20100906

diamonds in her veins.

tumblr_l3gz7mEHLv1qblhtvo1_500_large
hellō mīļie. ^____^
5dienas vakars pagāja darbā vakara maiņā un šajās maiņās ir sava īpašā burvība. mēs smējāmies tik daudz, ka raudājām no smiekliem. muļķojāmies un trakojām un uzvedāmies kā mazi bērni, lai neaizmigtu pie datoriem, jo tik daudz lietus aiz loga ir traki nogurdinošs un tevi iemidzina. bet neuztraucaties, mēs izdarījām visus savus darbus tik ar jautru noskaņu un daudz smaidiem. runājām arī daudz par RAĢ, jo vēl viena meitene šo skolu ir pabeigusi, tik pirms vairākiem gadiem un tad nu salīdzinājām kā bija tad un kā tagad, un secinājām, ka nekas jau daudz nav mainījies, tāda pati crazy skola vien palikusi. :D plānojas arī tāda mazā darba ballīte, kas būs awesome, nevaru sagaidīt. un jā tie cilvēki ir forši. prieks būt starp viņiem. ^^

vakarnakt bija Baltā Nakts, ko pavadīju kopā ar Alisi, kas tehniski bija mana labākā draudzene pamatskolas laikā, taču apstākļu dēļ kkā pazudām viena no otras dzīvēm, taču beidzot bija laiks to mainīt un prieks, ka tā, jo bija awesome nakts līdz pat gaišam rītam. *sun* mūsu vakaras sākās victory pub, kur dzērām coronu, pārrunājām pēdējo 3 gadu notikumus, skatījāmies kā izmet drunk čali no victory pub’a ar veselu policijas vienību, plānojām Baltās Nakts maršrutu un mācījām veselam tūristu baram vārdu – priekā. that was kūl. aizsākām savu Baltās Nakts maršrutu ar došanos aplūkot ēdamās gleznas @ RIX, tad sekoja Nacionālais teātris, kur spraudām sērkociņus tādā spešal sienā kuru 12 naktī aizdedzināja, tad gribējām doties uz andrejsalu, taču virzienā uz turieni mums pretī brauca puiši, kas pateica, ka nav vērts tur doties, jo nekā tur neesot, so pārdomājām un devāmies uz K.Suni kur rādīja īss filmas, taču visas vietas bija aizņemtas tāpēc nevienu vairs iekšā nelaida, redzējām arī aitas dzīvoklī, kur bija jābalso par to kura nav aita, lol un tad savu vakaru noslēdzām ar Upīša pasāžu, kur bija interesantas gleznas un arī devāmies tur lai satiktu Laimiņu. vispār šajā vakarā sastapu tik daudz paziņu, dēmn. tad satikām arī Alises draudzeni Ilonu un nolēmām, ka Baltā Nakts šogad nedaudz suck un viss kkā nedaudz nepārdomāti mūsuprāt bija, tāpēc devāmies vecrīgas ballīšu dzīvē un es pirmo reizi nokļuvu jaukā šotu bārā – Kontakts. tas nosaukums man jau vien patīk. tur ka reiz bija arī laimīgās stundas, tā ka dzērām daudz ābolu pīrāgus, krievu ruletes un B52, najs. un ballīte varēja sākties. viss sākās ar bārmeni, kurš mulsa no mums un laistīja kokteiļus pa zemi, leti un sevi :D bet centās vienalga izskatīties awesome un bagais varonis, kas bija vēl smieklīgāk, kad viņš izgāza kolu sev virsū, fail for him. tad ieplanēja kkādi 2 čaļi no kuriem viens uznesās virsū un klāstīja to, ka viņam vajag šotus un ka viņam jāatrod viņa draugs lai tas palīdz viņam izdzert un ko es atbildēju, ka es arī varu palīdzēt viņam viņus izdzert un nu viņam divreiz nebija jāsaka viņš pasūtīja divreiz vairāk šotu un hell yeah tiku pie tekilas šotiem for free, tad devāmies dejot salsu, hah tas bija funny. tad viņiem gan bija jādodas tālāk uz ko mēs tik noteicām good luck un gaidīsim back. :D tad Ilona iepazinās ar kkādiem 2 citiem puišiem, kas sēdēja pie letes, un kuru draugs spēlēja novusu blakus istabā un viņiem viņu patika kaitināt, jo viņš ir kautrīgs un ko mums ar alisi abām nācās doties viņu pakaitināt un patraucēt spēlēt, nu fine by us. :D nabadziņš, 2 meitenes, kas uznesas virsū, mīļo daudz un puisis palika manāmi sarkans un gribēja aizbēgt, bet nekas nesanāca. pārējiem protams smiekli un tad viņš spēlēja bet protams ka zaudēja jo bija sakautrējies un stresains. :D ehh, mazie dzīves prieciņi. ^^ tā nu beigās tur uzradās vēl divas meitenes, no kurām viena bija labākā draudzene vienam no puišiem un otru sauca Rūta, how kūl is that. ^^ tā nu visi sadraudzējāmies un skatījāmies, kā puiši spēlē novusu, dejojām un dzērām vēl šotus, jo atgriezās mūsu iepriekšējie draudziņi, kas uzsauca vēl šotiņus un man tik galvā skanēja – SHOTS SHOTS SHOTS.! :D awesome, tad bārmenis mūs meta arā, jo viņam uznāca miedziņš un viņš slēdza Kontaktu ciet, tad nolēmām, ka visi kopā dosimies uz Roots un off we gone. tur iekšā nopirkām alu, kurš ir lētsss 0,5 Brālis tikai 1Ls, najs un devāmies ārā ballēties, kur visi cilvīši. tur runājāmies un bija tik kūl, tad gājām meklēt man cigaretes, kuras es nemaz negribēju, bet Alisei vienalga bija apņēmība man viņas atrast, labi, ka viņai neizdevās. :D tad Alise ar Ilonu devās mājās, jo Ilonai uznāca mazās dusmiņas, bet es gribēju palikt ar foršajiem jauniegūtajiem draudziņiem un uzzināt par viņiem vēl kko vairāk. dikti ieptikās otra Rūta, jam pēdējā laikā saprotu to, ka Rūtas tomēr visas ir awesome. great to apzināties. ^____^ hell yeah. tad kopīgi devāmies uz Nabaklab, kur dzērām atkal alu un runājāmies un vnk baudījām Balto Nakti, kur lieliskākā daļa beidzās pēc actual Baltās Nakts apmeklējuma. šie cilvēki bija sō kūl, pat kautrīgais puisis, beigās vairs nemaz nebija kautrīgs un daudz runājās, jauki. :)
lielākā daļa bija aizdevusies no draudziņiem prom un tad 7os no rīta sapratām ka bijām vairs palikuši tikai divi. izrādījās, ka tas puisis dzīvo netālu no maīm, kas bija izdevīgi, jo nebija vienai jādodas mājās. ceļa gaidā noskaidrojās, ka viņš patiesībā dzīvo jūrmalā, taču netālu no manis viņam dzīvo tante. beigās viss izvērtās tā, ka viņš mani pavadīja līdz pašai mājai, kas bija ļoti jauki. daudz smējāmies un runājām par kaķiem un dzīves posmiem no kruiem letālais ir omes periods [neprasiet] un visādas citas muļķības.

nu ko lai saka, burvīga nakts man bija un daudz jaunu iepazītu cilvēku. mana Baltā Nakts 2010 izdevās uz visiem 200% neskatoties uz neko citu. un paldies Alisei pa piedzīvojumu. es viennozīmīgi atcerējos, kāpēc pamatskolā bijām labākās draudzenes. ^____^
šis būs jāatkārto. jauku jums vakaru tie, kas šovakar ir aristotelī un mani mīļie kursa biedriņi tiekamies rīt szf krāsainajās sienās. pārējiem saldus sapnīšus. :*

20100903

šī vakara epifānija.

tumblr_l7lwidcsSq1qayz4no1_500_large
[šis dzejolis jeb epifānija vai pat proza, dunno tapa šovakar dodoties mājās pa lietainu, lietainu ceļu..]

lietus lāses pār manu galvu šonakt neierasti smagi krīt,
kamēr gaidu zaļo gaismu vienatnē pie meln-un-balt svītrotā ceļa.
vēlāk ejot pāri akmens tiltam lēnām slejas mana pazaudētā dzeja,
netraucēta tā un sausa pat, kad manas pēdas peļķēs viesuļvētru taisa.
pie dzelzceļsliedēm stāvu es kamēr lietus vilciens garām trauc un klusumu ar skaņu jauc,
tad šķērsoju es sliedes lēnām, lasot plaukstā lietus lāses sabrauktās.
un kamēr vētra ārā nebeidzami plosās un jūru no krastiem ārā aicina uz zilajiem soliņiem spēlēties,
es esmu savās mājās jaukās un savās sienās sarkanās pavisam drošās.

arlabunakti.
[p.s. – piedodiet man par to, ka šeit sen nav rakstīts, bet pašlaik laiks man dārgs un nespēju ne minūti vējā laist.]

20100819

forever and a day.

tumblr_l5c2iqPL2Y1qzybmvo1_500_large
ņu tā šodien tiku pie daļējas brīvdienas darbā, kas man lika uzsmaidīt. un protams vēl daudzās, jo daudzās lietus lāses, kas plosījās ārā un mani izmērcēja pavisam slapju. bet es, es tikai smaidīju. ^____^ [un vispār viņas bija mana dāvana mačam 20niekā^^]

šodien esot mājās nospraudu sev vēl dažus mērķīšus blakus jau pārējiem, kas glīti stāv rindiņā un gaida savu kārtu, lai tiktu izpildīti. runājot par plāniem, šodien sanāca parunāties mazliet ar savu mazo brālīti, kurš aizgāja labprātīgi uz armiju nu jau pirms kāda laika. bija jauki dzirdēt to, ka viņš to nemaz nenožēlo un, ka garlaicīgi nesot jau nu nemaz, tik mācot pašlaik tādas nekam nevajadzīgas lietas, bet jā, tas piederoties pie lietas. vēl uzzināju, ka pēc 4 mēnešiem viņam beigsies apmācība un tad viņu sūtīšot uz next level un tad viņa plānā esot pēc gada afganistāna un tur notiekošais. tas man bija tāds mazs šokiņš, jo mans mazais brālītis brauks un cīnīsies ar madness, brr. ceru, ka ar viņu viss būs kārtībā un i miss him..

hm, what else. uz gultas malas jau nedēļu stāv grāmata – eat, pray, love – bet absolūti nav bijis mirklis brīva laika lai izlasītu šo jauko grāmatu, bet ceru, ka šajā nedēļas nogalē būs kāda minūtīte brīvības, lai to spētu izdarīt. vēl vispār pa šīm 3 brīvajām nedēļām būtu lieliski paspēt izlasīt vēl 2 grāmatas, kas lēnām noput grāmatu plauktā. sad but true.

vēlos jums ieteikt arī kādu jaunu grupu – forever the day. solists ir awesome un viņam ir skaista balss, nasing spešal, bet skaista. dziesmas ir pavisma jaunas un svaigas un man tīk ļoti. daži grupas solistu johnny pacar varētu atpazīt no seriāla – make it or brake it, kurā arī viņš mēdz dziedāt. nu jā nyways, lieliska un jauna grupa un iesaku viņu dziesmas, it īpaši to zem tāda paša nosaukuma kā šis ieraksts. vai viņi nav skaisti.?!
l_e314c85ab8834a46a82502811b4e9637
ņu jā, tas laikam šim vakaram būs viss no manas puses. 1dien varētu būt daudz vairāk un svarīgāku jaunumu, jo rīgas svētki būs pagājuši, iespējams arī būs piedzīvota mača ballīte, iespējams šis tas no darba vai citiem plāniem, bet varbūt vnk kkas skaists.
jauku jums vakaru zaķīši. :*

20100818

we don’t need no thought control.

tumblr_l799wwlJUc1qc6yb1o1_500_large
šovakar jūtos patīkami labi, nu tieši tik labi, lai tad kad man jau pirms kādas stundas būtu bijis jāguļ, es patiesībā sēdētu vēl savā gultā un rakstītu šo ierakstu. tas viss laikam skaidrojam ar to, ka šodien bija vēss un vēsu arī sola turpmāk, jauki. vismaz šādās dienās var atkal beidzot skaidri domāt. ^^

vispār rakstot šo ierakstu man fonā skan secondhand serenade jaunais albūms – here me now. iesaku, man tīk, bet nu man viņi vienmēr patikuši un ne visi spēj mīlēt šo grupu, tā ka tā ir jūsu izvēle, nevienam nekas netiek uzspiests. :) vnk ja jums šis albūms skanēs fonā lasot šo ierakstu sajutīsiet arī varbūt to pašu ko pašalik jūtu es..

vēl gribēju pastāstīt to, ka man pagājušo nakti bija ļoti savāds sapnis, kura saturu gan es šeit neizklāstīšu. un savādais patiesībā bija izjūtas par šo sapni. pēc pamošanās un pat vēl īsti tagad es nespēju saprast vai es šo sapni patiešām nosapņoju vai nē. varbūt es vēlējos to nosapņot tik ļoti, ka pati esmu sevi pārliecinājusi, ka to arī nosapņoju, bet varbūt patiešām nosapņoju. ahh, ļoti ļoti weird izjūtas attiecībā uz šo. vēl joprojām nav nejausmas kas notika patiesībā. bet jā šādi jūtos laikam pirmo reizi pēc sapņošanas.

un šovakar spēru vēl vienu soli tuvāk manam nākošā gada plānam. pašlaik es par to visu ne ar vienu nerunāšu. man jāsaliek mani soļi pareizi un jāsāk iet, un tikai tad es kādam to varbūt izstāstīšu. un vispār jā, tam tā būs notikt kā plānots, tad nākotne būs drošās rokās, tuklāt es būšu laimīga – truly. varu pateikt vien tik daudz kā – es pieteicos kursos, tādos kas jauki saplānosies kopā ar universitāti un darbu un vispār būs sestdienās, jā tas nozīmē, ka manas brīvdienas burtiski būs manas mīļās svētdienas ar burvīgajiem svētdienu rītiem no matter what. ^____^ un vispār šogad daudz, kas mainīsies, lai nākošais gads būtu tāds kāds viņš būs. daudz, kas tiks ziedots un upurēts, bet nekas. viss tālākais uz priekšu būs visa tā vērts reiz 2 (vismaz). un nav ko vairs skatīties atpakaļ, dzīve virzās tikai uz priekšu. un svarīgākais ir tas, ka man ir milzum daudz apņēmības, prieks. [tik būs nedaudz jāpacenšas to nepzaudēt decembrī tajā daudzajā un biezajā sniega kārtā..]

murrr. līdz nākošajiem jaunumiem. jūs jau zinat, ka mīlu jūs no visas manas mazās sirsniņas. :*

20100816

free is all we gotta be.

tumblr_l6osb3nrSW1qcq4smo1_400_large
šodiena bija skaista diena ģimenes lokā un roadtripā rīga-bauska-baldone-rīga-dzintari-rīga. *sun* un turklāt izbēgām no trakā negaisa, kurš plosījās rīgā. hihi.

bauska neskatoties uz to, ka ir maza ir patiešām skaista. agrāk to kkā nebiju ievērojusi. mūsu galvenais apskates objekts tur bija bauskas pils/pilsdrupas. tāds mazs nieciņš jau vien bija, taču smuki un jaukas izjūtas. turklāt daudz daudz minūšu pavadītas ārā zaļumos un jaukās emocijās. vispirms izstaigājām pils apkārtni un apskatījām tuvumā esošo ķirbaksalu. saliņas viņā galā interesanti lūkoties kā satiekas divas upes - lēnīgā Mūsa un steidzīgā Mēmele. abas māsiņas saplūst vienā, veidojot Lielupi. tā kā kastums bija traki liels es pabradāju pa akmeņaino upīti, tas bija tiiiik labi. un tik daudz zivju tur patiesībā bija. mazu mazu, bet daudz daudz. dodoties atpakaļ pils virzienā varēja novērot neskaitāmu skaitu spāru, gan lielo, gan mazo un viņas bija ļoti draudzīga. atlika vien izstiept roku un kāda no viņām uzreiz nosēdās uz tās. tie bija jauki mirkļi, jo man it īpaši patika tās gaiši zilās, kuras atgādināja debesis virs galvas. ^^
pils un pilsdrupas kā jau gandrīz visur citur. skatu tornītis pilsdrupu augšā pavēra pavisam burvīgu skatu uz bausku un visām upēm, kas atrodas apkārt. tur nu tapa daudz jo daudz bilžu, jo es taču nevaru būt mierīga un nefotogrāfēt. *giggle*
pēc tam devāmies uz baldones pusi, kur tika izbraukātas bērnību dienu takas kādam mūsu radiniekam un apskatīta pamestā sanatorija un pusmirusī observatorija. kā arī uzdevāmies augšā riekstukalnā no otras puses, nu tur kur parastie mirstīgie netiek, kas nezina slēptās taciņas. :)
atgriežoties rīgā mūs sagaidīja milzīgas peļķes, taču no trakā negaisa ne miņas. mājās tika pasūtītas divas lielās ģimenes picas un dzerts alus un tā visa rezultātā vēl nospriedām, ka vajadzētu aizdoties nakts peldē. un divreiz jau nav jāprasa, tika paņemta arī otra ģimenes daļa un devāmies uz dzintariem. kaut arī ūdens sākumā šķita mazliet vēss, tie bija maldi, jo ūdens bija dievīgs nakts peldei. tā kādas stundas 2 nopeldējāmies un tad kādu labu laiciņu krēslā vēl nospēlējām bumbu spēli, kas mums ģimenes lokā ir pašreizējā aktualitāte. arī saulriets bija debešķīgs.
kad visi šodienas prieki bija izbaudīti devāmies mājās ar patīkamu nogurumu un sapnīti par to, ka šodien patiesībā būtu sestdiena un rīt nevienam nevajadzētu doties uz darbu, ehh. bet nekas, tomēr rīt būs smaids. ģimenes nedēļas nogales ir awesome. *sun*

un vēl es smaidu par to, ka jau trešā diena paiet sarunās ar puiku, kurš pašlaik kuģojas apkārt. bet drīz viņš atgriezīsies un tad ir cerība viņu beidzot satikt. murrr. ^___^

un šovakar manai noskaņai, kuru gribu padalīt ar jums šis muzikālais gabaliņš:

20100815

by the cracks of the skin I climbed to the top.

tumblr_l61xwfD8mg1qcoj8po1_400_large
manā zaļajā skapī ir par divām burvīgām kleitām un kurpju pāri vairāk. un tā kopumā paveroties uz mana skapja saturu secinu, ka šajā sezonā viss man pelēk-zili-violetos toņos krāsots. jauki. pārmaiņas dažreiz ir laba lieta un turklāt mana mīlestība pret zaļo krāsu nekur netaisās nemaz pazust. never ever.
bet vispār es smaidu, jo jūtu ka mani tā pavisam nemanot ir pārņēmusi milzīgā meiteņu mīlestība un reizē trakums par skaistām kleitām un kurpju pāriem. ak. ^___^
un puķes puķes puķes, tās šovasar ir visur. gan skaisti smaržo istabā uz palodzes, gan uz svārkiem un kleitām. un pat matos.
visa šā sakarā gribās vienu fotosesiju, kuru ļoti iespējams drīz īstenošu tik jāatrod perfektā vieta jeb pareizāk ēka. hihi. miu.