20100228

sapņu mākslinieks.

tumblr_kr1eqkamgq1qzpe8uo1_500_large

pie klavierēm tu sēdi un spēlē
veikli pirksti un skaista dziesma
lakotā grīda spoguļojas
spuldzes mākslīgajā gaismā
zoles sapinas un tinas
šajā gaismas pilī
skaņas paceļas griestos
un nolaižas atkal lejā
ieķeras miesā un rauj iedomātā dejā
tā kā karalis pie sava troņa
balti un melni pavalstnieki
zem taviem pirkstiem liecas
un atkal no jauna tev pretī tiecas
tavā dziesmā pat katrs puteklis kā zelts
un katrs akords kā pērļu avots neizsmelts
es kā bērns caur žoga šķirbu
tavā klavieru karalistē raugos
tomēr šeit nekas nav lieks
pat bērnam ir kāds prieks
tu vienmēr būsi mans sapņu mākslinieks.

piens tīrajā.

260699-6-1267105550382_large
tātad vakarvakarā bija randōm ballīte @ depo. viss sākās ar to, ka gandrītis paziņoja, ka viņa grupai paliek 2gadiņi un ka viņiem depo koncis. tā kā biju vēl slima biju jau izlēmusi nedoties, taču kad noskaidrojās, ka beidzot varēšu satikt kādu cilvēku, kuru cenšos satikt jau aptuveni pusgadu, tad atmetu domāšanu un izlēmu par labu ballītei. sazinājos ar laimiņu un māri un norunājām doties visi gan uz konci, gan āfterpārtiju. depo ierados pus10, satiku gandrīti un nomīļoju viņu kārtīgi, to mazo puiku, kurš ir faking malacītis ar saviem panākumiem, patiešām prieks par viņu. tad kamēr gaidījām laimiņu un māri & co. parunājāmies par dzīvi un vispār kā gājis kopš vasaras, kad pēdējo reizi tikāmies. pēc laiciņa ieradās arī pārējie un ballīte varēja sākties. sākuma grupas vnk suck tāpēc īpaši neklausījāmies viņas, tā vietā gājām ārā pīpēt ar laimiņu un runājos ar cilvēkiem no kuriem vispirms saņēmu kārtīgu nomīļošanu, jo viņi mani TIK sen nebija satikuši. viens mani pat nogāza gar zemi. bēt jauki satikt sen nesatiktus cilvēkus, mīļus cilvēkus. pēc laiciņa kad vēl joprojām nekas nenotikās ar laimiņu un māri aizdevāmies uz victory pub un akdievs briti ir trakas kuces. tur bija apmēram 40 sadzērušies briti, kur vienam man nācās klāstīt karstākās ballīšvietas vecrīgā, cits mani šmejoties nodēvēja par lezbieti, jo redz viņam nepatika bārmene, viņš apgalvoja, ka viņa esot ļauna, taču es pateicu, ka viņa ir mīlīga. un jā tad viņš pasmejoties mani nosauca par lezbieti un tad mums izvērsās plaša saruna, tas bija funny. tad vēl kāds ārzemnieks, pieņemu, ka francūzis, apsēdās man blakus pie galdiņa un uzrunāja, viņš bija skaists, taču diemžēl mums nekas nesanāca, jo viņš ar mani runājās man nezināmā valodā, kad es viņam teicu english, viņš atbildēja just french, viņš nobučoja manu vaigu un ar to mūsu saruna beidzās. tad vēlviens sadzēries brits ejot garām mūsu galdiņam gribēja piesēst krēslā man blakus, taču viņa draugs viņu parāva ārā no krēsla viņš pieceļoties apgriezās pa 360 grādiem un nosūtīja man gaisa skūpstu, lol. tad vēl kāds latvietis sadzēries sakrāmēja savas alkahola glāzes uz mūsu galdiņa un aizdevās ārā un mēs dzērām viņa alu (ak mēs *giggle*). kad bijām izdzēruši pietiekoši daudz alu, pasmējušies par britiem, it īpaši to vienu nabadziņu, kas sēdēja foršajā vietā pie loga vietuļš ar alus kausu romantiskā sveču apgaismojumā, un vēl padziedājuši kopā ar trakajiem britiem pāris dziesmiņas devāmies atpakaļ uz depo, lai paspētu uz gandra grupu. ejot ārā no victory pub pa ceļam ar laimiņu nospērām kādam coronu (vūūhūū mēs neko nezinam *giggle*). gandra grupa kā vienmēr ōsōm spēlēja. viņu nekad nav enough! pat, ja tāds ir iņu nosaukums. var klausīties daudz un daudz un crazy mošot un ārdīties ko mēs arī tur darījām (šodien gan dēļ tā sāp spranda, fāk). daudz bužinājām viens otram matus un ārdījāmies trijatā pie gandrīšgrupas. vienu brīdi paliku viena pati klausoties viņus un patika mirklis, ka gandrītis tāds nopietns spēlēja savu ģitāru un tad paskatījās uz mani un tik mīļi pasmaidīja mazais puika. vnk aww, uzreiz visa skatuve saulstarojās. vēl tad arī pie manis atnāca robis pabakstīt mani, kas bija tā weird pēc pēdējiem nesmukajiem notikumiem @ depo, bet nu oh well. tad sēdējām maliņā klausoties gandri un 4atā kko ārdījāmies un smējāmies, kamēr ozols copēja cacu-kuces. un mārim kut, omg kā kut, un es viņu sō kutināju. ahaha. tad robis nozuda, cik sapratu aizdevās mājās, nevermind, varbūt tā pat labāk. pēc koncerta devāmies pie gandrīša uz dzīvokli uz āfterpārtiju. māris pa ceļam nocopēja blondīni, kurš nāca ar mums (jā čali blondīni ahaha, mēs ar laimiņu smējāmies par to). izrādās, ka viņš dzīvo birojā (funny, nu biroja telpās, dīvaini izskatās, bet kūūl). sēdējām un runājāmies uz grīdas līdz atnāca ozols ar savām kucēm un mokām un pienu. galvenais pienu. tad brītiņu dzērām pienu tīrajā, vnk hārdcore, tas ir kā dzert šņabi tīrajā tik reiz 3. vnk spēks, nekurš katrs tā var. tad spēlējām kārtis, dzērām moku ar pienu un smējāmies par pienu jociņiem un par mani, jo vienā brīdī dzēru un kāds pateica kko sieklīgu un es izfiltrēju moku ar pienu caur degunu, vnk faking fail. spēlējot kārtis panesās atkal jociņš ar pliko pēdu pa seju sišanu. tad pārvācāmies uz blakus istabu pie ozola un viņa divām slut, kur galvenajai bija tik frīkainas acis, likās, ka viņai lēcas būtu, bet nē vnk frīkainas. tad panesās jociņš par to, ka māris sucks un ozols swallows un protams tas ir netīrāks un nožēlojamāks darbs nekā sucking. un tad trijatā par to visu laiku apsmējām ozolu, par ko protams man viņš visu laiku piesolīja ar pliku pēdu pa seju sist. :D pēc laiciņa aizdevāmies uzpīpēt virtuvē, kura bija liela bet praktiski beznekā, looked funny. tad devāmies back uz istabu kur sagūlāmies dīvaini uz grīdas ar māri un laimiņu kur laimiņai dīvaini starp ceļiem bija mana galva ka viņa avrēja tehniski mani nožņaugt un tā gulējām smejoties par suck & swallow & plikās pēdas jokiem, kā arī par dīvaino pārīti, kas gulēja uz matrača mums aiz muguras un runāja par sexytime lietām un viņi bija so faking ļoti sadzērušies, ka tas vnk bija ROFL funny, jo tādas stulbības viņi runāja. anyway smējāmies par to ļoti daudz un viņi abi pat nesaprata, ka mēs par viņiem smejamies, tad sapratām, ka jādodas tomēr uz māra dzīvokli un devāmies prom ap pus6. pa ceļam protam iegājām hesburgerā, kur atkal bija briti āā, stāvēja mums aiz muguras 3 un vnk bija psycho debīli. pirmkārt viņi nebija īsti briti bet kkādi kazahstāniežu briti tikai tāpēc ka dzīvo anglijā. otrkārt pilnīgi sadzērušies un runāja muļķības. viens piesolīja 300ls par blowjob un tad pārējiem stāstīja par to cik mēs visi tur esam stulbi jo reāli nesaprotam ko viņi runā, jo neviens neatskatījās pēc šī piedāvājuma. vnk LOL. :D tad mums apriebās un aizgājām satiekot vēl ansi un līgu. un iepriekš pa ceļam uz hesīti satikām kristu volīhinu. pie māra dzērām kakao un ēdām desmaizītes un 7os devos prom uz mājiņām. tā beidzās mans spontānais sestdienas vakars un iesākās svētdienas rīts, kurš tehniski sākās tik pus3 kad pamodos. jauks vakars ar jaukiem cilvēkiem, kārtējās kūl atmiņas. paldies, jums. mīlu. ^___________^

20100227

labrīt.

And all I can taste is this moment,
And all I can breathe is your life,
And sooner or later it's over,
I just don't want to miss you tonight.

And I don't want the world to see me,
Cause I don't think that they'd understand.
When everything's made to be broken,
I just want you to know who I am.

And you cant fight the tears that ain't coming,
Or the moment of the truth in your lies.
When everything feels like the movies,
Yeah you bleed just to know you're alive.

ieelpojot jūtu tavu smaidu.

tumblr_ky8boqqHVu1qaytlao1_500_large

when I look up at night, all the constellations look like you.

words unspoken. words let down.

image

so you wrote words on the walls of the prison. never noticing that the paragraphs became cages. each sentence, a bar. every word, another lock.

***

don't talk to me like you know me. talk to me like you love me.

***

you see suns that never were and stare at skies that don't exist. you listen to songs that were never played and read books that were never written. and your mind is so beautiful and full. but I'm glad it's not mine.

***

you've made the air flammable. these walls are just paper. and blood is gasoline. you shouldn't have come here, made of fireworks, if you didn't want me to play with fire. i need a light.

20100226

a bed of ticking clocks.

tumblr_kra45d3bDb1qzc9d2o1_500_large
šodienu pavadīju neko praktiski nedarot, ja vien jūs neskaitat slinkošanu. lai gan nē, tomēr kko darīju es pavisam minimāli iesāku reinholdes referātu. un nebūs ar viņu tik viegli kā man likās. bet nu neko. kas jādara, jādara. vēl arī sakārtoju savu mūziciņu datorā, padzēsu nevajadzīgo un āā tagad vairs nav haoss. un jā es šodien dzēsu mūziku nevis vilku, smth’s wrong with me. *giggle*

vakarvakars beidzās ar sarakstīšanos ar maniem dzīves vīriešiem. vispār tā vakar aizdomājos, ka akdievs cik jauki, ka esmu sapratusi to, ka draudzēties ar puišiem ir daudz vienkāršāk nekā ar meitenēm. nu es nekad nemainītu savus labākos draugus puišus pret kaut vai 5 meitenēm. nu nē. nav nekādu bullshitu un nurvu bojāšanu. ir tikai smiekli, jaukas sarunas un vārdi, kas paliek karājoties gaisā. un man patika vakar naktī rakstīties ar 3 maniem puišiem līdz aizmiegu. jauki tā, ka tevi iemidzina ar sarunām. jauki, ka ir kāds uz ko paļauties pat vēlā nakts stundā, ka zini, ka par tevi parūpēsies, jo tu esi slima un nespēj aizmigt, jo ir patiešām faking slikti. bet ar tevi runājas un liek smieties un paliek ōsōm labi, ka pat gribas aizmigt. man patīk mani dzīves vīrieši, kas manu ikdienu padara saulaināku. mani mazie saulstariņi, nu kā jūs var nemīlēt, ja jūs vienmēr esat tad, kad man visvairāk jūs vajag. ja vēl būtu jūs un šokolādes saldējums, tad mm, ko gan vairāk dzīvē var vēlēties. ^__________^

šodienas skins sērija bija vnk mindfāk. vnk grrr cik seriāli var šķist reāli un emocionāli traumējoši. bet tas jau laikam ja spēj to sižetu savilkt ar savu dzīvi kopā. un šī sērija bija vnk wāāā. akdievs, kad es atceros, ka es kādreiz uzvedos gluži kā efija. vnk patiešām paliek faking sad un šausmas. par ko es toreiz domāju darot tādas muļķības. okey toreiz tā nebiju 100% es, tur lielu lomu spēlēja mana depresija un ticiet man tā ir šausmīgākā slimība uz pasaules. jo depresija patiešām ir slimība, nevis tik kkādas iedomas. un depresijai pat ir ļoti daudz dažādu stadiju, pakāpju un novirzienu. nekadnekadnekad nevienam nenovēlu nonākt saskarē ar šo slimību. pašlaik zinu vienu paziņu ar šo slimību un man ir žēl uz viņu skatīties, es vnk nespēju, mani tas lauž no iekšienes un gribas raudāt. nu nav smuki, nav. un tad palīdzēt var tikai zāles, daudz zāļu. un pat tad nemitīgi dzīvo bailēs par to, ka pie mazākajiem morāles triecieniem tu vari tikt iemest atpakaļ šās slimības aukstajās betona rokās. vļeh, nekad vairs šos tumšos pagātnes laikus. negribu.!

šovakaru atkal turpināšu ar filmām un alu vienatnē. man patīk šie vakari, kad esmu tik es un manas sarkanās zemeņu sienas. un skyps, protams, ka skyps. jo i need people, i need to talk to them. man vajag vismaz vienu savu vīrieti, lai es justos laimīga. alus man ir so done, tas ir mans mīļākais no vīriešiem. *sun* tagad tik jāatrod smiekli. mani kaķēna smiekli par niekiem. un mana diena būs piepildīta. cik gan maz vajag prieciņam, lai es varu turpināt saulstaroties. (: