vakardiena pieder lietutiņam. šodiena saulītei. prieciņš. jā, pēc negaisa vienmēr nāk saule. ^___^
nedaudz par apskaidrībām un būtībām:
mēs visi dzīvojam 1 procenta un 99 procentu pasaulē. taču skumjākais ir tas, ka lielākā daļa no mums un pārsvarā zin tikai par 1 procenta pasaules esamību. cilvēki redz vien to ko viņiem dod un to ko viņi spēj ieraudzīt. gluži vnk tālāk par savu aprobežoto personību neviens nemaz necenšas palūkoties. žēl, bēt protams prieks par tiem laimīgajiem, kas zin kas ir 99 procentu pasaule. un ir izgaršojuši patiešās laimes 30 sekundes. arī es nesen atklāju šo otro pasauli, kurai mēs dzīvojam līdzās un kurā mēs spējam eksistē, ja vien vēlamies ieraudzīt to brīvību ko tā sniedz. ja vien nebaidāmies no neizskaidrojamā. tagad smaidu nepārtraukti un man nerūp ikdienas sīkumi, kas ir gluži mazsvarīgi. man vnk apnika būt nelaimīgai un bēdāties, jo dzīve taču ir sasodīti skaista. ir tikai jāprot to saskatīt. :)
un tās es vienmēr tiecos pēc brīvības. viņas saldeni karamelizētās garšas, kas izkūst uz tavas mēles pāris sekundēs atstājot iekāri pēc vēl. vēl. un vēl. ņu vai tu jau atspēries.? vai pacenties lekt un aizsniegt apzeltīto mākoņa maliņu.? vai pacenties paskatīties uz visu no malas.? ko gan tu vēl gaidi. ej. skrien. esi brīvs. viens, divi, trīs.
un es palieku ar kārtējo neatbildēto dvēseles jautājumu sev - atliek tik vien kā aizdomāties, kāpēc cilvēki meklē to visideālāko, visperfektāko, visnevainojamāko..?!
0 comments:
Ierakstīt komentāru