pavasaris.

šodien tik ļoti var just pavasara iestāšanos. un mani pārņem laimes sajūta. sēžu pie datora un neko neredzu, ko rakstu, jo mana istaba pilna saules un mana galva pilna pavasara. :) tik burvīga sajūta, ka tu pagriez galvu un tev pretim smaida pavasara saulīte. silta un jauka. gribas iet ārā pafotogrāfēt un pačilot, bēt jāmācās. tik ļoti negribas. pat negribas domāt par to ka drīz ārā būs +16 un būs jāsēž skolā un jāmācās. tad tik ļoti gribēsies ārā gulēt zaļajā zālītē un vārtīties saulītē. nevis rakstīt kkādus dumjus eksāmenus. šausmas. tas būs īsts murdziņš. palikušas vēl tikai 34 mācību dienas. tas šķiet nenormāli maz. un tad eksāmeni, atvadas no skolas, asaras un tad tu būsi norakstāms uz visu savu dzīvi. :D labi, labi nav jau nemaz tik traki. jo saulīte smaida. un es arī smaidu, jo ir pavasaris. un drīz vasara, kas nāk komplektā ar miljons burvīgām lietām. kuru dēļ var nedaudz vēl paciest to sēdēšanu skolas solā un mācīšanos. :)

atkal varu teikt, ka saulīte mani mīl. šogad atkal. man prieks. man viņa pietrūka. ļoti, ļoti. mjau.  =^___^=

šodien izlasīju teicienu, kas man ļoti gāja pie sirsniņas:

Gadā ir tikai divas dienas, kurās mēs neko nevaram iesākt. 
Viena ir vakardiena un otra - rītdiena. 
Tādējādi šodien ir īstā diena, lai mīlētu, ticētu, darītu un, galvenokārt - dzīvotu!