like patiešām miljons reizes, laba dziesma road tripam. :DD
šajā nedēļas nogalē, 5dien uzreiz pēc darba Letā došos šķiet, ka tomēr uz Siguldu pastrādāt festivālā Laba Daba, yay. būs tur traki, jo apkalpot nāksies minimums 4000 cilvēku, ehh. bet vismaz darbs un tas mani priecē, turklāt vēl festivāls par brīvu un tur būs pāris labas grupas kā, piemēram, Dzelzs Vilks, Goran Gora, PND, Suņa Stunda, S.I.L.S., utt. vārdu sakot, būs awesome, gaidu. ^^
āā, jā vēl jauns ir tas, ka Matīss ir ievācies kojās. ņu katrā ziņā tas ir kas, jauns, nejau tas, ka viņš atkal ir pārvācies, bet, ka tieši uz kojām. nevaru jau neko teikt vai tas ir labi vai slikti, bet mērķi es zinu kāpēc tā, nevis savādāk. vismaz nojaušu. un patiesībā jau dzīvē viss kas ir jāizmēģina, tad nu kāpēc gan ne kojas. lai viņam tur super iet. un ceru, ka viņš nekur nepazudīs, ņu jū know what i meant. :)
jā, un nākošā gada plāni ir sarakstīti uz milzīgas baltas lapas un pielikti pie sienas, kopā ar mazajiem mērķīšiem, kas jāizpilda, lai saliktu lielo bildi kopā, un noskatoties uz Gunas piemēru, es zinu, ka it’s all gonna be alright. un šoreiz tas viss būs tā smuki un līdz galam, nekādu atrunu, šķēršļu vai muļķīgu argumentu, pietiks.

vajag baudīt dzīvi, jo kopš tagad man jau ir 20. ^_____^