zaļumballēee.

vērī naiss taim. ^___^ prieks, ka mani tomēr pierunāja paturēt biļetes un doties zaļumos neskatoties uz to, ka absolīti nebija nekāda ballēšanās gara. pārsteidza jaunā vieta, kurai protams bija savi plusi un mīnusi. dīvaini katrā ziņā bija redzēt festivālu vienā plašā laukā bez kalniem, pauguriem, kokiem vai jebkā cita – viss bija tik sasodīti pārredzams. un tas bija gan pluss, gan mīnuss. katrā ziņā pirmajā dienā tas bija vērī viegli un ātri nodedzinām lauks, jo tur bija daudz sausu salmu, bēt nekas par brīnumu nedega. :D pirmajās minūtēs jau tika satikti dīvaini cilvēki pareizāk čalis, kuram nepatīk kaķi, bēt kurš vienalga gribēja ar mani draudzēties, bēt es nedraudzējos ar cilvēkiem kuriem nepatīk kaķi. ha in his face. toties tika viņš pie fotosesijas. :D vakara gaitā izskanēja daudz – precies ar mani – teksti. hmm. varbūt tomēr vajadzēja. :D vakara mūzikas maratonu aizsākām ar Igo, lai tikai pastīties vai patiešām cilvēki ies uz viņu skatīties un bijām patīkami pārsteigtas par to, ka pabijām pie skatuves visu laiku klausoties Igo dziesmās. jāsaka, ka viņš patiešām ienesa īstu zaļumballes garu šajā festivālā. vispār ļoti dažāds mūzikas klāsts, kas manuprāt, bija ļoti labi. varēja katrs izvēlēties pēc savas sirsniņas. tāpēc arī bija jauki vērot cilvēku dažādību, kas apgrozījās šajā klajajā pļavā. :) tad sekoja fotogrāfēšanas maratons. jo tāds galu galā bija arī mērķis. nevis gluži vnk bezpersoniski piedzerties, bēt gan izbaudīt festivāla garu, klausīties mūziciņu un iemūžināt festivāla dzīvi un emocijas bildēs. varu teikt ka mērķis sasniegts un varu arī apgalvot, ka saskatīju festivālu dauz savādākās krāsās, jaukākās un mājīgākās un jā katrā ziņā patika šāda festivāla izbaudīšanas metode. nemaz nav skādējama. :P vakara mūzikas gars tika tālāk uzturēts ar Goran Goru un citiem sīkumiem. īpaši patikās jautrie ūdespīpju telts čaļi it īpaši tas no itālijas. tiiik smieklīgs un kā viņš runāja vnk pārsmējos līdz asarām. hihi. centās mani piekukuļot, bēt viņam nekas nesanāca. bēt patika kā viņš lidoja. un otrs paziņoja ļoti jauku faktu, ka cilvēkam, lai viņš justos laimīgs ir jāsamīļo kāds cits vidējo 8 reizes dienā. man šitais iepatikās ^^ un sarunas ar šiem jaukajiem puišiem noslēdzās ar mana itāļa skūpstu uz manas rokas. hihi.*giggle* otrā diena aizsākās ar kaitinošu rīta dziesmu, kas skanēja vismaz reizes 15 un vēlāk pa dienu vēl pāris 10 reizes un ar ļoooooti garu nekonedarīšanuunakdievskāpēcnavkodarīt, jo laiks kā vienmēr otrās dienas rītā vilkās kā nāve. tāpēc mēs centāmies to nosist ar daudz ūdenspīpēm, cigaretēm, kārtīm, fotogrāfēšanu, cilvēku meklēšanu un smiekliem. diena aizsākās ar improvizācijas teātri, kas lika dikti daudz pasmaidīt, man šķiet ka viņi vnk ideāli iederas festivāla dzīvē, lai atdzīvinātu tautu dienas sākumā. un viņi visi ir tiiik smieklīgi. :) mūzikas sadaļa mums aizsākās ar Suņa Stundu un viņu savdabīgajām dziesmām. tad vakaru ieskandināja Alises jaukā un mierīgā balss un sirsnīgi skumjās dziesmiņas, kas lēni iemidzināja dvēseles un lika smaidīt silti, jo silti. viņas balsī es varētu klausīties mūžīgi. un viņas skumjās dziesmiņas neliek skumt, bēt gan parāda tev mieru un tu jūti, ka ir labi kā ir. ka ir jāturpina smaidīt. ir jāturpina dzīvot. un viņas dabiskais kautrīgums un labestīgums ir vnk zelta vērts. iesaku ikvienam kādreiz viņu dzirdēt dzīvajā. jūs nespēsiet neiemīlēties viņas balsī. ^___^ dikti patikās, ka cilvēki nevēlējās viņu laist prom, bēt vēl un vēl pakavēties miera pilsētā un pasapņot par skaistām lietām..
SVIETMAIZĒSSS. jā mums ir jauns fetišs. maizes fetišs, kas pārtop sviestmaižu fetišā. un jā. trakums. :D bēt ko gan jūs gribat no rītārd, dōtēr of zī rītārd un māzēr of zī dōtēr of zī rītārd. that’s us - zī rītārd fāmilī. hēlllō. :P
vakarpusē sāka līt. līt un līt un vēlreiz līt. uznāca sentiments un miegainība un mēs aizdevāmies čučēt ap astoņiem vakarā, jo nekā cita nebija ko darīt ārā lietū. tad pamodāmies ap vienpadsmitiem un vēljoprojām lija. iedzērām tēju, uzpīpējām ūdenspīpi un gremdējāmies sarunās un faktā cik mājīga ir mūsu telts un cik tomēr ir jauki būt šeit teltī, festivālā, beibežos, latvijā. un cik jauki ka tevi mīl un cik mīlīga ir mūsu ģimene. ^___^ lietus nerimās savā trakumā. māris sagribēja lietus fotosesiju, ko es viņam dāvāju un cik smieklīgi ka vienīgais ko dievs varēja mārim sniegt lietus laikā bija panks ar lietussargu. tas ir skumji smieklīgi, jo kas gan ir tāds jāsastrādā, lai saņemtu ko tādu. :D čalis kas ārā stāstīja stādtiņus bija vnk lol, tas ko viņš teica bija tāds totāls samurgojums ka bail, bēt tas veids kā viņš to pasniedza un izstāstija bija vnk ākmansdievsciklabs. tā ņu iedzērām par mums un dzīvi un nekas neatlika kā doties vien atkal atpakaļ gulēt, jo lietus turpināja līt. man kaut kā miedziņš nenāca – man sagribējās gultiņu, siltu sedziņu un karstu tēju un iespējams pat kādu, kas neļautu gulēt. bet nekā no tā visa. un miegs arī nekur nerēgojās. lietus ap diviem naktī pārstāja līt un es nolēmu doties pastaigāties. pafotogrāfēju salijušos cilvēkus, pastaigāju pa dubļu kalniem, un noslēdzu savu festivāla muzikālo sadaļu ar 7 Pieaugušiem Vīriešiem. mja tomēr tas bija jauki. viņi kā vienmēr skaidrā uz skatuves nekāpj. gluži vnk ir lietas, kas nemainās. bēt tie ir viņi. ^^ un tad arī es varēju doties čučēt. great success. pāris stundas miega un diezgan agri esam augšā. trešās dienas slow motion sajūtas dara savu. bēt neskatoties pat uz to aizdevāmies pēdējā fotogrāfēšanas gājienā, lai iemūžinātu pļavu, kas nu jau bija pārvērtusies par miskasti, pamestās teltis, kas lido savā brīvībā, sūduteltis, kuru vienīgais pielietojums ir tikt nodedzinātām 3šās dienas rītā, netīros cilvēkus un to ka tiek nojaukts festivāls. viss mūsu divu dienu prieks tiek nojaukts. un protams vai tad es spēju atturēties kko no kkurienes nepaņemt. lai gan mans teksts vienalga ir tāds, ka es gāju un pakritu un tas plakāts man pats uzkrita virsū un pielipa un vairs nevarēju dabūt no sevis nost. viņš vnk teica – paņem mani. hihi. bēt jā tā es viņu ātri noņēmu no sētas, neskatoties uz to ar kādu drošības sistēmu viņš tur bija pielikt, bēt nekas nav nedabonams priekš tūtas. *giggle* tā nu zaļumballe bija zī ēnd. divpadsmitos jau braucām mājiņās. klusums un miers mašīnā, jo festivālu patikāmais nogurums dara savu darbiņu. bēt smaids sejā un domas atmiņās par to kā bija un sapņos par nākošo gadu. pāldies. un vispār jā man dikti patīk, ka tik daudz cilvēkiem patīk mani auskari. *sun*
vēl prieks par visiem satiktajiem cilvēkiem gan ne tik sen, gan dikti sen nesatiktajiem – laumuci murrr^^, aneti, agnesi, kārli, astru, sīko čali (pirms 2gadiem zvērā), kristapu (kuram nu jau vairs nav mati, bēt still jaukais kaimiņš), protams visi bauskas cilvēki – mariku (ar savu mīļo smaidu un vispār mošotājdraudziņš), ilzīti (kuras smiekli ir burvīgi un vipār ir viens maziņš traks radījums, bēt dikti mīļš), signīīī (mans mīļākais trusītis, kura smaida kā maija saulīte), raitīii (depresīvais bērns, kurš tomēr smaida un kuru vienmēr prieks satikt), šmandrīii (pāldies par piegādāto dāvanu un pāldies vauva :*) un citiem zvēriem, blondo (sen šis zvērs nebija redzēts), hamleta kasparu (tāds prieciņš bija viņu redzēt atkal iekš LV un jā still vismīļākais), armandu (āāā vispār bija šoks viņu satikt un ka vispār mani atceras pēc tik ilga laika un viņam ir tiiik fōrši mati un jā žēl ka tik nesanāca paballēties kopā) un žēl ka nesanāca satikt artūru (vajadzēja sarunāt pirms tam) :(
noteikti ticu, ka piemirsu kādu pieminēt, bēt ceru ka patiešām nē. un jā vēlreiz pāldies. bija jauki. es smaidu. ^___^

skan: visas Alises dziesmiņas. *heart*