Rāda ziņas ar etiķeti murdziņi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti murdziņi. Rādīt visas ziņas

20100224

sapnīšu mozaīku negaiss.

tumblr_kyb7oxKgut1qab952o1_500
man atkal ir sākušies mani murdziņi. taču šoreiz viņi ir kkādi mitoloģiski šaušalīgi un wtf nevis vnk pretīgi drausmīgi. nesaprotu kā var murgot par mitoloģiskiem tēliem. šķiet, ka es patiešām lēnām jūku prātā. nu bet nopietni, kāmōn mitoloģiski tēli kā piemēram lāčplēsis un par brāļiem gulbjiem un rausīti un jā. nu šausmas nu, un okey būtu vēl pieņemami ja tie būtu sapnīši, taču nē murgi, nu bet kā tas mīļie cilvēki iet kopā, nu pastāstiet man kā.?! :o

šodienas pozitīvā la nots pieder brīdim kad ar maču lēkājām pavasara pleķītī pie szf. starp citu paldies madar, ka pastāstīji mums šo faktu, tas sō made our day šodien. guna gan skatījās uz mums kā pilnīgi jukušiem un izlikās, ka mūs nepazīst, taču mums kā jau maziem bērniem un vispār pavasara lielākajiem faniem TIK ļoti skaistas emocijas sagādāja lēkāšana šajā pavasara pleķītī. vīīī. *sun*

uz rītdienu bija diezgan padaudz jālasa un stuff, bet fak them pietiek ka izlasīju mazo reinholdes tekstiņu no kura neko neatceros, jo mana galva vārās un smadzenes tek pa degunu laukā un es šķaudu ik pēc minūtes (nepārspīlēju) un tā taču nav iespējams vnk cilvēciski koncentrēties uz lasāmo tekstu, un noskatījos 10min no video politikas teorijā un heil nō paldies tas čalis, kas runā matus nav mazgājis vismaz gadu + viņam bārdā ir pagājušā gada rosols (kā izteicās renārs) un jā viņš tik haotiski runā ka vnk negribas sekot + vēl runājot ja tiek ietverti vārdi blah blah pavisam burtiski, tad nu nezinu neuzskatu to par politiski korektu runu. so nav mana laika vērta. fak it.! neko nedarīšu vairs, zajebal.!

āā šodien padzīvojos pa internetaveikalu adresēm un mm, priecājos par kurpēm, kuras gribu dabūt līdz vasarai. man ir apsēstība šķiet un manā skapī nepietiks viņām visām vieta (nē nu okey pietiks, bet es cenšos sev iestāstīt ka nē jo citādāk būs slikti). bet jā gribugribugribu daudz smuku kurpju un VASARU^^ mm, lūdzu šīs. grr, jā zinu, ka zōzā, bet faking SMUKAS.! *sun*
KFUgSNQTyoxwt7bhDCnPSHUzo1_500_large

viiiiissssss.! eju pēc zālēm. centīšos izdarīt tā, lai spētu atsākt elpot caur degunu un došos gulēt cerot, ka varēšu normāli aizmigt un nenomirt no tā, ka nevarēšu paelpot. ehh. gribas sadzerties vienai pašai mājās un darīt muļķības. *giggle* un skatīties stulbas filmas un jā. šķiet to es darīšu rītvakar, jo nu nezinu vai šadā stāvoklī patiešām vēlēšos doties ar dažiem szf cilvēciņiem uz bānūzi dzerstīties. lai gan gribētos jau, bet nu jā veselība domā savādāk. sō arlabunakti zaķīši, ejam čučēt. drīz szf mājīgās sienas mūs atkal uzņems savās krāsainajās plaukstās ar pavasara pleķīti pie sāniem un saulīti, kas spīt actiņās un domas pazūd visumā, jo galvā uz pilnu laiku ievācies pavasaris. mm. vienradžuōsōm. ^__________^

20100205

un pietiek ar to, ka mēs esam.

tumblr_kwnvijkmGd1qa9yjmo1_400“nekad nevar zināt, kas paliks atmiņā uz mūžu.”
[rūdolfs plēpis]

es aizmirsu, ko vēlējos rakstīt. cik nožēlojami. khhh… anyway kkas jāuzraksta, lai aizpildītu tukšumu manī.
šajā naltī atkal murgoju. šoriez gan vieta bija nomainījusies no mazirbes uz tukumu. vietu, kur es pabiju mazāk par vienu stundu un ar kuru man nav nekāda saikne. great. just great. es nesaprotu savus murgus. bet laikam jau tāpēc tie ir murgi. šis bija tāds level up murdziņš, ļoti pretīgs un vļeh patiešām ļoti nepatīkams. šis jau vairs nebija tik ļoti morāls kā fizisks murgs. un tas ir vēl trakāk..
man šķiet, ka būs jāpārbīda atkal mēbeles, jo gulta atrodas kkādā nepareizā vietā un tāpēc man ir murgu maratons. es ceru, ka tas patiešām ir pie vainas, nevis mani ir apsēdis kāds bez humora sajūtas spoks, kuram patīk mocīt mani un manas smadzeņu šūnas. ej prom, es tevi negribu un tu man nepatīc. un es beidzot gribu izgulēties. khhh.!

neturi mani,
nav jēgas.
dvēselei ir spārni,
miesai kājas.
visu tu neproti paturēt
un nemaz nespēj.

EDIT: un tas ko vēl atcerējos ir tas, ka ir diezgan garlaicīgi, kad vakarā nav ar ko parunāt muļķības un pasmieties par niekiem un kkādām pašizdomātām stulbībām. tas par tevi mač’. :P

20100203

ar saviem sapnīšiem un murgiem kaujos.

4321506050_623db3ceda_large
šonakt nebija mani ierastie pēdējās naktīs esošie murdziņi. sō gūūd. beidzot pavisam nedaudz izgulējos un nebija nekādas šīzo kliegšanas nakts vidū pamostoties no murdziņa. grrr. visvairāk es nesaprotu to faktu, ka šie murdziņi vienmēr norisinās mazirbē. mazirbē, kas ir tik mieru nesoša un super pozitīva vieta. tas man šķiet ļoti weird. don’t understand why tieši mazirbē. khhh. bet nu jā visā visumā jauki, ka viņi šonakt nebija, lai gan nesākšu tagad ļoti sapriecāties, ak viņi ir pavisam gone, jo vēl jau ir nakts priekšā un pēc tam vēl viena un vēl viena un vēl viena utt…
bet toties bija tāds mazais murdziņš pamostoties no rīta. nav svarīgi par ko iet runa, taču varu pateikt vienu – ja redz tu esi ticis tālāk par ierasto, tu vairs nevari tikt atpakaļ. fiziski nevari. tu varbūt to ļoti vēlies un centies, bet tu nevari, jo tu esi bijis tālāk, tu zini cik tur ir daudz labāk un lai kā tu gribētu tikt atpakaļ pie ierastā, kad šī tālāk vairs nav, tu to nespēj, jo lai cik ļoti tu censtos noliegt to, ka ir labi un viss kārtībā, tu dzīvojot šajā pasaulītē, kas šķiet tik ierasta vienalga turpināsi cerēt, ka varbūt tomēr kādreiz tev atkal uzspīdēs laime un tu spēsi atgriezties tur tālāk. bēt nē. divreiz šādi neveicas vienā vietā. vnk nē. tāpēc lai cik skumji tas neliktos atpakaļ pie ierastā tu nespēj tikt, ja reiz esi bijis tālāk. vienmēr alkas un vēlmes būs stiprākas par to kas tev ir sniegts. un tas ir cilvēku lielākais niķis. un vārdi – nekas vairāk – ir tik muļķīgi un naivi patiesībā. cilvēka būtībā neeksistē šādi divi vārdi. tie vienmēr ir un dzīvo savu dzīvīti un tie vienmēr grib kko vairāk. tāpēc nevajag melot sev un izteikt šos vārdus skaļi.!

vakar kāds cilvēks ierunājās par to, ka viņam vajadzētu izrunāt attiecības ar mani. jo ir radušies jautājumi. mani tas diezgan ļoti nobiedēja un turpina biedēt. ja godīgi es negribu. negribu nemaz to sākt, neko runāt, neko domāt, neko skaidrot. jo ir labi kā ir tagad, ir super labi reti mirkļi, ir nesaprastas lietas, bet es nekad nejautāju, es negribu zināt. jo tiklīdz kkas tiks sākts tam būs sekas. es to zinu un jūtu, būs sekas un lietas mainīsies un nebūs vairs tā kā ir tagad vai ir bijis iepriekš. viss sarežģīsies. viss kļūs pārprasts un sasteigts un tik ļoti nepatīk meklēt lietām skaidrojumus. es ticu, ka viss notiek tā kā tas notiek pats par sevi un es esmu iemācījusies neuzdot liekus jautājumus. pat zinot, ka ar šo izrunāšanos es varētu iegūt jo labāku un beidzot saprast lietas kuras es zinu, ka pati nespēšu saprast, bet es nevēlos. jo ir iespēja visu sabojāt, ir iespēja sabojāt to mazo skaistumiņu, kas elpo pašlaik. un viņš ir man pārāk dārgs, lai es vēlētos riskēt. es neesmu no tiem cilvēkiem, kuriem vienmēr vajag vairāk, es labāk izvēlos to mazo un kas jau ir, nevis kko vairāk ar iespēju pazaudēt pilnīgi visu, kas bijis. tāpēc es ceru, ka tu šo sarunu vairs nekad nepacelsi un aizmirsīsi par to, ka vēlies kkam atrast skaidrojumu. lūdzu, nevajag. neatņem lūdzu šo manu vēl vienu no pēdējiem mazajiem prieciņiem, kas man palikuši šajā manā mazajā pasaulītē. lūdzu. ^_____^

we're nothing more than a collision -
two immovable objects being thrown at one another
with no hope for anything but a mass explosion and
a flash of sparks and screeching tires.

skan: britt nicole – have your way, britt nicole – when she cries, britt nicole – don’t worry now, charlotte martin – a hopeless attempt, charlotte martin – habit, nick jonas – vespers goodbye, charlotte martin – just like heaven, utt.