šī nakts bija savādāka. varbūt tāpēc, ka cita mašīna un citi mēs. citas attiecības starp mums. tik interesanti, ka dažas lietas var mainīties nomainoties mašīnai. betbet jā atmiņas vienmēr paliks. par to īpašo mašīnu un mums. mūsu naktīm un trakumu. bēt vienmēr zini kā mēs atkal būsim mēs mazirbē vietā kur sirdis satiekas. vietā kur cilvēki iemīlas. vietā kur piedzimst saule. vietā, kas ir mājas. bēt tagad mēs staigāsim pa ielām un dzīvosim dzīvi tā kā tas ir pieņemts. nebūs mūsu, jo būs tikai tu un es. jā un mēs. mēs dzīvosim mašīnā kurā palika atmiņas par mums un naktīm mazirbē. man pietrūkst tās mašīnītes. un es zinu, ka man pietrūks tevis lietainās naktīs. bet es zinu, ka tā kā ir tagad ir labi, jo mēs esam draugi. bet sajūta šonakt sēžot jaunajā mašīnā man nemaz nepatika. tāda vēsa un citāda, bet ne slikta vnk savādāka ne tā kā parasti. bēt tas varbūt arī tāpēc, ka mēs neesam tādi kā parasti, bēt citādāki vismaz mūsu attiecības. tas nekas ka atmiņas un vēlmes ir citādas, ka sirds mums abiem saka ko citu, bēt mēs abi zinam, ka dažreiz ir jānotic prātam. pāldies par to, ka esi manā dzīvē, lai arī kā pašlaik viss ir sagrozījies atceries, ka mūsu vieta ir un paliek mazirbe un vienmēr viņa tur būs tik pat apburoša kā mūsu naktis un sākums. ^_____^
skan: annuals – sore.

0 comments:
Ierakstīt komentāru